Reiz senos augstkolas laikos man bija viens draugs, kurš mēdza pielavīties mammas bāriņā noglabātajai viskija pudelei. Mamma bija nedzērāja, bet viskija pudele bija dāvana. Lai iztrūkums nebūtu redzams, puisis viskija vietā salēja melno tēju.
Jau vēlāk vienā darbavietā mums bija apkopēja, kura vienmēr strādāja dziedādama. Vēlāk izrādījās, ka visas pustukšās pudeles ledusskapī jau sen bija tukšas. Ļoti forša, jautra tante bija.
Uzkopšana gan nebija viņas aicinājums... Filmā „Pie bagātās kundzes” taču arī bija epizode, kur pudele tikai iezīmēta ar lūpukrāsu, lai nočekotu/pierādītu, ka tiek slepus... lakts.
Visi šie piemēri pierāda (ka neskaž jau, vienkārši riebjas, ka citiem tiek), ka vienmēr ir bijis aktuāli iesāktu pudeli kaut kā pieskatīt.
Tad nu tagad visi, kuriem nepatīk dalīties ar dzērieniem, var nopirkt risinājumu – pudeles aizslēdzēju. Ar kodu!!! Varbūt jānopērk jau laicīgi, noderēs, kad bērni paaugsies. Galvenais neuzlikt tādu pašu kodu kā bankas kartes PIN.
