Autors: Edgars
Ak vai, es taču sacīju!Dažādi Džons jau no mazām dienām bija ķerts uz uguni un spridzināšanu. Kad viņam bija septiņi, viņš tēvoča Sema cigārā paslēpa petardi un, kad tā gāja gaisā, tēvocis Sems nogāzās no soliņa un salauza roku. Bija gan arī labums - tēvocis Sems nekavējoties atmeta smēķēšanu, bet Džona māmiņa pareģoja, ka vienudien Džons uzlaidīšot gaisā visu māju.
Droši vien jums nebūs pārsteigums, ka pieaudzis Džons turpināja piekopt savu piromāniju legāli - proti, viņš rīkoja krāšņus uguņošanas šovus. Un kādu dienu viņš uzaicināja māmiņu noskatīties kādu sevišķi krāšņu salūtu Lasvegasā. Kā jūs domājat, vai māmiņai šova beigās uzmācās “ak vai, es jau teicu!” sajūta?
|