Tātad ņemam apmēram centimetru biezu akrila plāksni un ar daļiņu paātrinātāju ietriecam šajā plāksnē elektronus. Ja paātrinātājs būs noregulēts uz kādiem trim miljoniem voltu, tad elektroni iestrēgs kaut kur plāksnē pa vidu, jo akrils ir dikti labi izolējošs materiāls. Šādi apstrādāta akrila plāksne vēl izskatās tāpat kā iepriekš, tikai nu mēs zinām, ka tā ir pietūcīta ar ļoti entuziastiskiem elektroniem, kuru karstākā vēlēšanās ir skriet tālāk. Šādi elektroni var palikt iespundēti stundām ilgi, taču uzsitiens pa plāksni ar asu priekšmetu pavērs elektroniem ceļu - un tie trauksies uz izeju, pa ceļam izdedzinot veselas zibeņu kaskādes. Lai runā video.
