Tests: Honda CR-Z
Testi,
Auto 
2130Ls. Tieši par tik CR-Z lētākā versija ir dārgāka par Civic dārgāko. Skarbi. Bet zaļums prasa upurus, kurus mūsu gadījumā jāuzņemas pašam pircējam. Citviet pasaulē šo “zaļo upuri” uzņemas valdība, piešķirot hibrīdu pircējiem pamatīgas atlaides tā stimulējot videi draudzīgo auto popularitāti. Diemžēl pie mums ir pavisam citas prioritātes un valdībai svarīgāk ir pabarot badu ciešošos, nevis jauna auto iegādes nomāktos. Rezultātā daudzi Eiropā un pasaulē populārie “zaļie” autiņi pie mums apput auto salonu tālākajos stūros. Gluži vienkārši tos var atļauties tikai retais, un arī šis retais par savu naudu labāk izvēlas ko lielāku un lepnāku. Tāds neveikls riņķa dancis, kurā galvenais cietējs ir pircējs. Nu, un mazliet arī daba, jo kaut kāds zaļš labums no šiem hibrīdiem tiek arī tai. Protams, ne tik liels, kā sola paši ražotāji, bet tas jau ir cits stāsts. Mūsu stāsts šoreiz ir par mazu sportiskām ambīcijām apveltītu auto - CR-Z.
Droši vien tikai retais nepazīst ikonisko mazo kupeju no tālajiem astoņdesmitajiem - CR-X. Tas bija Hondas mēģinājums uzrunāt jaunos auto entuziastus pierādot, ka priekam nevajag daudz. Nevajag ne milzu jaudu ne pārmērīgu šiku. Pietiek ar absolūti vienkāršu ideju par divvietīgu, bet ikdienā salīdzinoši ērti lietojamu auto. Ideja izrādījās neticami veiksmīga.
Kā jau visi ražotāji, arī Honda nolēma atjaunot kādreiz tik veiksmīgo modeli. Taču atšķirībā no mūsdienu VW vaboles un Mini, japāņi saprata, ka oriģinālo ideju nav iespējams atkārtot. Tāpēc viņi šo problēmu atrisināja ar ļoti mūsdienīgu piegājienu - apvienojot veiksmīgo pagātnes pieredzi ar nākotnes idejām. Precīzāk ar hibrīdtehnoloģiju. Rezultātā neviens nevar pārmest, ka jaunajam CR-Z nepiemīt vecā CR-X šarms, jo tas patiesībā ir jau pavisam cits auto.
Atšķirībā no Toyota un citiem hibrīdmeistariem, Honda elektromotoru izmanto tikai kā iekšdedzes dzinēja palīgu, nevis tā aizstājēju. Hondas hibrīdi nevar pārvietoties tikai ar elektromotoru, taču tie spēj piešķirt maziem benzīna dzinējiem lielu jaudu. Rezultāts ir sirdi un maku priecējošs - (pa)liela jauda un (pa)mazs degvielas patēriņš. Un ietaupīti pāris kubikmetri slikto gāzu.
CR-Z, protams, nav tas auto, kurš paredzēts maksimāli minimālam degvielas patēriņam. Šis auto ir orientēts braukšanas priekam. Tāpēc elektromotoru visvienkāršāk ir uztvert kā elektrisko turbīnu, kas palīdz no motora izspiest papildus jaudu. Turklāt dara to visā apgriezienu diapazonā, ar maksimālo griezes momentu. Lai kurā brīdī nospiestu gāzes pedāli, “turbīna” ir gatava bliezt ar maksimālo jaudu. Tas, protams, pie nosacījuma, ka ir uzlādētas bagāžnieka dzīlēs paslēptās 100 voltu baterijas.
Uzlādēšana notiek automātiski braukšanas laikā, visaktīvāk tieši bremzējot, kad kinētiskā enerģija tiek pārvērsta elektrībā. Entuziastiski, jebšu precīzāk sakot - agresīvi braucot var ātri vien iztukšot bateriju lādiņu, tādējādi paliekot bez elektromotora palīdzības. Tad kādu brīdi nākas pabraukt mierīgi kamēr sakrājas pietiekams daudzums enerģijas. Nu gluži kā datorspēlē, kur ekstra spēks ir jāuzkrāj pirms tas ir pieejams lielajam triecienam...
Par daudziem auto mēdz teikt, ka tie ir kā vilks aitas ādā. Taisnības labad gan jāpiezīmē, ka liela daļa auto ir kā aita vilka ādā... Savukārt CR-Z spēj būt abi. Gan aita, gan vilks. Turklāt pats vadītājs var izvēlēties vēlamo uzvedības modeli vienkārši nospiežot kādu no trim podziņām - Eco, Normal vai Sport.
Kā jau noprotams, Eco ir visgarlaicīgākais uzstādījums. Auto paliek neciešami slābans un pat ieminot pedāli grīdā, tas knapi spēj turēties līdz pilsētas satiksmei. Toties maksimāli tiek taupīta degviela un izplūdes gāzes. Šis režīms ir noderīgs tad, kad pavisam noteikti nav jāsteidzas pašam un satiksmes dalībniekiem aiz muguras.
Situāciju ievērojami uzlabo (izmaina) Normal režīms. Auto paliek atsaucīgāks, taču joprojām cenšas būt zaļš. Par to arī liecina spidometra izgaismojums, kas maina krāsu no zaļa uz zilu un sarkanu atkarībā no braukšanas stila.
Savukārt pārslēdzoties Sport režīmā CR-Z uzreiz atklāj savu vilka dabu. Spidometrs kļūst sarkans, stūre paliek stingra un asa, savukārt gāzes pedālis kļūst ārkārtīgi nervozs un uz katru mazāko kājas kustību auto reaģē zibenīgi lecot uz priekšu. Šis tad arī ir tas brīdis, kamdēļ mēs esam pirkuši CR-Z. Tā ir precīza, veikla un viegli agresīva braukšana ikdienas apstākļos. Mazais auto gluži kā kartings var lēkāt starp joslām un pārspēt ikvienu krustojumu dragreisos.
Mazliet par slikto. Pirmkārt jau acīmredzamais - auto ir divvietīgs. Jā, jā, tam ir teorētiskas sēdvietas ar drošības jostām aizmugurē, bet vietas tur ir tikai punduriem bez kājām. Tātad nekādas romantikas kaislīgam pārītim. Toties bagāžniekā pietiks vietas vismaz vienam kartupeļu maisam.
Otrkārt līdz pat rupju vārdu lietošanai kaitina telefona brīvroku sistēma. Honda joprojām spītīgi piedāvā tikai un vienīgi balss vadību telefona pieslēgšanai un izmantošanai. Bluetooth sapārošana, zvanu veikšana un citas darbības notiek tikai ar balss komandu palīdzību. Un, protams, ne jau latviski. Turklāt, ja kāds ļauni pajoko - tad pat ne angliski. Mūsu testa auto kāds asprātis bija uzstādījis franču valodu, kuru nomainīt uz citu var tikai kāds franciski runājošais. Absolūti idiotiska sistēma, par ko Hondas inženieriem vajadzētu nocirst rokas. Atdodiet iespēju mainīt uzstādījumus ar pogu palīdzību!
Trešais sliktais ir cena. Jā, šis ir hibrīds, jā tas ir mazliet saudzīgāks pret vidi un jā, tas patērē mazliet mazāk degvielas. Taču beigu beigās tas ir tikai divvietīgs auto ar sportiskām ambīcijām un ja vien jums negribas tieši Hondu un tieši hibrīdu, tad līdzīgas emocijas spēs sagādāt gan VW Scirocco, gan Renault Twingo Sport. Daļēji par to var vainot gan pašus ražotājus, kas nesteidzas mazināt cenas hibrīdiem, gan valdību, kas vēl nespēj aizdomāties līdz tam, ka būtu jāstimulē zaļāku auto tirdzniecība.
CR-Z ir zaļi domājošam jaunietim, kuram valdība atmaksā zināmu daļu nodokļu un kuram universitāte piešķir bezmaksas stāvvietu hibrīdiem. Tātad - diemžēl - ne mūsu jaunietim. Mašīna savā būtībā ir lieliska, taču nesamērīgā cena to noliek “ar sirdi gribu, bet ar prātu izvēlos ko cenai atbilstošāku” plauktiņā. Honda CR-Z ir nodokļu upuris.
+ dizains, kas apvieno futūristiskās tehnoloģijas ar klasisko CR-X ideju;
+ elektromotors, kas jebkurā brīdī zibenīgi piešķir papildus jaudu;
+ sportiski nebēdnīgā uzvedība, kas ļauj baudīt (vai atcerēties) jaunību;
- cena, kas neiztur praktiskā latvieša kritērijus;
- sēdvietas aizmugurē, kas patiesībā ir tikai stāvvietas iepirkumu maisiņiem;
- absurdā balss vadība, kas nogalina vēlmi pieslēgt un lietot telefonu.
Paldies Nippon Auto.
Foto: Kaspars Garda (c)
garda.lv
