Autors: KÄrlis
Putniņi un leduskritumiPasaule  Fawlty Travel Nr. 13
Nu jau vairÄkus gadus mums izveidojusies tradÄ«cija – kaut kad ap Jauno gadu doties Å«denskritumu tÅ«rÄ“ uz KuldÄ«gas pusi. VÄ“lams, lai vismaz pÄris dienas laiks bÅ«tu bijis mÄ«nusos.
Nu ko, ZiemassvÄ“tki nosvinÄ“ti un laiks starp tiem un Jauno gadu tÄds nekÄds, ne Ä«sti brÄ«vdienas, ne darbdienas (oi, neapskaužu veikalniekus). Termometrs pie loga rÄda -3,5 grÄdus, tÄdēļ gatavojamies izbraucienam.
Neizdodas, kÄ jau pierasts, izbraukt pÄrÄk laicÄ«gi, taÄu pusdivpadsmitos esam gatavi startÄ“t. Nedaudz iekavÄ“ visu mans iepriekÅ¡Ä“jÄ dienÄ uzdotais jautÄjums: „Nez kÄ garÅ¡o tie spieÄ·Ä«Å¡i, kurus kar eglÄ“?”, jo nÄcÄs piestÄt SpicÄ“, jo tur tÄdi esot redzÄ“ti. Tagad zinu, garÅ¡o „pÄ“c suņa”, toties izvelk lÄ«dz Kandavai. Pie lidostas, pÄri JÅ«rmalas Å¡osejai lÄ“ni pÄrlaižas Ryanair boings, kuru ieskaitam kÄ pirmo izklaidi Å¡ajÄ dienÄ.
Pa ceļam ienÄk prÄtÄ, ka PÅ«rÄ“ ir veikaliņš, kurÄ varot nopirkt viņu ražotos ievÄrÄ«jumus un sulas. TÄ kÄ oficiÄli Å¡Ä« izrÄdÄs parasta darbdiena, tad bodiņš ir vaÄ¼Ä un iepÄ“rkam ne tikai pÄris „zaptspodiņus”, bet arÄ« saldÄ“tas zemenes. Mmm, kÄ vÄ“lÄk izrÄdÄ«sies, fantastiski garÅ¡Ä«gas.
Pirmo nopietno pieturu veicam mazliet aiz Sabiles, pie Abavas Rumbas. Diezgan žēlÄ«gs skats visapkÄrt, vandÄļi laikam neguļ ziemas miegu. Lai nokļūtu lÄ«dz vietai, kur Å«denskritums redzams vislabÄk, nÄkas iet pÄr Å¡Ä·Ä«bu, apledojuÅ¡u tiltiņu ar nolauztÄm margÄm pÄr Abavas pieteku. Ūdens plÅ«st aumaļÄm, bet klusi, jo ir neredzÄ“ti augsts lÄ«menis, un tam nav kur krist. GaidÄ«tie skati izpaliek, redzamas tikai dažas tradicionÄlÄs lÄstekas pretÄ“jÄ krastÄ. Pirms gada tur redzÄ“jÄm tÄdu mazu putneli kÄ garastÄ«ti, taÄu Å¡oreiz nerÄdÄs pat neviena vÄrna. TukÅ¡s un kluss, vien liels uzraksts, kas sola dubļu peldes.
LÄ«dz nÄkamajai apstÄÅ¡anÄs vietai nav tÄlu, pÄ“c 17 km ir Renda ar nÄkamo programmas daļu. TÄtad Īvandes Å«denskritumi. Pie autobusa pieturas atstÄjam maÅ¡Ä«nu un dodamies norÄdes virzienÄ. Pieejot pie kraujas, paveras neparasts skats – arÄ« Īvande satrakojusies, Å«dens gÄžas mutuļiem vien un noplÅ«duÅ¡as arÄ« tÄs vietas, kur vasarÄ auga zÄlÄ«te. Ledus veido gan lÄstekas ap Å«denskritumu, gan mazas saliņas zem Å«dens. Ūdenskrituma sakultÄs putas vietÄm sasaluÅ¡as un izskatÄs burvÄ«gi. JÄ, secinÄm, bija gan vÄ“rts braukt! TÄlÄk dodamies gar upÄ«ti uz augÅ¡u, pie nÄkamÄ Å«denskrituma. Kaut arÄ« tas esot mÄkslÄ«gi veidots, izskatÄs fantastiski, kad Å«dens mutuļo pÄr apledojuÅ¡iem laukakmeņiem. Un tad atliek vÄ“l treÅ¡ais Å«denskritums, mazliet pa taciņu uz priekÅ¡u un varam apskatÄ«t skaistÄko no visiem, ja vien skatu nebojÄtu pussabrukusi mÄja pretÄ“jÄ krastÄ. Gribam jau doties prom, kad garÄm aizlido putnelis, kurÅ¡ liek iedomÄties par Å«densstrazdu. Paeju mazliet atpakaļ, paņemu binokli un jÄ, tas patieÅ¡Äm ir viņš. Tup Å«denÄ« un kniksÄ“. IlgÄk pavÄ“rojot putniņu, varam tikai brÄ«nÄ«ties, kÄ viņš spÄ“j turÄ“ties pretÄ« straumei, pa brÄ«dim ielecot Å«denÄ« un nirstot vairÄkas sekundes.
Renda ir arÄ« tradicionÄlais iepirkÅ¡anÄs punkts, kur mums noteikti jÄiepÄ“rk kaut kas graužams – kÄ nekÄ jau esam ilgi braukuÅ¡i un labi pastaigÄjuÅ¡i. PÄ«rÄgi izrÄdÄs labi, un atlikuÅ¡ie 23 kilometri lÄ«dz KuldÄ«gai paiet nemanot. TÄ kÄ ir atcelta maksa par braukÅ¡anu pÄr veco Ä·ieÄ£eļu tiltu, tad braucam vien pa taisno, pasveicinÄm Ventas rumbu, apmetam loku caur centru un secinÄm, ka nav kur piestÄt. Ne jau tÄ, ka nemaz nav, bet laukumÄ pie vecÄ RÄtsnama nav. NÄkas apmest vÄ“l vienu loku caur pilsÄ“tu, lÄ«dz atrodam meklÄ“to vietu. Un dodamies uz Rumbu.
KÄpnes kÄ parasti ziemÄ slidenas, tÄdēļ nÄkas kÄpt lejÄ atmuguriski un vÄ“l dažÄdos dÄ«vainos veidos. SalÄ«dzinoÅ¡i ar Abavu vai Īvandi, VentÄ Å«dens nav tik augsts, tomÄ“r ir pietiekoÅ¡i daudz, lai apledojuÅ¡ais Å«denskritums izskatÄ«tos pievilcÄ«gs. Bet ir vÄ“l kÄds ÄÄ·is, kÄdēļ mÄ“s tur ziemÄs braucam – pie Ventas rumbas dzÄ«vo Å«densstrazds. JÄ, tas pats, kuru manÄ«jÄm pie Rendas. PagÄjuÅ¡ajÄ gadÄ mazais putnelis veica sirdi stindzinoÅ¡us ekstrÄ“mus trikus nirstot mežonÄ«gajÄ straumÄ“ tieÅ¡i pie Å«denskrituma malas. Ilgi paliekot zem Å«dens un izlidojot tieÅ¡i tajÄ brÄ«dÄ«, kad vajadzÄ“tu iegÄzties Å«denskritumÄ. Baiļu pilnu sirdi viņu toreiz tur atstÄjÄm, bet kaut kad vÄ“lÄk lasÄ«ju, ka strazdiņš pie rumbas vairs neesot manÄ«ts. TÄdēļ jo lielÄks prieks ir viņu Å¡ogad atkal satikt. Mazliet pavÄ“rojot, pamanu melnu punktiņu, kas upes vidÅ« knosÄs, kÄ tad, tas ir viņš, mazais kniksÄ“tÄjs. KÄdu laiku vÄ“roju, kÄ strazdiņš pucÄ“ spalviņas, kad ieraugu – uz blakus ledus gabala ir vÄ“l viens! TrÄ«s vienÄ dienÄ! (Tiem, kas neizprot manu sajÅ«smu, varu pateikt, ka LatvijÄ ziemo aptuveni 250 Å«densstrazdu.)
PÄ“c tam dodamies gar AlekÅ¡upÄ«tes Å«denskritumu, kur secinÄm, ka vecÄ dzirnavu Ä“ka brÅ«k kopÄ un nobrukusÄ« siena aizklÄta ar lupatu. Skumji, vai tieÅ¡Äm pilsÄ“tai nav svarÄ«gi saglabÄt senÄs vÄ“rtÄ«bas? Pie tam, pirmoreiz aizbraucot uz KuldÄ«gu pa ZiemassvÄ“tku laiku, priecÄjÄmies par skaisti izdekorÄ“to pilsÄ“tu, bet ar katru gadu Å¡Ä«s dekorÄcijas kļūst arvien Å¡vakÄkas, Å¡ogad deg tikai daļa no iekÄrtajÄm spuldzÄ«tÄ“m. Nu neko darÄ«tÂ…
NoslÄ“dzam visu ar tradicionÄlajÄm KuldÄ«gas vakariņÄm – PagrabiņÄ. IdeÄlas vakariņas, vienÄ«gais mÄ«nuss, ka Užavas alu piedÄvÄ tikai tumÅ¡o. Ja gribat gaiÅ¡u, tad jÄņem vai nu TÄ“rvetes vai Carlsberg.
Jauka odziņa dienas noslÄ“gumam ir iebraukÅ¡ana KandavÄ. Iegriežam vecpilsÄ“tÄ un varam tikai priecÄties par kandavniekiem sagÄdÄtajiem svÄ“tkiem, patieÅ¡Äm skaisti izgreznota pilsÄ“ta. Un kronis visam – ÄrÄ braucot pamanÄm arÄ« veco laukakmeņu tiltu, kuram ne vien augÅ¡pusÄ“ novilktas krÄsainas lampiņas, bet arÄ« gar tilta Ärpusi. Skaisti.
LaimÄ«gu un ceļojumiem bagÄtu 2006!
Ar cieņu, Miss Tibbs
Fawlty Travel
InformÄcijai:
http://www.putni.lv/lvp_cincin.htm
|
