Autors: KÄrlis
Bastīlijas ieņemšana. 2. daļaPasaule  Fawlty Travel Nr. 14
2. daļa jeb pastaiga pa jūru.
No rÄ«ta pirmais gÄjiens atkal ir uz Ziemeļu staciju. Tur atrodas autonoma, kurÄ esam rezervÄ“juÅ¡i maÅ¡Ä«nu. Nu jau mazliet apraduÅ¡i ar stacijas iekÄrtojumu, diezgan Ätri atrodam, kur ir autonoma – paÅ¡Ä galÄ un pagrabÄ. IzskatÄs, ka darbiņš viņiem sokas, jo cilvÄ“ki apgrozÄs diezgan daudz. MÅ«s apkalpo melna praktikante ar milzum gariem nagiem. Un ik pa brÄ«dim atvainojas, ka dara visu lÄ“ni. TaÄu beigu beigÄs tomÄ“r tiekam pie tÅ«tas ar atslÄ“gu un vairÄkiem papÄ«riem un dodamies uz lifta pusi. Ja sÄkumÄ nesaprotam ko nozÄ«mÄ“ „mÄ«nus seÅ¡i” un ”zils, nevis dzeltens”, tad iekÄpjot liftÄ pirmÄ daļa ir skaidra – „mÄ«nus seÅ¡i” ir stÄvs pazemes garÄžÄ, jo liftÄ nevienas „pozitÄ«vas” pogas nemaz nav, tikai mÄ«nusi. IzkÄpjot no lifta, saprotam arÄ«, kas ir zils, jo uz sienas ir uzzÄ«mÄ“tas divas lielas bultas – pa labi dzeltena, bet pa kreisi zila. Sekojam zilajai, atrodam Ä«sto stÄvvietas numuru un tur jau viņš ir, mÅ«su izvÄ“lÄ“tais Modus.
IekÄrtojamies maÅ¡Ä«nÄ un sÄkam apsvÄ“rt kÄ izbraukt no stÄvvietas. TÄ kÄ uz vienu pusi ir „ķieÄ£elis”, skaidrs, ka jÄbrauc uz otru. Tur priekÅ¡Ä barjera, taÄu parakÄjoties papÄ«ru tÅ«tÄ atrodam izbraukÅ¡anas biļeti. Darbojas! Barjera paceļas un mÄ“s braucam – pa Å¡auru eju pa spirÄli uz augÅ¡u. Brr, un tÄ seÅ¡us stÄvus, lÄ«dz priekÅ¡Ä vÄ“l viena barjera. LaimÄ«gÄ biļete darbojas atkal un mÄ“s ieraugÄm dienas gaismu. Un Ä·eram pÄ“c kartes, jo esam izbraukuÅ¡i pilnÄ«gi mistiskÄ vietÄ, no stacijas vairs ne vÄ“sts. NoorientÄ“jamies un braucam. SÄkumÄ viss ir pareizi, galvenais jÄtiek uz ParÄ«zes apvedceļa.
Sekojam kartei un norÄdÄ“m, lÄ«dz noprotam, ka esam garÄm uzbrauktuvei. Atrodam tuvÄko apgrieÅ¡anÄs vietu (pÄr viaduktu, caur lielveikala stÄvvietu) un braucam atpakaļ. Å oreiz izdodas tikt uz apvedceļa. Braucam un skaitam izejas – vÄ“l piecas, Äetras, trÄ«s... ja bÅ«tu jÄnogriežas pirmajÄ, kÄ likts bÅ«tu garÄm, taÄu vairÄkÄm izejÄm pabraucot garÄm, sÄkam saprast francūžu domÄÅ¡anu – norÄde taisni uz priekÅ¡u nebÅ«t nenozÄ«mÄ“, ka jÄbrauc taisni. VienkÄrÅ¡i pareizajÄ brÄ«dÄ« jÄtrÄpa pareizajÄ joslÄ. Uff, Å¡Ä·iet, ka ir. VienubrÄ«d atpakaļskata spogulÄ« parÄdÄs Eifelis, kas nozÄ«mÄ“, ka no ParÄ«zes attÄlinÄmies.
Viss bÅ«tu jauki, ja vien garastÄvokli nemaitÄtu fakts, ka Å¡ofera logs nedarbojas, ne vaļÄ, ne ciet. TiklÄ«dz gadÄs kÄda gramba, tÄ atkratÄs Å¡Ä·irbiņa. TÄpÄ“c no kondicioniera nekÄdas jÄ“gas. Nu ir jau mums tiesÄ«bas stundas laikÄ atgriezt maÅ¡Ä«nu, ja kaut kas neapmierina, betÂ… Ej nu tagad kraties to gabalu atpakaļ. PiestÄjam pirmajÄ benzÄ«ntankÄ un aizbakstam aiz stikla sÄ«ki salocÄ«tu reklÄmas bukletu. TÄ viss kÄrtÄ«bÄ. IepÄ“rkam dažÄdus vietÄ“jos saldumus, ceļu karti un braucam tÄlÄk.
Pirmais kuriozs sanÄk pie bÄņa maksas punkta – Å¡oferis izbÄž roku ar naudu caur aizmugures logu. 5 eiro. Un tÄ Äetras reizes. GarlaicÄ«gs ceļš, bet Ätrs gan, 380 km paskrien nemanot. Beidzot nogriežamies uz Grenvilu un tagad varam izbaudÄ«t Normandijas krÄšņumu, burvÄ«gas vecas mÄjas un daudz ziedoÅ¡u puÄ·u. GarÄm braucot, pÄ“dÄ“jÄ brÄ«dÄ« ieraugÄm viesnÄ«cu un nobremzÄ“jam lÄ«dz ar vÄrtu stabiņu.
Ä»oti laipna meitene mums iedod treÅ¡o dvieļu komplektu un ierÄda istabu. Aiz loga ganÄs govis. IzkravÄjam mantas un nolemjam aizbraukt lÄ«dz pilsÄ“tiņai (viesnÄ«ca atrodas 2 km no centra).
Grenvila ceļvežos ir raksturota kÄ vecmodÄ«gs kÅ«rorts, un tÄda tÄ patieÅ¡Äm ir. Å Ä·iet tepat kaut kur parÄdÄ«sies dÄmas ar sunÄ«Å¡iem un saulessargiem. Atrodam mazu pleÄ·Ä«ti pie dokiem, kur atstÄt maÅ¡Ä«nu un ejam ieelpot okeÄna smaržu. Re, re, cik zems Å«dens, izskatÄs, ka ir bÄ“gums. Melnas joslas norÄda cik tÄlu dažkÄrt mÄ“dz bÅ«t Å«dens.
TÄ kÄ diena vÄ“l tikai pusÄ“, tad izlemjam aizbraukt uz netÄlu esoÅ¡o Mont St. Michel klosteri – vienu no Å¡Ä«s pasaules brÄ«numiem. PatiesÄ«bÄ tieÅ¡i Å¡Ä« klostera dēļ izlÄ“mÄm nepalikt visas dienas ParÄ«zÄ“, bet izbraukt uz Normandiju un Bretaņu. Mums paveicas atrast neticami skaistu ceļu gar lÄ«Äa piekrasti, caur maziem piejÅ«ras miestiņiem, lÄ«dz beidzot, izbraucot no kÄda lÄ«kuma paveras neiedomÄjams skats – lÄ«Äa vidÅ« redzama klinÅ¡u saliņa, uz kuras atrodas klosteris. Ūdens ir atkÄpies un lÄ«cis pÄ“cpusdienas saulÄ“ zaigo neticamÄs krÄsÄs.
Kad nonÄkam pie klostera, stÄvvieta jau sÄk tukÅ¡oties, nÄk vakars. PlÄksnÄ«te pie ieejas sola, ka maÅ¡Ä«nas bÅ«s droÅ¡Ä«bÄ lÄ«dz pusnaktij, pÄ“c tam sÄkÅ¡oties paisums un stÄvvieta applÅ«dÄ«Å¡ot. Attopamies, ka zvÄ“rÄ«gi gribas Ä“st. Ieejot pa vÄrtiem, atrodam kiosku, kur nopÄ“rkam trÄ«s komplektus: sviestmaize, plÄtsmaizes gabals plus dzÄ“riens. KopÄ 22,50 eiro. Paejot gabaliņu uz priekÅ¡u, tÄdu paÅ¡u komplektu var nopirkt lÄ“tÄk, par 21 eiro, bet ko nu vairs. VienÄ«gi problÄ“ma, ka nav kur piesÄ“st, lai apÄ“stu. Ir viena vienÄ«ga lÄ«ka Å¡aura ieliņa, kas ved augÅ¡up uz klosteri, taÄu visapkÄrt suvenÄ«ru veikaliņi, pa kÄdam restorÄnam un ļaužu pūļi. Un autokÄrs, kurÅ¡ pieved preces un izved atkritumus. Protams, tas aizņem visu ielas platumu, tÄdēļ lai tiktu garÄm, nÄkas iet caur veikaliņu.
Kad esam uzkÄpuÅ¡i lÄ«dz paÅ¡ai augÅ¡ai, lÄ«dz klosterim, apmeklÄ“tÄji tur vairs netiek laisti iekÅ¡Ä, tÄdēļ apstaigÄjam tam apkÄrt. Beidzot atrodam pÄris pakÄpienus, kas ved uz nekurieni un apsēžamies, lai apÄ“stu savas pusdienas. Ä’dam un priecÄjamies, gan par sviestmaizÄ“m, gan burvÄ«go skatu, kas paveras no augÅ¡as. GarÄm staigÄ cilvÄ“ki un kÄri noskatÄs uz mÅ«su dzÄ“rieniem. Karsts. Vienu stÄvu zemÄk ieraugÄm mazu bÅ«diņu, tÄdu kÄ sabiedrisko tualeti, taÄu novÄ“rojam amizantu skatu – tajÄ ieiet vesela ekskursiju grupa un aizver durvis. NodomÄju, tur kÄda eja. NekÄ, pÄ“c brīža visi nÄk laukÄ. PÄ“c tam vÄ“l viena grupa. Hm. Uz jumta tÄds kÄ skurstenis, taÄu ievÄ“roju, ka brīžiem grozÄs. Kad vÄ“lÄk nokÄpjam lejÄ, izrÄdÄs, uz bÅ«deles rakstÄ«ts ”Periskops”. Diemžēl jau slÄ“gts. TÄ arÄ« neizdodas noskaidrot, ko tur var redzÄ“t.
ApstaigÄjuÅ¡i mÅ«ru iekÅ¡pusi, nolemjam izmantot gadÄ«jumu un apiet saliņai apkÄrt arÄ« pa Ärpusi, tur, kur parasti mÄ“dz bÅ«t Å«dens. TumÅ¡a josla rÄda, ka mÄ“s atrastos labu gabalu zem Å«dens, ja bÅ«tu paisums. DÄ«vaina sajÅ«ta tÄ staigÄt pa okeÄna dzelmi. PÄris kilometru tÄlÄk atrodas vÄ“l viena saliņa, kuru cilvÄ“ki dodas apskatÄ«t, taÄu mums ir gana, iespaidu tik daudz, bet spÄ“ki sÄk izsÄ«kt. Zinu tikai vienu, es te vÄ“l atgriezÄ«Å¡os.
Atpakaļ uz viesnÄ«cu braucam pa ÄtrÄko ceļu, pa bÄni. Un mÄ“Ä£inÄm atrast pareizo ceļu, kur jÄnogriežas. Ar norÄdÄ“m Å¡eit ir tik pat traki kÄ pie mums, atÅ¡Ä·irÄ«ba tikai tÄ, ka norÄdes ir. Pat diezgan daudz, taÄu kur tÄs rÄda nav ne jausmasÂ… IzskatÄs, ka esam nogriezuÅ¡ies kÄdu ceļu par Ätru, un iebraucam mazÄ pilsÄ“tiņÄ. TÄ kÄ vienÄ«gÄs sakarÄ«gÄs norÄdes ved uz lielveikaliem, tad sekojam tÄm, nopirksim kaut ko vakariņÄm. Vismaz vÄ«nu.
Veikalu patieÅ¡Äm atrodam, taÄu tas ir atvÄ“rts tikai lÄ«dz astoņiem. Pulkstenis rÄda jau bez desmit minÅ«tÄ“m deviņi, tomÄ“r mums paveicies, piektdienÄs veikals atvÄ“rts lÄ«dz deviņiem. Galvenais, ko mÄ“s paspÄ“jam atrast ir sidrs, Ä«sts Normandijas Äbolu sidrs Å¡ampanieÅ¡a pudelÄ“. KÄ izrÄdÄs, ne visur FrancijÄ dominÄ“ vÄ«ns, NormandijÄ un BretaÅ†Ä tas ir sidrs. Un nevis salds un lipÄ«gs, kÄdu esam to pieraduÅ¡i dzert, bet maigs, pÄ“c Äboliem smaržojoÅ¡s un dzirkstoÅ¡s. À votre santé!
Bildes: http://foto.inbox.lv/fawlty/Francija2005
InformÄcijai:
Maršruts Parīze-Granville
http://www.etaphotel.com/etaphotel/fichehotel/gb/etp/5317/fiche_hotel.shtml
http://www.pbase.com/francist/le_mont_stmichelle_mont_stmichel&page=all
PÄris dienas atpakaļ ieraudzÄ«ju StokmanÄ Ä«sto sidru.
|
