Kā caurs kosmosa kuģis var ietekmēt dzīvi uz Zemes?

Kāda jēga no kosmosa izpētes, jūs kādreiz varbūt jautājat. Jautājums ir pamatots, jo tajos atspoļkuģos un kosmosa stacijās tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kurus citādi būtu iespējams veltīt vienkāršā cilvēka dvēselei tuvākiem mērķiem. Tomēr varbūt šoreiz atstāsim kosmosa izpētes dziļākās būtības noskaidrošanu nākamajām lekcijām un brīvdienā pēc ak, tik grūtā 8.marta aprobežosimies ar nelielu ilustrāciju kosmosa izpētes un zemes tehnoloģiju simbiozei.

Droši vien būsiet jau dzirdējuši, ka kosmosā ļautiņi turpina darīties tāpat kā uz ielām – lielu daļu nevajadzīgas drazas izmet „pa logu” un par to neraizējas, kamēr tā draza ar toksisku blīkšķi negrasās piezemēties vai ... ielidot pa logu atpakaļ astronautu mobilajā ofisā. Patiesībā pat nevis pa logu, bet caur sienu. Kā rāda prakse, pat 0,4mm sīka daļiņa, ko mēs šeit klasificētu kā nekaitīgu putekli, kosmosā var traukties ar ātrumu ap 20 km/sekundē – tādā ātrumā ar putekļa it kā niecīgo inerci pietiek, lai pārvērstu tvaikā kosmosa kuģa apvalka alumīniju.

Kā jau nojaušat, vakuumā caurs kosmosa kuģis ir kas satraucošāks par cauru baržu Daugavas grīvā, tāpēc līdz šim kosmonauti meklēja caumurus izmantojot īpašus ultraskaņas mikrofonus. Izrādās, ka gaiss, izplūstot no kosmosa kuģa, rada turbulenci un vibrācijas, kas uztveramas ar īpašām mērierīcēm. Lai kosmonautiem nebūtu jātērē vērtīgais laiks apkaunojošā caurumu meklēšanā, NASA vajadzībām šobrīd tiek izstrādāti īpaši sensori, kas, piestiprināti pie kosmosa kuģa korpusa, spēj noteikt aizplūstošā gaisa radītās vibrācijas un virzienu uz to avotu. Šādi sensori varētu tikt apvienoti sistēmās, kuras ar triangulācijas palīdzību spētu ātri identificēt problemātiskās vietas kosmosa kuģa korpusā. Forši, vai ne?

Tomēr var izrādīties, ka šī tehnoloģija tuvākajā laikā vispārējā jostas savilkšanas laikmetā var nerast labvēlību par NASA finansējumu lemjošajos prātos. Kas tur – 0,4mm caurums, varbūt lētāk būs (pa kluso) misijas provianta kravā nomainīt alus un čipšu tūbiņas pret lieku saspiesta gaisa balonu. Taču zinātnieki neskumst, jo šī kosmosa izpētes iniciētā tehnoloģijas izstrāde noderēs lērumā Zemes projektu – piemēram, lai uzmanītu augstspiediena cauruļvadus un bīstamu vielu konteinerus.