Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību Vairāk
KAKAO.lv
Autors: Kārlis

Konkursa sacerējumi: Renārs

Dažādi, Kakao, Konkurss
Konkursa sacerējumi: RenārsKā jau iepriekš solījām, publicējam dažus interesantākos sacerējumus no Kakao lasītāju konkursa. Lūk Renāra darbs.

Negaidītais pārsteigums - esmu palicis uz otru gadu!

Tas bija pirms pāris gadiem, kad notika vispārējie jauniešu dziesmu un deju svētki.
Vajadzēja iet 12.klasē un mūsu skolas direktors, bija izcils dziesmu patriots un skolas fans, kurš uzskatīja, ka skolu vajag pārstāvēt visos iespējamos pasākumos. Bet bija sirdī tik ļoti atriebīgs, ka mēdza izstrādāt daudz ļaunus jokus, it sevišķi ar tiem, kas bija lecīgi, mānijās un mēģināja visur izšmaukt (es tāds biju).

Tad nu notika dalībnieku gājiens, kurā arī man vajadzēja būt. Jo dziedāju skolas korī, kā arī skaitījos viens no skolas mūziķiem, TAČU....

Vienu dienu pirms gājiena, biju ar draugiem aiztusējies tā, ka pamodos jau tad, kad notika svētku gājiens. Domāju, ka būtu stulbi teikt ka aizgulējos, jo savā laikā, mēdzu izdomāt daudz "atmaskas" kuras visu laiku skolotājiem stāstīju, lai izvairītos no nepatikšanām.


Tad nu zvanīju un izmisīgi stāstīju, ka esmu piekauts Tukumā, nav man ne maka ne telefona, un joprojām nezinu, kā lai tiek uz mājām, kur nu uz centru. Teicu , ka tiešām ļoti žēl un tā gribēju iet tajā gājienā un lai pasakot direktoram, ka man ir nelaime (direktors arī piedalījās gājienā). Un šī pasniedzēja vēl man pa telefonu teica, ka direktors ir vaicājis, kur es esmu, un ja nebūšot, tad nu pats vainīgs. Pasniedzējai lūdzos, lai direktoram aizliek pa mani vārdu, kā arī lai pasaka, ka nelaime ir nelaime, taču, redziet ko nozīmē, pārāk regulāra "batonu bāšana ausīs", ka direktors pat nenoticēja manai "nelaimei".

Tā nu pagāja laiks .... un pienāca 1.septembris.
Svinīgi un cēli, ierodos skolā un vēl neko nezinādams, eju skatīties pie staba, kur man jāiet, taču savu uzvārdu nespēju ieraudzīt, nu kļūda, īsti nesatraucos, taču satiku klases audzinātāju, ka man saka: "Nu kā tad tu tā, vai tad nespēj saņemties un izdarīt to ko liek.... " un man tika pateikts, ka neesmu pārcelts 12. klasē un esmu atstāts uz otru gadu.

Ak nē, kāda manī bija panika, to taču neviens no maniem draugiem nevarēja zināt, vecāki un visi pārējie ....

Skrēju pie direktora un lūdzos, kāpēc tā, (tad uzzināju , ka viņš man vienkārši netic par maniem batoniem dziesmu svētkos un profilaksei nāks par labu) bet tas bija vienkārši trieciens, bet direktors nebija pielaužams.

Veselu nedēļu gāju atkārtoti 11.klasē , tā kā tāds neveiksminieks ...kādi pazemojumi un ņirgas bija jāpacieš no vecajiem klasesbiedriemm, taču es turpināju gausties direktoram par savu bēdu un lūdzos, lai tomēr esmu 12.klasē, kamēr nav par vēlu, līdz pēc kāda laika, direktors nolēma man atriebties un deva man iespēju.

Man bija jāiemācas 10 skaņdarbi, kurus man katru rīta bija jādzied pie skolas durvīm pl.8:00 nu tā, divas nedēļas, katru dienu pa vienai dziesmai es stāvēju un dziedāju (paldies dievam, ka atļāva no notīm).

Tas skolas priekšā tiešām bija 2 nedēļu sarkanais periods, sarkanas ausis, vaigi un tie smieklu pilnie saucieni un ņirgāšanās... bet es pirmo reizi tik maksimāli centos, jo bija uz šīm notīm likta mana 12.klase. es to pacietu un pabeidzu 12.klasi ar viskija pudeli uz direktora galda.

P.S. Klausiet savu direktoru un apmeklējiet skolas pasākumus un esiet daļa no skolas dzīves nu neliekiet mīksto un tiem, kur ar vieglu roku, jums var iekabināt ! :)

Renārs

  
 
 Iepriekšējais →


.


↑ uz augšu          Copyright © Tup un Turies SIA | reklama@kakao.lv | info@kakao.lv

Realizācija Tup un Turies