Tests: Lexus RX350 President
Testi,
Auto,
Lexus 
President. Visdārgākā versija. Tā mūs lutina Lexus pārstāvji. Pirmajā brīdī jau liekas iespaidīgi. Tik daudz dažādu labumu vienuviet nenākas bieži redzēt. Podziņu un palīgaprīkojumu jūra apjozta ar baltu ādu. Eleganti. Tāds ir mūsu šodienas varonis Lexus RX350.
Pirmais iespaids ir tāds, ka auto ir milzīgi liels. Jaunais RX gan ir pastiepies nedaudz lielāks visās dimensijās, taču galvenokārt šis lieluma efekts ir psiholoģisks, jo uz RX es pārsēdos tieši no pusauto Toyota IQ, par kuru varēsiet lasīt nedaudz vēlāk. Vietas arī ir patīkami daudz, bet neko citu jau no šāda auto nevarētu gaidīt. Patiesībā vieta pie stūres ir patīkami plaša un šeit nav mūsdienās tik populārā “kapsulas” dizaina, kur vadītājs jūtas iespiests kā lidmašīnas kabīnē. Arī blakus sēdošais var justies brīvi. To, kā parasti, pierādīja (kolēģis/fotogrāfs) Ingus, izlaidies kā “tas tur” uz šķipeles un pašapmierināti kaut ko bubinot par to, ka dzīve tomēr esot skaista. Tikai pašā galējā stāvoklī sēdeklis sāka traucēt aizmugurē sēdošos, kas paši par sevi arī nav spiesti justies slikti. Tiesa, kaut arī šis ir “Prezidenta” aprīkojums, aizmugurē lielas izklaides iespējas nav. Tādi nieki kā LCD ekrāniņi un DVD izklaides sistēmas tomēr vēl paliek papildaprīkojumā. Priekšā sēdošie gan var justies moderno tehnoloģiju lutināti, jo šeit netrūkst nekā no jaunākajiem autobūves un elektrotehnikas sasniegumiem.
Ja tādas lietas kā HUD (spidometra un navigācijas projicēšana uz priekšējā stikla) un atpakaļskata kamera jau ir pierasta lieta, tad sānu kamera gan ir patīkams jaunums. Labās puses spogulītī ir iestrādāta videokamera, kuru var ieslēgt lēni braucot (parkojoties). Tā gan nav tik noderīga kā atpakaļgaitas kamera, taču reizēm palīdz ieraudzīt kādu nodevīgu apmali, kas draud saskrāpēt smukos riteņu diskus. Ja gribas vēl vairāk kameru tad būs jāizvēlas Infiniti FX, kurš ir aprīkots ar veselām četrām kamerām visās pusēs un parkojoties piedāvā ekrānā redzēt visu auto apkārtni it kā skatā no augšas. Varam būt droši, ka šāda sistēma ar laiku ienāks arī “parastajos” auto.
Drošības nolūkos sānu kameru nevar ieslēgt braucot ātrāk par 10 km/h. Un labi vien ir, jo blenžot uz platleņķa objektīva izliekto bildi mašīnas sānos varētu ātri vien savārīt ziepes iebraucot kādam pakaļā. No tā nepasargātu arī RX radara sistēma, kas automātiski ietur distanci aiz priekšā braucošā. Atšķirībā no Volvo izstrādātās sistēmas, kas pati nobremzē auto neļaujot tam ietriekties, šeit radars kalpo tikai kruīza kontrolei. Nebija pirmā reize, kad to izmēģinājām, taču sākotnēji, kad auto sāk bremzēt pats, sajūta tomēr ir dīvaina. Tomēr, pierodot pie tā, varam vien ilgoties, lai šāda sistēma būtu katrā auto. Braukšana ir apbrīnojami ērta - atliek vien kruīzam uzlikt izvēlēto ātrumu un viss, kas atliek, ir vien stūres grozīšana. Auto pats uzņem ātrumu līdz izvēlētajam ierobežojumam, bet, ja priekšā gadās kāds lēnāks braucējs, radars automātiski piebremzē, ieturot drošu distanci. Atkarībā no bezkaunības un nervu stiprības var izvēlēties trīs distances - Latvijas satiksmei nepiedodami lielu (tādu, ka citi noteikti ielīdīs priekšā), vidēji normālu, un tādu, ka mazliet tomēr jāsatraucas par to, vai tiešām auto spēs sabremzēties, ja nu radīsies tāda vajadzība. Kad nu tomēr priekšā braucošais apstājas, RX sāk bremzēt, lai ieturētu vajadzīgo distanci, taču ātrumam nokrītot zem 40 km/h auto viegli nopīkstas un atlaiž bremzes. Pilnīgi un galīgi aptaurēts vadītājs, kurš galīgi neseko tam, kas notiek uz ceļa, droši varētu turpināt ceļu un ietriekties priekšā braucošajā (stāvošajā). Kāpēc Lexus nepiedāvā pilnu drošības sistēmu, kas nobremzē pilnībā, nav skaidrs. Turklāt tas pīkstiens, ar kuru tiek brīdināts par sistēmas atslēgšanos, ir gaužām kluss un to var arī palaist garām. Protams, kā jau teicu, tikai aptaurēts cilvēks varētu nesekot līdz tam, kas notiek uz ceļa, un pilnībā paļauties uz auto.
Runājot par kruīza kontroli, gribas izteikt arī skarbus vārdus. Lexus joprojām izmanto gadu desmitiem veco vadības sistēmu ar mazu puļķīti zem stūres. Es jau saprotu, ka stūre jau tā ir noklāta ar miljons pogām, taču varēja tomēr izdomāt ērtāku veidu, kā uzstādīt kruīzu. Turklāt kruīza sistēma automātiski izslēdzas katru reizi izslēdzot dzinēju. Tad tu cilvēks atkal iekāp, turpini ceļu, un nesaproti kāpēc atkal nevar uzstādīt kruīzu. Tāpēc, ka sistēma vispirms jāieslēdz. Kāda suņa pēc joprojām mūsdienās kruīza kontrole vispār būtu jāizslēdz? Tai vienmēr būtu jābūt ieslēgtai, lai ar vienu vienkāršu kustību to var aktivizēt un viss. Nevis, katru reizi braucot, vēl jāatceras to ieslēgt. Sīkums, bet kaitinoši.
Tikpat kaitinoši bija tas, ka auto regulāri aizmirsa manu vēlamo sēdekļu, spoguļu un stūres izvietojumu. Visu uzstādu kā vajag, saglabāju atmiņā, forši. Iekāp auto no jauna, un tas jau visu ir aizmirsis. Katru reizi jāspiež attiecīgā atmiņas poga, lai sēdeklis, stūre un spoguļi nostātos tur, kur man to vajag. Es gan nelasīju instrukciju, tāpēc iespējams kaut ko darīju nepareizi, taču tad tas ir vēl lielāks lietojamības mīnuss, ja attiecīgā sistēma nedarbojas intuitīvi.
Gluži pretēju iespaidu gan atstāja jaunā vadības sistēma Remote Touch. Tas pogu/sviru komplekss, kas paredzēts navigācijas, multimediju un vicu citu ierīču vadīšanai ekrānā. Līdz šim Lexus izmantoja tuvu novietotu skārienjutīgo ekrānu, kas ir vislabākais risinājums - nekādu pogu, nekādu sviru, viss ir skaidri un saprotami. Taču tagad japāņi piedāvā jaunu sistēmu Remote Touch. Tas ir kaut kas līdzīgs BMW piedāvātajam iDrive (kas bija pilnīga katastrofa pirmajās versijās un ir nedaudz uzlabojies jaunajos modeļos), Audi MMI un Mercedes Commander. Visi vācieši gan piedāvā rotējamu pogu ar papildus pogām. Katram ir savas īpatnības, taču visi lielākoties ir briesmīgi neērti un neintuitīvi. Tāpēc ar lielām bažām es skatījos uz Lexus piedāvāto “džoistiku” ar vienu vienīgu Enter pogu. Intuīcija saka - nebūs labi. Galu galā mašīna nav dators uz galda un bakstīties ar peli pa ekrānu braucot nav tā labākā ideja. Dikti bažīgi sāku to puļķi kustināt, taču ātri vien sapratu, ka bažām nav pamata. Sistēma darbojas vienkārši, un es pat atļaušos lietot tik skaļu apgalvojumu kā to, ka Remote Touch ir ērtāks par parasto skārienjutīgo ekrānu. Nopietni. Tūliņ paskaidrošu kāpēc.
Tas mazais puļķis “džoistiks” darbojas līdzīgi kā datorpele, taču ne tieši kā pele. Peles vadība ir relatīva, savukārt šim puļķim ir absolūtas koordinātas. Vienkāršiem vārdiem sakot - ja puļķis ir centrā, arī kursors uz ekrāna atrados centrā. Ja puļķis ir pastumts uz priekšu pa labi, kursors būs labajā augšējā stūrī. Tātad puļķa fiziskā atrašanās vieta atbilst kursora atrašanās vietai. Līdz ar to to ir ērti lietot un bieži vien var pat neskatīties uz ekrānu, lai veiktu kādu darbību. Tikai pastum uz leju pa kreisi un nospied Enter. Ģeniāli. Pavisam ērtu šo sistēmu padara “atgriezeniskā saikne”. Ja kursors ekrānā atrodas uz kādas pogas tad puļķis mazliet “aizķeras”. Velkot kursoru pāri vairākām pogām džoistiks viegli ķersies ļaujot fiziski sajust, kad kursors atrodas uz pogas. Kolosāli ērti un vienkārši. Varam vien cerēt, ka Lexus šīs sistēmas patentu atļautu lietot citiem ražotājiem, lai tik ērta sistēma nonāktu arī citos auto.
Kad esam izspēlējušies ar elektronikas nieciņiem laiks doties ceļā. 3.5 litru V6 dzinējs ir pārsteidzoši kluss (tiesa, ne tik kluss kā hibrīds) un negaidīti jaudīgs. Bieži vien šie luksusa “bezceļnieki” sirgst ar jaudas trūkumu (piemēram BMW X5 ar 3 litru motoru), taču RX par mazspēju nevar sūdzēties. 8 sekundēs iestumt šo divtonnīgo blāķi līdz 100 km/h ir visai cienījami. Turklāt to darīt ar relatīvi pieklājīgu degvielas patēriņu. Testa laikā, kurā kā parasti ietilpa mīcīšanās pa pilsētu, intensīva jaudas baudīšana piepilsētā un ekonomiska dudināšana uz šosejas, vidējais degvielas patēriņš ļoti solīdi iekļāvās solītajos 10.5 litros uz 100 km. Atgādināšu, ka tas ir 3.5 litru dzinējs un divas tonnas smags auto. Ļoti pieklājīgi.
Jaudas atdeve gan nav labi optimizēta, vismaz ne manām vēlmēm. Uz gāzes pedāļa spaidīšanu auto reaģē ļoti agresīvi un “ieminot grīdā” tas pēc mazas sastomīšanās lec ar milzīgu rāvienu. Varēja tomēr šo lēcienu padarīt maigāku un jaudas atdevi līdzenāku. Citādi sanāk tā, ka viegli minot auto knapi kust (runa ir par paātrinājumu gaitā), taču uzspiežot sparīgāk tas lec tik strauji, kas jau jāķer pie bremzes un stūres, lai neieliktos pakaļā priekšā braucošajam. Protams, pie tā var pierast, taču man patiktos, ja tādam auto, kas orientēts uz komfortu, arī dinamika būtu komfortabla.
Auto gaita kopumā ir tīri patīkama un gana maiga. Arī aizmugure, kas džipiem parasti ir vājā, lasi - lecīgā vieta, RX pateicoties jaunai piekarei ir kļuvusi mierīgāka un nelec pa gaisu kā neiejāts zirgs straujāk, pārbraucot “gulošajam policistam”. Tiem, kam patīk spaidīt podziņas un šķērsot par 1.5 centimetru augstākas puķu dobes, nekā citiem, noteikti patiks regulēt piekares augstumu. Šāda opcija pieejama tikai šajā dārgākajā President aprīkojumā. Izklausās jau labi, ir arī interesanti pavērot kā auto lēnām paceļas vai nolaižas, taču tā īsti šai sistēmai es neredzu absolūti nekādu pielietojumu. Ja auto spētu pacelties par 5-7 centimetriem, un tas tiešām būtu orientēts uz dubļu brišanu, tad jā. Taču ar šo neviens nebrauks nekur tālāk par mauriņu Jūrmalas vasarnīcā un tas spēj pacelties par nieka 2 centimetriem. Bezjēdzīgi. Stilīgi un interesanti, par to noteikti varēs lielīties čomiem pie bāra letes, taču tomēr - bezjēdzīgi. Turklāt tāpat kā sēdekļu atmiņa un kruīza kontrole, kas aizmirst savu stāvokli - katru reizi iedarbinot dzinēju auto atgriežas vidus stāvoklī. Tātad to nav iespējams piespiest vienmēr sēdēt zemu vai pacelties augstu. Katru reizi sēžoties pie stūres būs jāspaida piekares poga, ja gribēsies izcelties.
Viena poga, kas vienmēr strādā labi, ir bagāžnieka automātiskā aizvēršana un atvēršana. Šī opcija nav pieejama tikai vislētākajam modelim. Tas, protams, nav nekas jauns, un automātiskie bagāžnieka vāki ir pieejami arī demokrātiskākos auto, tomēr tas ir tik patīkams sīkums, ka gribas to pieminēt un cerēt, ka drīz savus bagāžniekus paši virinās visi auto. Tas ir ne tikai ērti, bet arī saudzīgi priekš paša auto - vairs nekāda nežēlīga vāka aizciršana.
Runājot par durvju virināšanu, jāpiemin arī bezkontaktu atslēga, kas ļauj atvērt, iedarbināt un aizvērt auto, atstājot pulti dziļi bikšu kabatā. Protams, arī tas nav nekāds jaunums, taču arī tas ir kolosāli ērti. Lexus speciālisti pat ir pamanījušies likvidēt mazo durvju aizvēršanas podziņu, kas parasti dzīvo uz durvju roktura. Tagad promejot atliek vien viegli pieskarties roktura virspusei, kā auto aizslēgsies un vēl pielocīs spoguļus. Eleganti.
Dikti ērta lieta, kas gandrīz izrādījās letāla manam laptopam, ir aizmugures sēdekļu nolaišanas iespēja no bagāžnieka. Viena svira bagāžnieka sānos un beņķis pats sabrauc uz priekšu un nolokās. Ērti, taču bīstami mantām, kuras glabājat uz grīdas. Labi, ka vadītāja sēdekli nebiju atbīdījis tālu uz atpakaļu, citādi šaurajā bezizejā mans dators somā būtu saspiests vēl plakanāks. To gan īsti nevar norakstīt kā funkcionālu nepilnību. Drīzāk vienkārši kā labu mācību priekšdienām būt uzmanīgam.
Ja liela daļa aprīkojuma varbūt nav tā vērta, tad vienas lietas dēļ gan ir vērts izvēlēties dārgāko President aprīkojumu. Tā ir Mark Levinson audio sistēma. Lexus ar savu audio iekārtu mūsu ausīs jau pirms vairākiem gadiem uzstādīja tik augstu latiņu, ka to nav spējis pārspēt neviens cits ražotājs. Šis RX pierādīja, ka audio joprojām ir savos augstumos un spēj radīt izcilu skanējumu pat no tik salīdzinoši nekvalitatīva nesēja kā USB zibatmiņa ar mp3 failiem. Turklāt viss darbojas izcili bez jelkādas parametru regulēšanas. Tīra, dzidra skaņa visā diapazonā, kurai treknu un sulīgu punktu pieliek perfektais sabvūfers. Es absolūti neesmu audiofīls un audiosistēmas mani lielākoties atstāj vienaldzīgu, taču uzreiz ir dzirdams, ka šī Mark Levinson sistēma ir galvas tiesu pārāka par visām citām. Arī BMW Z4 (par kuru arī varēsiet lasīt visai drīz) mūs pārsteidza ar izteiksmīgu skaņu un spēcīgu un tīru basu, taču tas tomēr nestāv klāt Lexusa skaņai. Tiešām izcili. Silti iesaku visiem Lexus pircējiem piemaksāt vēl mazliet un izvēlēties Mark Levinson audio.
Vēl, atgriežoties pie auto gaitas īpašībām, prasītos vairāk informācijas no auto stūres. Protams, Lexus nav BMW, tas nav orientēts braukšanas baudai, bet komfortam. Tomēr reizēm nepamet sajūta, ka RX stūre un riteņi ir divas atsevišķas vienības, kas dzīvo katra savā pasaulē. Šeit nav ne smakas no Lexus IS fantastiski precīzās un varbūt pat pārlieku asās stūres. RX dzīvi uztver vieglāk un tas drīzāk pārvietojas, nevis brauc. Kas savā ziņā, protams, ir laba lieta, jo no šāda luksus klases “bezceļnieka” pārsvarā tiek sagaidīts bezkompromisu komforts, nevis izcila braukšanas bauda. Ceļa līkloču baudītāji stingri paliek pie BMW X5, kas lai arī līdzīgi aprīkots un maksājošs auto, tomēr ir orientēts citai mērķauditorijai. Diez vai kāds X5 kārotājs izvēlēsies RX vai otrādi. Vienīgais loģiskais RX konkurents būtu iepriekš pieminētais Infiniti FX, taču tos joprojām pie mums oficiāli nepārdod. Arī tas ir augstākajām tehnoloģijām piebāzts ultramoderns auto bez īpaša pagātnes mantojuma.
RX ir savdabīgi skaists, nepārprotami moderns un tehnoloģiski attīstīts auto, taču tajā visā nedaudz sintētisks. Patiesībā kā jau pats Lexus - mākslīgi radīts luksus auto zīmols. Izcils. Baudāms. Bet tomēr mazliet sintētisks.
Lexus RX350 President - pašreizējā cena 73000 eiro.
+ teju maksimāls aprīkojums kāds mūsdienās pieejams
+ izcila audio iekārta
+ jaudīgs un taupīgs dzinējs
+ ērts, ergonomisks, ietilpīgs un pārsteidzoši praktisks
- milzīga cena
- nekomfortabli ass paātrinājums
- pārāk neinformatīva stūre
Paldies
Wess Motors.
