SÄ«kdatnes nodroÅ¡ina vietnes pienÄcÄ«gu darbÄ«bu VairÄk
KAKAO.lv
Autors: KÄrlis

KÄpÄ“c Ä“zelÄ«tis Ī-Ä bija gandrÄ«z priecÄ«gs

DažÄdi

Vinnijs PÅ«ks un Sivns gÄja pa mežu.
- KÄ tev iet Sivn? - teica PÅ«ks.
- Man, - Sivns uztraucÄs, jo visu rÄ«tu bija gaidÄ«jis Å¡o jautÄjumu, lai varÄ“tu pateikt, ka viņam iet visnotaļ ļoti labi. - iet visļotan ļobti abi! Vislabi ļotan. Visnoļ... PÅ«k, man iet labi!
- Ā! - noteica Pūks.
- Un tev, PÅ«k, kÄ iet tev? - Sivns nespÄ“ja nociesties ÄtrÄk uzzinÄt, cik labi iet PÅ«kam.
- SivÄ“n, mÄ“s tikko paÄ“dÄm brokastis, - PÅ«ks mazliet aizdomÄjÄs, domÄs vÄ“lreiz aplaizÄ«dams Ä·epas. - ejam pa mežu, klausÄmies kÄ apkÄrt dzied putniņi, es domÄju, ka arÄ« man iet visļotan labi.
Sivns no sajÅ«smas iespiedzÄs un pat mazliet palÄ“cÄs. Cik gan labi, ka viņiem abiem iet tik labi.
- Bet kÄ tu domÄ PÅ«k, - Sivnam nebija miera. - KÄ tu domÄ, kÄ iet citiem? PÅ«cei, Kengai, Kristoferam Robinam, I-Ä? Vai tu domÄ, ka arÄ« viņi ir tikko paÄ“duÅ¡i blokastis, un arÄ« viņiem tagad iet visļotan labi? PÅ«k?
PÅ«ks nezinÄja gan vai PÅ«ce, Kenga, Kristofers Robins, Ī-Ä un pÄrÄ“jie bija tikko paÄ“duÅ¡i brokastis un vai viņiem iet visnotaļ labi. TaÄu lÄcÄ«tim PÅ«kam radÄs ideja.
- Sivn! Ir tikai viena iespÄ“ja to uzzinÄt, kÄ iet PÅ«cei, Kengai, Kristoferam Robinam, Ī-Ä un pÄrÄ“jiem.
- JÄ, jÄ, PÅ«k, kas tÄ ir par ideju? - Sivns bija tik ļoti satraukts, ka viņam pat pietvÄ«ka ausis.
- MÄ“s iesim ciemos pie viņiem visiem. PÄ“c kÄrtÄs.
- PÅ«k... Sivns gribÄ“ja vÄ“l kaut ko teikt, bet bija pÄrÄk priecÄ«gs un satraukts, un nespÄ“ja neko pateikt, tÄpÄ“c cieÅ¡Äk pieÄ·Ä“rÄs PÅ«ka Ä·epai un ik pa laikam priecÄ«gi palÄ“kdamies soļoja tÄlÄk.
- Vispirms, - teica PÅ«ks. - iesim pie Ī-Ä.
- Ī-Ä. - sajÅ«smÄ atkÄrtoja Sivns.


Kad viņi bija labu laiku gÄjuÅ¡i, pa PÅ«ka tiltiņu Å¡Ä·Ä“rsojuÅ¡i upÄ«ti, izgÄjuÅ¡i cauri PÅ«ka priedÄ«tÄ“m un nodungojuÅ¡i PÅ«ka dungÄjamo dziesmiņu, viņi beidzot nonÄca Ä“zelÄ«Å¡a Ī-Ä muklÄjÄ. PaÅ¡u Ī-Ä gan nekur nevarÄ“ja redzÄ“t, taÄu vietÄ kur parasti galvu nodÅ«ris stÄv Ī-Ä, atradÄs pelÄ“ks bluÄ·is ar mazu puÅ¡Ä·i augÅ¡pusÄ“.
- PÅ«k, - paslÄ“pies aiz PÅ«ka muguras ÄukstÄ“ja Sivns. - man ir bail. Tev nav bail? Man ir bail. Vai tikai tas nav Lemzis. Milpis. PÅ«k, Milzu Lempis! PÅ«k?
ArÄ« PÅ«ks nebija pilnÄ«gi droÅ¡s, vai tikai Tas nav Milzu Lempis, taÄu tad PÅ«ks sadzirdÄ“ja pazÄ«stamu dungÄÅ¡anu, kas nÄca kaut kur no pelÄ“kÄ bluÄ·a apakÅ¡as. Saņēmis drosmi PÅ«ks lÄ“nam apgÄja pelÄ“kajam bluÄ·im apkÄrt. Sivns joprojÄm bija ieÄ·Ä“ries PÅ«kam rokÄ un paslÄ“pies aiz muguras pavisam klusu, klusu pie sevis atkÄrtodams - Sivns ir ļoti mazs dzÄ«vnieciņš. Sivns nav garÅ¡Ä«gs. Milzu Lempis ir paÄ“dis...
ApgÄjuÅ¡i apkÄrt pelÄ“kajam bluÄ·im viņi pamanÄ«ja ko ļoti pazÄ«stamu - Ä“zelÄ«Å¡a Ī-Ä galvu, pie paÅ¡as pelÄ“kÄ bluÄ·a apakÅ¡as.
- Ī-Ä? - nedroÅ¡i teica PÅ«ks. - Vai tu zini, ka tev virsÅ« sēž pelÄ“ks bluÄ·is?
- Lemzis, milpis! - mÄ“Ä£inÄja izspiest Sivns.
- Man, - ierunÄjÄs Ä“zelÄ«Å¡a Ī-Ä galva. - nekas nesēž virsÅ«. Man virsÅ« esmu es pats. Redzi, lÄci, tur augÅ¡Ä ir puÅ¡Ä·is. KÄ tu domÄ lÄci, kas ir tas puÅ¡Ä·is, PÅ«k?
- Maziņš Milzu Lempis. - novilka Sivns.
- To puÅ¡Ä·i, Ī-Ä, es esmu redzÄ“jis tev astes galÄ. Bet ko tas dara uz pelÄ“kÄ bluÄ·a, Ī-Ä? - teica PÅ«ks.
- Tas, lÄci, arÄ« ir mans astes gals, kurÅ¡ atrodas manas astes galÄ. SavukÄrt tas pelÄ“kais bluÄ·is, PÅ«k, esmu es pats. Protams, nevar jau gribÄ“t, lai lÄcis ar zÄÄ£u skaidÄm to saprastu.
- BluÄ·is? Ī-Ä? Lempis? - Sivns joprojÄm nebija droÅ¡s.
- Ak tas esi tu pats Ä“zelÄ«t. Bet vai tu zini, ka esi ar kÄjÄm gaisÄ, Ī-Ä? - PÅ«ks bija neizpratnÄ“.
- JÄ, lÄci. Es zinu, ka esmu ar kÄjam gaisÄ. Un vai tu zini kÄpÄ“c es esmu ar kÄjÄm gaisÄ, PÅ«k? Jo es pats tÄ nostÄjos.
- Un kÄpÄ“c, Ī-Ä, tu tÄ nostÄjies? - saņēmis visu drosmi kÄda vien var bÅ«t ļoti mazam dzÄ«vnieciņam vaicÄja Sivns.
- TÄpÄ“c, Sivn, ka es esmu gandrÄ«z priecÄ«gs. - atteica Ī-Ä.
PÅ«ks ar Sivnu neizpratnÄ“ saskatÄ«jÄs - Ī-Ä ir gandrÄ«z priecÄ«gs? KÄ gan tas ir iespÄ“jams?
- Ī-Ä, bet kÄpÄ“c tu esi gandrÄ«z priecÄ«gs? - vaicÄja PÅ«ks.
- Redzi PÅ«k. Katru dienu es Å¡eit stÄvu savÄ muklÄjÄ un domÄju, kÄpÄ“c gan Å¡odien neviens nav atnÄcis un sagrÄvis manu mÄju, vai noÄiepis manu asti, lai izmantotu to par zvana auklu. TaÄu Å¡odien Å¡Ädi prÄtodams es pÄ“kšņi atklÄju, ka atrodos lÄ«dz ceļiem sniegÄ, PÅ«k. Vai tu zini, kas ir sniegs? NÄ“, protams, PÅ«k, tu nezini, kas ir sniegs. Sniegs, tie ir balti burbuļi, kas krÄ«t no gaisa un salÄ«p visrinÄ·Ä« un visapkÄrt, ieskaitot kokus, zÄli, priekÅ¡kÄjas, pakaļkÄjas, asti un degunu. TaÄu sniegs, PÅ«k un Sivn, nav Ä“dams. Ä’st to, protams, var, bet tad agrÄk vai vÄ“lÄk sabojÄjas vÄ“ders.
- Ak. - saviebÄs Sivns atcerÄ“damies reizi, kad TrusÄ«tis viņam iestÄstÄ«ja, ka spinÄti ir tÄs paÅ¡as ozolzÄ«les, tikai tÄdas, kas aug no zemes.
- LÅ«k, PÅ«k, un stÄvÄ“dams lÄ«dz ceļiem sniegÄ, es sapratu, ka esmu gandrÄ«z priecÄ«gs. TÄpÄ“c es paņēmu savu dzimÅ¡anas dienas podiņu, izņēmu no tÄ zilo lupatiņu, un ieliku tajÄ sniegu. PÅ«k, Sivn, manÄ dzimÅ¡anas dienas podiÅ†Ä tagad ir sniegs. PaÅ¡am savs sniegs. Vai tev ir savs sniegs, PÅ«k? Un vai tev, Sivn, ir paÅ¡am savs sniegs? Nav. TÄ jau es domÄju.
PÅ«ks un Sivns bija tik priecÄ«gi, ka Ī-Ä tagad ir paÅ¡am savs sniegs podiņÄ, un protams, gribÄ“ja to redzÄ“t. KamÄ“r Ä“zlÄ«tis joprojÄm stÄvÄ“ja uz galvas, dungoja dziesmiņu un bija gandrÄ«z laimÄ«gs, PÅ«ks ar Sivnu devÄs pie podiņa aplÅ«kot sniegu. Viņi uzmanÄ«gi noņēma vÄciņu - Sivns gan izteicas, ka varbÅ«t nevajag vÄ“rt vaļÄ, jo varbÅ«t Sniegs aizmuks - taÄu PÅ«ks podiņu atvÄ“ra.
- Ī-Ä, - teica PÅ«ks. - bet tas nav sniegs. TÄs ir putas.
- Putas. - bēdīgi novilka Sivns.
- LÄci, lÄci, lÄci. Ko gan tu saproti no sniega. TAS ir Sniegs. Un TAS Sniegs ir manÄ podiņÄ. Mans Sniegs. Mans paÅ¡am savs Sniegs, PÅ«k. - joprojÄm gandrÄ«z priecÄ«gs atbildÄ“ja Ī-Ä.
- Ī-Ä, - PÅ«ks gribÄ“ja ko teikt, taÄu aprÄvÄs. Viņš uzlika podiņam vÄciņu un teica Sivnam - Sivn, dosimies tÄlÄk. Lai Ī-Ä trpina gandrÄ«z priecÄties par savu sniegu savÄ podiņÄ.
- Ä’zelÄ«t, - PÅ«ks teica. - MÄ“s ar Sivnu tagad iesim apraudzÄ«t PÅ«ci, Kengu, Kristoferu Robinu un citus. Bet mums ir liels prieks, ka tev ir paÅ¡am savs sniegs savÄ podiņÄ. Apsveicam tevi, Ī-Ä, ar paÅ¡am savu sniegu.
- Ja, jÄ, apsveicam! Apsveicam, Ī-Ä! - sajÅ«smÄ spiedza Sivns. - Sniegs! PaÅ¡am savs! Apsveicam!
Sivns gan nodomÄja, ka arÄ« ļoti mazam dzÄ«vnieciņam pienÄkas paÅ¡am savs sniegs savÄ podiņÄ, pat ja tas nemaz nav Ä«sts sniegs, un ir tikai putas, taÄu viņš tieÅ¡Äm bija priecÄ«gs par Ī-Ä un viņa sniegu.
NodungojuÅ¡i PÅ«ka slavas dziesmu par godu Ī-Ä, PÅ«ks un Sivns devÄs tÄlÄk ceļÄ. NonÄkot PÅ«ka priedÄ«tÄ“s viņiem virsÅ« pÄ“kšņi uzskreja vienmÄ“r steidzÄ«gais TrusÄ«tis.
- LÄci! Sivn! JÄskrien. TÄlÄk. Visiem. JÄpasaka. LÄci? Vai tu jau zini? Sivn? Tu zini? - steidzÄ«gi runÄja TrusÄ«tis?
- Ko, Trusīt? - teica Pūks.
- JÄ, ko TrusÄ«t? - pievienojÄs Sivns.
- Kristoferam Robinam. Jauna manta. Liela. Balta. Zaļa. KÄ taure. Bet ne taure. NepÅ«Å¡. Tas ir, pÅ«Å¡, bet neskan. Bet taisa mÄkoņus, PÅ«k. VisapkÄrt. Daudz mÄkoņus. Tepat, zalÄ“. - stÄstÄ«ja TrusÄ«tis. - Labi, PÅ«k, Sivn, jÄskrien. JÄskrien tÄlÄk! JÄpastÄsta visiem. Kengai, RÅ«, SÄ«kam, visiem. JÄskrien. AtÄ, PÅ«k. AtÄ, Sivn. - noteica TrusÄ«tis un prom bija.
- AtÄ, TrusÄ«t! - vienbalsÄ«gi noteica PÅ«ks un Sivns noskatoties kÄ tÄlumÄ pazÅ«d TrusÄ«Å¡a baltÄ Ä¼ipa.
- PÅ«k, - teica Sivns. - Vai tu nedomÄ, ka varbÅ«t, ka, Ī-Ä, ka tas sniegs, ko Ī-Ä bija atradis, ko ielika savÄ podiÅ†Ä un uzlika vÄciņu, ka tas sniegs, PÅ«k, varÄ“tu bÅ«t nÄcis no tiem Kristofera Robina mÄkoņiem, PÅ«k? Sniegs taÄu nÄkot no debesÄ«m, PÅ«k. Un MÄkoņi ir debesÄ«s, vai ne, PÅ«k?
- Bet TrusÄ«tis teica, ka Kristofera Robina mÄkoņi esot tepat uz zemes. ZÄlÄ“. Tepat kur mÄ“s staigÄjam. Un kur Ī-Ä staigÄ. JocÄ«gi mÄkoņi, Sivn. - noteica PÅ«ks.
- JocÄ«gi mÄkoņi gan, PÅ«k. - piekrita Sivns.
PÅ«ks un Sivns atkal sadevÄs rokÄs un dungodami dziesmiņu par PÅ«ku un mÄkoņiem devÄs tÄlÄk mežÄ, lai apciemotu pÄrejos draugus, un noskaidrotu, vai viņi arÄ« ir tikko paÄ“duÅ¡i brokastis, un vai viņiem arÄ« Å¡odien iet visnotaļ labi.


  
 
 IepriekÅ¡Ä“jais →


.


↑ uz augÅ¡u          Copyright © Tup un Turies SIA | reklama@kakao.lv | info@kakao.lv
Mastodon
RealizÄcija Tup un Turies