Autors: Kārlis
Avio, Stils |
 Vai atceraties PanAm? Es atceros, tiesa, galvenokārt tikai no kinofilmām. Tā bija lielākā un vērienīgākā aviokompānija, kas darbojās no 1927. līdz pat 1990. gadam. Diemžēl mūsdienu milzīgā konkurence šo kompāniju noveda līdz sabrukšanai. Bet toreiz, PanAm ziedu laikos dzīve bija skaistāka un debesis patiešām bija zilākas. Lidošana bija nedaudz, bet patīkami glorificēts piedzīvojums nevis tikai liela attāluma pārvarēšana "sasmakušā tramvajā"; lidojuma laikā pasniegtais ēdiens patiešām bija ēdiens, nevis polietilēnā ievalcēta bulciņa; un stjuartes (jā, toreiz tās vēl bija stjuartes nevis lidojuma pavadones) bija īstas sievietes, nevis uniseksa manekeni kādi mūsdienās rosās pa lidmašīnu.
Lidošana bija arī modes lieta gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Stjuartēm tērpus un aksesuārus veidoja smalkākie modes nami. Viens no šādiem aksesuāriem bija rokas somiņas. Toreiz gan tās bija diezgan ikdienišķas suvenīrsomiņas, taču šodien tām laiks ir piešķīris pavisam citu "garšu". Šodien šādas PanAm somiņas ir viens varen modīgs aksesuārs. To, protams, izmanto attapīgi ražotāji, kas mums dod iespēju iegādāties šo sešdesmito gadu kiču. Cenas? Diezgan pieņemamas - piecdesmit līdz astoņdesmit dolāru. Piegāde arī uz Latviju. | | | |
|
|
| |
TupunTuries.lv saprātīgi IT risinājumi - vieta mājaslapām un e-pastiem →
|
Autors: Kārlis
Avio, Auto |
 Ko var darīt divi tādi monstri kā VW Touareg un Boeing 747? Protams, sacensties kurš spēj patērēt vairāk degvielas. Nu labi, šāda sāncensība nebūtu godīga attiecībā pret Boeing...
Patiesībā VW sarīkoja īpašu publicitātes pasākumu, kurā ar V10 dīzeļdzinēju aprīkots Touareg vilka Boeing 747-200 lidmašīnu. Kāpēc tas vajadzīgs? Lai pierādītu dīzeļdzinēja apbrīnojamo jaudu un zemo griezes momentu. Protams, neiztika bez nelielām auto modifikācijām. Nē, netika mainīts ne dzinējs, ne bremzes. Vienkārši līdz septiņām tonnām tika palielināts auto svars. Un pieskrūvēts milzīgs piekabes āķis.
Pēc tam jau vienkārši - pedāli grīdā un aiziet. Rūkdams elsdams Touareg atspērās un vilka. Veselus 150 metrus auto novilka 155 tonnu smago lidmašīnu un pats arī sabremzēja un apstājās. Volkswagen speciālisti vēl esot aprēķinājuši, ka auto spētu pavilkt arī 200 tonnu smagu lidmašīnu, kuģi, reklāmas piekabi vai ko citu.
Ņemiet vērā šo informāciju, un ja redzat uz ielas sev priekšā V10 dīzeļTouaregu - mēģiniet pieāķēties. Patiesībā, veselu ielu ar automašīnām varētu pieāķēt. Teiksi | | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Avio |
 Hei, kas tas ir - tas ir zils, uz tā rakstīts Honda, un tas lido? Nē, tas nav Civic Type-R. Tā ir Hondajet lidmašīna. Jau vairākus gadus japāņi eksperimentēja lidaparātu jomā, bet nu ir oficiāli paziņojuši par lidmašīnu būvēšanu. Viņi gan negrūstīsies lielo komerclidmašīnu jomā, bet sāks ar ko pavisam vienkāršu - vieglām mazizmēra biznesa lidmašīnītēm.
Šajā Hondajet lidmašīnītē satilps septiņi cilvēki - divi piloti un pieci pasažieri. Uz priekšu to dzīs gana jaudīgs, bet salīdzinoši ļoti ekonomisks (par apmēram 20% ekonomiskāks salīdzinot ar citiem) reaktīvais dzinējs, ar maksimālo ātrumu 778 km/h. Diezgan ātri, kaut gan ņemot vērā pašreizējo tendenci autobūvē, gan jau drīz būs kāds miljardu maksājošs automobilis, kurš spēs braukt ātrāk...)
Cik tieši maksās Hondajet vēl nav zināms, bet ja jums tā ir iepatikusies - to varēs n | | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
EkoKakao, Avio |
 Cik lielu enerģiju vajag, lai gaisā paceltu 100 kilogramus? Katrs, kurš mēģinās pamest gaisā kolēģi, sapratīs, ka lielu. Taču japāņi pierādījuši pretējo. Viņi uzbūvējuši lidmašīnu, kura darbojas ar AA baterijām.
Protams, ilgi šāds rīks nenolidos, tomēr sasniegums ir interesants. Šī lidmašīna, kas kopā ar pilotu sver ap 100 kilogramiem, darbojas no 160 AA baterijām. Eksperimenta laikā tā nolidoja apmēram 400 metrus. Nav pats efektīvākais vai ekonomiskākais pārvietošanās veids, bet gan jau japāņi izdomās, kā eksperimenta laikā iegūtās zināšanas pielietot daudz praktiskākās lietās. | | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Avio, Idejas |
 Izrādās, ka ideja pārbūvēt lidmašīnas par citu transporta līdzekli ir sena ideja. Nesen uzzinājām, ka ir tāds Boeing limuzīns - lidmašīna, kas pārvērsta par limuzīnu. Bet izrādās jau krietni senāk cilvēki ir izveidojuši kaut ko daudz radikālāku - lidmašīnu kuģi.
Cosmic Muffin savu dzīvi sāka 1938. gadā kā Boeing 307 Stratoliner. Tā bija viena no slavenā Hovarda Hjūza lidmašīnām. Tā bija pirmā lidmašīna, kas varēja pacelties vairāk kā 6000 metru augstumā. Turklāt tā bija iekārtota kā luksus dzīvoklis paša Hjūza vajadzībām.
Tomēr šis zīmīgais gaisa kuģis nebeidza savu pastāvēšanu kādā tuksnesī Amerikas vidienē. Daži atraktīvi cilvēki nolēma tam piešķirt otro dzīvi - pārvēršot to par kuģi. Spārnus nost, asti nost, pašaujam apakšā laivu, piekarinām dzenskrūves un Cosmic Muffin ir gatavs! Tāds tas nodzīvoja vēl pāris gadu desmitus, līdz nesen tika vēlreiz pārbūvēts un atjaunots, lai atbilstu mūsdienu drošības un komforta prasībām.
Kur šo Muffinu var sastapt es nepateikšu. Bet būtu interesanti ar to pavizināties, vai sarīkot tajā kādu svin | | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Avio |
 Ar kaķiem gan sakara maz. Toties ar lidošanu vistiešākais. Kompānija SkyCat strādā pie dažādu mūsdienīgu dirižabļu izstrādes. Viņi plāno ražot dirižabļus visdažādākajām sfērām. Sākot, protams, ar atpūtu un tūrismu, šādu tādu kravu pārvadāšanu, glābšanas transportu dabas katastrofās, kā arī izmantot tos kā komunikāciju iekārtas (gaisā lidojošs dirižablis var pildīt sakaru torņa funkcijas) gan arī kā milzu ekrānu izklaides un reklāmas nolūkiem.
Skycat dirižabļu atšķirība salīdzinot ar citiem dirižabļiem, ir to spēja patstāvīgi nolaisties gan uz sauszemes gan ūdenī. Nolaišanās process ir pilnībā automatizēts un dirižablis to spēj izveikt bez cilvēku iejaukšanās.
Protams, visiem (daudziem) ir palicis atmiņā Hindenberga negadījums, kas vēl ilgi radīs psiholoģisku šķērsli izmantot dirižabļus. Taču laiki mainās un tehnoloģijas attīstās un varbūt tiešām ir pienācis laiks atjaunot dirižabļu izmantošanu ikdienā? | | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Avio, Tehnika |
 Otrs nosaukums šim rakstam varētu būt Karlsons v2.0. Tātad nākošās paaudzes Karlsons. Kā zinām pirmās paaudzes Karlsons lidoja pateicoties mazam propellerim uz muguras, bet tā kā viņš bija ļoti aero-ne-dinamisks, tad nespēja palidot diezko ātri. Ar jauno versiju, kuru izstrādājuši vācieši un nosaukuši par Gryphon var lidot krietni tālāk. Tiesa, tikai uz leju.
Gryphon ir speciāls aprīkojums izpletņlēcējiem. Tā galvenā sastāvdaļa ir nelieli spārni un mazi reaktīvie dzinējiņi. Piekabinām spārnus izpletņlēcējam uz muguras un kaut kur augstu augstu gaisā izmetam no lidmašīnas. Šāds Gryphon izpletņlēcējs kļūst par mazu lidmašīnīti, kas spēj nolidot līdz 50 kilometriem lielu distanci tikai planējot, un līdz 200 kilometriem lietojot reaktīvos dzinējus.
Lai arī mums gribētos cerēt, ka šāds rīks ir veidots izklaides industrijai, tomēr tā galvenais pielietojums būs militārajā pasaulē. Šādi "lidojoši" izpletņlēcēji spēj ļoti efektīvi piekļūt vietās, kur lidmašīnai ar parastajiem izpletņlēcējiem būtu bīstami uzturēties. Pagaidām gan Gryphon nav pieejams ne izklaidēm ne karošanai, jo tas atrodas izstrādes procesā. Bet iespējams jau pavisam drīz pasaules karstajos punktos lidināsies jaunie Karlsoni. | | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Pasaule, Avio |
 Mēs mirstīgie cilvēki ceļojam tā - pāris mēnešus pirms plānotā brauciena dodamies uz kādas lētās aviokompānijas mājaslapu un meklējam vislētāko biļeti mums derīgā laika periodā. Kad esam dabūjuši vislētāko iespējamo biļeti, mēs gaidām tos pāris mēnešus līdz ceļojumam. Kad pienāk tā diena, mēs braucam uz lidostu un stīvējamies pārbāztā lidmašīnītē kopā ar tādiem pašiem mirstīgajiem kā mēs. Knapi ielocījušies super šaurajos klaustrofīlu krēslos mēs nervozi gaidām kad tiksim aiztransportēti uz velns-vien-zina-kādu nomaļu lidostu citā pasaules malā. Ja paveicās, tad pa ceļam mēs tiekam pie aukstiem makaroniem un 0.25ml sulas paciņas.
Savukārt baltie cilvēki ceļo tā - viņi par 10 līdz 100 miljoniem dolāru nopērk kādu mazlietotu super milzīgu aviolaineri, piemēram, Airbus A340. Tad viņi palūdz kādam pazīstamam dizainerim-interjeristam to pilnībā pārbūvēt. Tas izmaksā vēl nieka 30 miljonus dolāru. Kad viss ir gatavs, baltie cilvēki savās lidmašīnās var uzņemt veselu baru viesu, rīkot banketus, pusdienas pie milzīga kopgalda, skatīties kino (gan uz "mazajiem" plazmas ekrāniem, gan speciāli izveidotajos nelielos kinoteātros), izguldīt viesus neskaitāmajās guļamistabās, plunčāties burbuļvannā un visādi citādi labi pavadīt laiku. Pat nonākot galamērķī, viņi negrib meklēt viesnīcas kur būtu jāmīcās starp citiem baltajiem cilvēkiem. Viņi vienkārši dzīvo savā lidmašīnā.
Tu arī | | | | |
|
| | | |
... |
