Tests: Toyota Verso-S
Testi,
Auto 
Vai Yaris Verso zināt? Šis automobilis sarunās par un ap auto vienmēr ir ticis piesaukts līdzās Fiat Multipla un citiem modernā auto laikmeta savādniekiem, kuru ārpuses noformējums ierindojams kategorijā “vienaldzīgo nav”. Žēl, jo no praktiskā viedokļa Yaris Verso bija gluži interesants - mazs, tomēr ietilpīgs, praktisks, tomēr nedārgs. Tomēr nu toijotas auklēta mikrovena kārotāju nedienas šķiet beigušās, jo pārdošanā nonācis Verso-S, kurš ir tik svaigs, ka daudzi joprojām nesaprot, ka tas nav reiz no Corollas atvasinātais Verso. Kas tad tas īsti ir - lūkojām noskaidrot dabā.
Klasiska autodizaina piekritējiem neskatīties!
Verso-S misija ir nelikt sarkt (vai - ļaut nesarkt) Toyota pārdevējam, kad salonā ienāk pircējs un lūdz parādīt kaut ko Nissan Note fasonā un Honda Jazz izmērā. Verso-S radīts atbilstoši šodienas ekonomējošā pircēja vajadzībām; tas ir indivīds, kuru mārketinga kompjūters, acīmredzot, atainojis kā modernu pilsoni ar vismaz diviem mājkalpotāju robotiem mājās, jo Verso-S izskats ir izteikti laikmetīgs, daudzstūrainie lukturi virs aerodinamiski milzīgā priekšējā bampera izskatās svešādi un auto aplūkotāja skatiens gluži vai izmisumā pateicīgi aizķeras aiz pēdējā sānu lodziņa formas, kura redzēta lielajā brālī Verso un virknē citu mazās un kompaktās klases hečbeku. Rādās, ka Toyota dizaineri lūkojuši uzminēt autodizaina tendences tuvākajiem gadiem desmit; vai viņiem tas izdevies, redzēsim vēlāk - auto vai nu kļūs par dizainisku veiksmi, vai arī par kārtējo dīvainā autodizaina paraugu.
Verso-S salons pirmajā momentā šķiet milzīgi plašs. Auto ir augsts, tā priekšgals ir īss - kāpēc arī ne, kaut arī Verso-S garums ir tikai nepilni 4 metri, tātad mazāk nekā jebkuram kompaktklases auto. Tumši tapsētais testa auto interjers plašuma iespaidu tikai pastiprina, turklāt paneļu virsmas izskatās krietni smalkas, no kvalitatīviem materiāliem veidotas. Tiesa, pēc sīkākas izpētes kļūst skaidrs, ka toijotieši pamanījušies ar īpaši aprēķinātas svītrainas tekstūras palīdzību visai vienkāršu cietu plastmasu padarīt taustei tik interesantu, ka tā šķiet mīksta un dārga. Viltīgi.
Aizmugurējā sēdeklī kājām vietas ir gana, bet platumā var nākties pierauties, jo auto tomēr ir diezgan šaurs. Bagāžas nodalījums turpretī ar plašumu neizceļas, turklāt to nevar palielināt uz salona rēķina, jo aizmugurējais sēdeklis nav bīdāms - savādi un apbēdinoši, jo pieminētajam Nissan Note tāds ir un pat mazajam (un aizejošajam) Yaris ir.
Smalki aprīkots
Ātruma pārslēgs pēc samērā nesen radītās modes ievietots priekšējā paneļa izvirzījumā, īsti pa rokai tiem, kuri brauc pareizi un tur abas rokas uz stūres. Šādai stūrēšanas manierei paredzēts arī elkoņa balsts sēdekļa labajā pusē, kurš izvietots tieši tik augstu, lai atbalstītu uz stūres esošas vai ātrumus pārslēdzošas rokas elkoni, bet citādi šķiet mazliet par augstu.
Mūsu testa Verso-S ātrumu pārslēgšana gan nav aktuālākais temats, jo 1,33 litru benzīna dzinējs aprīkots ar variatoru - automātisko bezpakāpju ātrumkārbu, kura nodrošina vienmērīgu paātrinājumu kā trolejbusā vai uz motorollera. Degvielas ekonomijas nolūkos auto aprīkots ar Start & Stop sistēmu, kura izslēdz dzinēju ikreiz, kad apstājaties ar nospiestu bremžu pedāli. Un šie ir tikai ziediņi - Verso-S jau bāzes versijā ir bāztin piebāzts ar mūsdienu auto gaitas drošības tehnoloģijām, tādām kā ABS, EBD, BA, VSC (citiem ESP) un tā tālāk. Nākamā pakāpe - Linea Sol - papildina tehnoloģisko aprīkojumu arī ar 6,1 collu skārienjutīgo ekrānu, kurā var aplūkot savus degvielas patēriņa grafikus vai izvēlēties dziesmu no USB pieslēgvietā iespraustā iPod vai zibatmiņas. Vai arī vērot pasauli caur atpakaļskata kameras aci, kad izdomājat pārmaiņas pēc braukt uz veikalu atpakaļgaitā.
Ar trolejbusa azartu gaitā
Vadītāja vietas regulēšanas iespējas šķiet gana plašas, tomēr iekārtoties ērti neizdodas ilgi. Labās kājas ceļgals sūdzas par šaurību, jo ir iespiests starp ātrumpārslēga konsoli un aizdedzes atslēgu; šo neērtību izdodas novērst, pavelkot ārā teleskopisko stūri un pabīdot atpakaļ sēdekli, tomēr tas rada pārdomas par bāzes versijas Terra ērtībām, jo tur stūre regulējama tikai augstumā. Piesprādzējamies, noregulējam spoguļus (maza deva nostaļģijas - spoguļu regulēšanas pogas izskatā nav mainījušās vismaz 15 gadus) un dodamies ceļā.
Sēdēšana Verso-S ir gandrīz tik augsta kā apvidus auto, sajūta ir varena un redzēt var gana tālu. Tomēr šī ekstra nav bez sekām: pirmajās virāžās neviļus nākas satrūkties, jo mikrovens nešķiežas ar sportisku asumu līkumos, nē: tas visai laiski ieveļas līkumā un nekādi neprovocē savu pilotu uz sportisku kantēšanu.
Variators darbojas aktīvi un lielākoties uzskata, ka benzīna motora stihija ir augsti apgriezieni. Attiecīgi katrai darbībai ar gāzes pedāli dzinējs tūliņ atbild ar distancētu, tomēr labi dzirdamu “rrrrrrrr!” un... nekas īpašs vairāk arī nenotiek. Pilsētas satiksmē ar Verso-S steigties ir jāiemācās, jo sākumā nekādi nav skaidrs, vai akseleratora izmantošanas rezultāts būs dinamika gaitā vai tikai skaņā. Sportiskākai pārvietošanās garšai var mēģināt izmantot pārnesumkārbas “manuālo” režīmu, kura vadībai der arī ātrumpārslēga lāpstiņas pie stūres, taču daudz prieka no tā nav, jo, lai arī ātrumi pārslēdzas žigli, tie ir ļoti īsi (veseli 7 taču). Vēlāk izrādās, ka vadītāja skatam aiz ātrumpārslēga noslēpta arī poga “Sport”; kad tā nospiesta, auto tiešām draudīgi ierūcas un dzinēja apgriezieni kļūst neekonomiski augsti, taču ar to sportiskuma efekts arī beidzas, jo īpaši dinamiskāks auto nekļūst, bet degvielas patēriņa ierīces un ekobraukšanas indikators mēmi pārmet jums dabas postīšanu. Būsim reāli - Verso-S radīts nelielas ģimenes ekonoekoloģiskai pārvietošanai. Tiesa, sagaidāms, ka 1.4 litru D4D dīzelītis (dīzeļversija maksā tikai 500 EUR dārgāk nekā benzīnu ēdošais variants) iedvesīs vairāk jestruma pārvietošanās procesā, jo Verso-S sver tikai mazliet vairāk par tonnu. Baumo, ka svara vērošanas ietvaros auto elektroinstalācijā esot izmantoti tikai alumīnija vadi.
Ar dalītām jūtām
Kad gaitas dinamikas pretenzijas atmestas pie malas, Verso-S izrādās gluži lādzīgs auto. Tas ar pakalpīgu pateicību rij Ventspils šosejas Ķemeru posma agonējošā ceļa seguma izciļņus un nervozāk salecas tikai pie ritmiskāk izmētātiem negludumiem. Salonā ir kluss un pie “gandrīz atļautajiem” 100 km/h vien nedaudz dzirdams vējš vējstikla stūros. Ir gluži labi un pat idilliski. Izrādās, ka arī lēnāku auto apdzīšana ir itin labi iespējama, galvenais - nekautrēties spiest gāzes pedāli un neskatīties uz momentānā degvielas patēriņa indikatoru.
Kad testa beigās iebraucam statoilā, izrādās, ka vidējais patēriņš ir bijis 5,9 litri uz 100 kilometriem, kādu strēķīti virs specifikācijā solītajiem 5 litriem. Arī piecītis ir sasniedzams, ja pedantiski brauksiet Satiksmes noteikumos atļautā ātruma ietvaros un nedomāsiet par tādām vaļībām kā apdzīšana vai izraušanās no krustojuma pirmajam.
Atrast piemērotu un ērtu sēdpozīciju vadītāja vietā tā arī neizdevās. Sēdeklis šķita par stingru, elkoņa balsts par augstu - nogurums pēc pāris stundām pie stūres pierādīja, ka pa īstam sadraudzēties ar pilota posteni nav izdevies. Cilvēki, protams, ir dažādi - labprāt ticams, ka japāņu konstruktori ir paredzējuši vadītāja vietu vidējam eiropietim un tikai neveiksmīgas sagadīšanās dēļ tāds nav šī apraksta autors.
Secinājumi
Toyota Verso-S ir svaigs moderna izskata mikrovens, kurš gluži labi piemērots līdz četru cilvēku lielas ģimenes pārvietošanās vajadzībām, bet piecatā ērtības varētu kļūt ierobežotas. Dvēselei tīkama ir plašuma sajūta salonā un tehnoloģijas visapkārt, bet vadītājam grūtības var radīt nepieradinātā ergonomika, neierasta sēdpozīcija. Labs pieteikums mikrovenu klasē no autoritatīva ražotāja.
+ plašuma sajūta salonā
+ modernas tehnoloģijas, augsta drošība
+ ērta bezpakāpju automātiskā pārnesumkārba
+ vējstikls kičīgi aprīkots ar vienu vienīgu logu tīrītāju
- garantijas apkopes biežāk nekā konkurentiem - ik pa 15 000 km
- salona transformācijas iespējas mazākas, nekā varēja sagaidīt
Paldies
WESS Motors!
