Autors: KÄrlis
CiparfotogrÄfija - attÄ“la kvalitÄte  RunÄjot par ciparu (digitÄlajÄm) fotokamerÄm, valda uzskats, ka attÄ“la kvalitÄte ir atkarÄ«ga no kameras pikseļu skaita. VairÄk pikseļu - kvalitatÄ«vÄka bilde. TomÄ“r tas nebÅ«t tÄ nav. Pikseļu skaits nosaka vienÄ«gi rezultÄ“joÅ¡Ä attÄ“la fizisko lielumu (izmÄ“ru - platums/augstums). TÄpÄ“c Å¡eit piedÄvÄju Ä«su apskatu par tiem faktoriem, kas tieÅ¡Ä nozÄ«mÄ“ ir atbildÄ«gi par attÄ“la kvalitÄti.
Optika (linza, objektīvs)
Tie, kas kaut nedaudz 'draudzÄ“jas' ar fotografÄ“Å¡anu, jau zin, ka laba optika ir lielÄ puse no bildes tehniskÄs kvalitÄtes. Viens no galvenajiem optikas parametriem ir kontrasts (asums). TÄ ir spÄ“ja precÄ«zi uztvert gaismas intensitÄti tuvu blakus esoÅ¡os punktos. Jo zemÄks ir optikas kontrasts, jo vairÄk izplÅ«dusi, miglainÄka bÅ«s uzņemtÄ bilde.
VÄjÅ¡ un augsts kontrasts (asums)
Jo vairÄk kameras matricai ir megapikseļu, jo augstÄkas kvalitÄtes/izÅ¡Ä·irtspÄ“jas optika ir nepiecieÅ¡ama. CitÄdi nebÅ«s jÄ“ga no tiem daudzajiem pikseļiem, ja uz tiem nonÄks 'nekvalitatÄ«va gaisma'. Atceraties, lielÄks pikseļu skaits palielina bildes izmÄ“ru - tÄtad viena nekvalitatÄ«va pikseļa vietÄ uz attÄ“la, iegÅ«sim divus, trÄ«s vai vairak nekvalitatÄ«vus pikseļus, kas kopÄ“jo bildi tikai pasliktinÄs.
NÄkamÄ problÄ“ma ar optiku ir attÄ“la izliekums. Zoom objektÄ«vs vistuvÄkajÄ stÄvoklÄ« (wideangle/-) veidos izliektu, bet vistaltÄkajÄ stÄvoklÄ« (telephoto/+) ieliektu attÄ“lu. Ar izliektu attÄ“lu, vairÄk vai mazÄk, sirgst praktiski visas neprofesionÄlÄs kameras. TaÄu Ä«paÅ¡am satraukumam nav pamata, jo Å¡o (d)efektu var novÄ“rot tikai bildÄ“s ar taisnÄm lÄ«nijÄm kadru malÄs. PiemÄ“ram, horizonta lÄ«nija bildes augÅ¡malÄ. Ieliekts attÄ“ls ir novÄ“rojams krietni retÄk.
HromatiskÄ dispersija ir vÄ“l viena problÄ“ma, no kuras cieÅ¡ optika. TÄ rodas, jo dažÄdas krÄsas (viļņa garuma) gaismai ir atÅ¡Ä·irÄ«gi lÅ«Å¡anas leņķi. Gaismas stars ceļojot caur objektÄ«va linzÄm tiek vairÄkreiz lauzts un locÄ«ts, kÄ rezultÄtÄ tas sadalÄs. Uz iegÅ«tÄ attÄ“la, tas visbiežÄk izpaužas ar vieglu violetu maliņu, vietÄs ar augstu kontrasta atÅ¡Ä·irÄ«bu. ArÄ« ar Å¡o kaiti 'slimo' praktiski visas neprofesionÄlÄs kameras.
VinjetÄ“Å¡ana, ir vÄ“lviena problÄ“ma, ko parasti nepamanÄm. TÄ ir bildes aptumÅ¡oÅ¡anÄs attÄ“la stÅ«ros, kas rodas jo optika nespÄ“j izlaist cauri pietiekami daudz gaismas tik lielos leņķu lÅ«zumos.
BaltÄs gaismas balanss
Å Ä« problÄ“ma jau ir programmas un lietotÄja ziņÄ, ne vairs tehnikas nepilnÄ«ba. DabÄ«gÄ gaisma dienas garumÄ nebÅ«t nav tÄda kÄ mÄ“s to redzam. TÄ ir daudz zilÄka un dienas gaitÄ mainÄs. No rÄ«ta tÄ ir siltÄka, dienas vidÅ« paliek vÄ“sÄka (zilÄka) un uz vakaru atkal paliek siltÄka. TaÄu mÅ«su smadzenes automÄtiski koriģē 'baltÄ balansu' un tÄpÄ“c mÄ“s Å¡Ä«s pÄrmaiņas neuztveram. TaÄu kamerai tÄ ir milzu problÄ“ma saprast kas ir balts un 'cik' balts tas ir. Lai iegÅ«tu attÄ“lu tÄdu, kÄdu mÄ“s uzskatam par pareizu, kamerai nÄkas koriģēt krÄsu gammu, tÄ, lai gaiÅ¡Äko uztvertu par tÄ«ri baltu un attiecÄ«gi pieskaņotu pÄrÄ“jÄs krÄsas. Praktiski visÄs kamerÄs ir iestrÄdÄts automÄtiskais baltÄs gaismas balansa režīms (auto white balance- awb). TaÄu ne vienmÄ“r ar to pietiek, tÄpÄ“c parasti ir iespÄ“ja arÄ« izvelÄ“ties iepriekÅ¡ ieprogrammÄ“tus režīmus, piemÄ“ram - mÄkslÄ«gs apgaismojums, fluorescentÄs lampas, Ä“na un citi. DaudzÄs kamerÄs ir iespÄ“jams arÄ« manuÄli uzstÄdÄ«t baltÄ balansu, 'parÄdot' kamerai baltu papÄ«ra lapu, pÄ“c kuras kamera pieregulÄ“ nepiecieÅ¡amo krÄsu korekciju. VispopulÄrÄkÄs kļūdas ar nepareizu baltÄs gaismas balansu ir zils sniegs fotografÄ“jot dabÄ un oranži cilvÄ“ki un priekÅ¡meti fotografÄ“jot telpÄs.
Padoms tiem, kas savas kameras lieto tikai automÄtiskajÄ režīmÄ - paspÄ“lÄ“jaties ar baltÄ balansu, bÅ«siet pÄrsteigti, cik ļoti tas var uzlabot attÄ“lu kvalitÄti. Un ne vienmÄ“r var paļauties uz ieprogrammÄ“tajiem režīmiem, ja laiks atļauj - pamÄ“Ä£iniet visus režīmus katrÄ situÄcijÄ, lai redzÄ“tu kurÅ¡ bÅ«s vislabÄkais.
 
AutomÄtiski un manuÄli uzstadÄ«ts baltÄs gaismas balanss.
Faila kompresija (saspiešana)
Å Ä« ir vieta, kur attÄ“ls cieÅ¡ visvairÄk. Lai iegÅ«tu pÄ“c iespÄ“jas mazÄku attÄ“la izmÄ“ru (baitos) tas, pirms saglabÄÅ¡anas atmiņas kartÄ“, tiek saspiests. VispopulÄrÄkais faila formÄts neprofesionÄlajÄs kamerÄs ir JPEG. Tas mums ļauj iegÅ«t neliela izmÄ“ra (baitos) attÄ“lus ar pieņemamu kvalitÄti. TaÄu tas rada neatgriezeniskus zudumus attÄ“la kvalitÄtÄ“. JPG bildi sadala vienas krÄsas kvadrÄtiņos. VietÄs kur krÄsu atÅ¡Ä·irÄ«ba ir minimÄla (piemÄ“ram, debesis) kvadrÄtiņi ir lielÄki, vietÄs kur krasas bÅ«tiski atÅ¡Ä·iras (jebkura sÄ«kÄka detaļa) vienas krasas kvadrÄtiņi ir arvien mazÄki. Uz lielo kvadrÄtiņu rÄ“Ä·ina arÄ« tiek iegÅ«ts bildes nelielais izmÄ“rs, jo nav jÄsaglabÄ informÄcijas par katru sÄ«kÄko pikseli, bet uzreiz par lielÄku laukumu. VissÄpÄ«gÄk JPG kvalitÄtes zudumus (artefaktus) var manÄ«t vietÄs ar augstu kontrastu (objektu, siluetu malas). Kompresijas pakÄpi (un attiecÄ«gi attÄ“la izmÄ“ru) var uzstÄdÄ«t praktiski visam kamerÄm vismaz trÄ«s dažÄdos lÄ«meņos.
 
Tas pats attÄ“ls saglabÄts augstÄ un zemÄ JPG kompresijÄ
Citi attÄ“lu saspieÅ¡anas formÄti ir TIFF un RAW. Tie attÄ“lu nesaspiež un ieraksta katru uzņemto pikseli 1:1. TaÄu tas attiecÄ«gi palielina saglabÄtÄ faila izmÄ“rus. AttÄ“ls, kurÅ¡ JPG formÄtÄ aizņem 1.5 megabaitus, TIFF formÄtÄ aizņems 20 - 30 megabaitus. AttiecÄ«gi desmitiem riežu ÄtrÄk tiks aizpildÄ«ta atmiņas karte un varÄ“siet uzņemt mazÄk attÄ“lu. Bilžu skatÄ«Å¡anai datorÄ un 10x15cm kartiņu drukÄÅ¡anai pilnÄ«gi pietiek ar JPG failiem ar vismaz 90% kompresiju (augstÄkais vai otrs augstÄkais kvalitÄtes režīms ko var uzstÄdÄ«t kameras parametros).
KrÄsu diapazons
KrÄsu diapazons, ko spÄ“j uztvert fotokamera ļoti atÅ¡Ä·iras no tÄ, ko spÄ“j uztvert cilvÄ“ka acs. Tas ir daudz mazÄks. Kas nozÄ«mÄ“, ka kamera nespÄ“j uztvert attiecÄ«gus krÄsu toņus un to vietÄ ieraksta tuvÄko tam no sava diapazona.
VisizteiktÄk Å¡o problÄ“mu var izjust ar sarkano krÄsu. VairÄkumam digitÄlo fotokameru ir problÄ“mas uztvert izteiktu, koÅ¡u sarkano krÄsu un tÄs toņu pÄrejas. Kamerai nÄkas tos aizvietot ar to sarkano kÄds ir tÄs diapazonÄ. Bieži vien sarkanais bildÄ“s ir redzams kÄ tumÅ¡i oranžs.
Å eit labi redzams, ka sarkanais patiesÄ«bÄ ir tumÅ¡i oranžs
TÄpat kÄ krÄsu diapazons, arÄ« gaismas intensitÄtes (gaiÅ¡uma) diapazons kamerai ir ierobežots. Ja cilvÄ“ka acs spÄ“j uztvert gaismas intensitÄtes kontrastu ar attiecÄ«bu 30000:1 (gaiÅ¡Äkais punkts ir 30t reižu gaiÅ¡Äks par tumÅ¡Äko) tad kameras spÄ“j uztvert maksimums 500:1. Tas nozÄ«me, ka viss, kas bÅ«s gaiÅ¡Äks, tiks attÄ“lots kÄ absolÅ«ti balts, un viss, kas ir tumÅ¡Äks, bÅ«s absolÅ«ti melns. BildÄ“s visbiežÄk to izjÅ«t gaiÅ¡Äs debesÄ«s -tÄs ir nevis gaiÅ¡i zilas, bet absolÅ«ti baltas.
NÄkamÄ problÄ“ma ir trokšņi tumÅ¡ajÄs bildÄ“s. SignÄla trokšņi parÄdÄs tad, kad pareizais signÄls (gaisma) ir pÄrak vÄjÅ¡ lai iedarbotos uz attiecÄ«go pikseli matricÄ. To vietÄ, attÄ“lÄ paradÄs dažÄdas krÄsas pikseļi (trokšņi). Å Ädi trokšņi piemÄ«t visÄm kamerÄm jebkuros apstÄkļos, taÄu pie pietiekoÅ¡i intensÄ«vas gaismas, 'pareizais' signÄls nomÄc Å¡os trokšņus. To var salÄ«dzinÄt ar klusuma skaņu audio atskaņotÄjÄ - klusums vienmÄ“r nedaudz šņÄks, bet kad atsÄksies mÅ«zika, Å¡o vieglo šņÄkoņu nevarÄ“s manÄ«t.
Asums
Bildes uzņemÅ¡anas brÄ«dÄ«, kamera var tai pieÅ¡Ä·irt papildus asumu. Tas tiek panÄks palielinot kontrastu starp robežpunktiem. PiemÄ“ram, ja blakus ir gaiÅ¡Äks pikselis ar tumÅ¡Äku pikseli tad gaiÅ¡ais tiek pÄrveidots par vel gaiÅ¡Äku un tumÅ¡ais par vÄ“l tumÅ¡Äku. Praktiski visÄs kamerÄs ir iespÄ“ja regulÄ“t bildes asumu, tomÄ“r labÄk ir to atstÄt vidÄ“jÄ stÄvoklÄ«, jo bieži vien tas var sabojÄt bildi radot pÄrak asas lÄ«nijas ar praktiski baltiem un melniem pikseļiem. TurklÄt Å¡ÄdÄ veidÄ bildes asumu var regulÄ“t arÄ« ar dažÄdu programmu palÄ«dzÄ«bu datorÄ.
 
Tas pats attÄ“ls bez papildus asuma un ar pÄrmÄ“rÄ«gu asumu
VÄ“l daži sÄ«kumi, kas var sabojÄt bildi. Viens ir 'bloomings', kas nozÄ«mÄ“, ka Ä«paÅ¡i stipra signÄla gadÄ«jumÄ (spilgta gaisma) elektronu lÄdiņš no viena matricas pikseļa var pÄrlekt uz blakus esoÅ¡ajiem. RezultÄtÄ veidojas pÄrak izgaismots laukums, efekts lÄ«dzÄ«gs tam kad caur koku zariem tiek fotografÄ“ta saule. Otrs ir 'Moiré'. Tas nozÄ«mÄ“, ka kamera nespÄ“j 'sagremot' Ä«paÅ¡i smalku struktÅ«ru, piemÄ“ram, daudz vienÄdas Å¡auras lÄ«nijas cieÅ¡i blakus. PiemÄ“ram, smalka raksta audumos vai arhitektÅ«ras elementos.
Pikseļu skaits matricÄ
VispopulÄrÄkais parametrs kameru salÄ«dzinÄÅ¡anÄ ir megapikseļu skaits matricÄ. TaÄu vairÄk pikseļu vÄ“l nenozÄ«mÄ“ augstÄku kvalitÄti. PirmkÄrt jau nav jÄ“gas lietot matricu ar vairÄk pikseļiem, ja tiek saglabÄts tas pats objektÄ«vs. Jo objektÄ«vs vienkÄrÅ¡i nespÄ“s izlaist cauri pietiekoÅ¡i daudz informÄcijas (gaismas) lai korekti izgaismotu visus pikseļus. TÄtad - jo vairÄk megapikseļu, jo lielÄkai izmÄ“ros jÄbÅ«t matricai, jo lielÄkam un labÄkam jÄbÅ«t objektÄ«vam.
Pikseļu skaits galvenokÄrt iespaidos tikai bildes fiziskos izmÄ“rus, nevis tÄs kvalitÄti.
Izmantoti materiÄli no Fujifilm, Dpreview, Megapixel.net, Pentax, Olympus un citiem avotiem.
|
| .
|
|
