Latvijā, kā jau Ziemeļiem pietuvinātā valstī, silto dzērienu krūzēm ikdienā ir liela nozīme. Tak pat birojos katram ir sava mīļākā krūze, un esmu novērojusi, ka daļai ļaužu arī mājās tēja vai ikrīta kafija vislabāk garšo no kādas savas vienīgās, mīļākās krūzes. Manai mammai, piemēram, patīk pamocīt iepriecināt vedeklas, pasniedzot tēju savā mīļākajā unikālajā mākslinieka veidotajā porcelāna tasē. Vedekliņām rokas trīc un vienmēr labāk gribas dzert no parasta māla kausiņa (labāk metāla, to nevar saplēst), bet vīramāte taču jāiepriecina. Un viņai patiešām šķiet, ka, uzticot savu labāko tasi, viņa izrāda godu un mīlestību.
Smalkais porcelāns jau laikam no modes neizies nekad, bet šobrīd vai arī kādu brīdi atpakaļ Latvijā populāras bija krūzes, kas izskatījās kā adītas. Vai arī tās „burzītā papīra” paskata krūzes.
Nāk pavasaris, adījumi paliks skapī, bet zvēriņi mūsu platuma grādos vienmēr ir aktuāli, un šādu kolekciju es gribētu gan!
Uz krūzītes sāniem ir dzīvnieciņš, kura aste tad attiecīgi veido krūzes osiņu. Nezinu, cik parocīgi ir dzert, turot krūzi aiz stirnas ļipas izmēra osas, bet man, lūdzu, rīta kafiju no zaķkrūzes, bet vakara tēju – no kaķtases!