Tests: Mercedes Benz C220CDI

Mana pirmā pieredze ar Mesedesu bija labi sen pērnajā gadsimtā, kad kāds garu izlaidis E klases Daimlerīts bija jātransportē uz Rīgu. Šķiet toreiz man pat vēl nebija tiesību un nebija arī īsti saprašanas, kas ir E klase. Toreiz tas vienkārši bija Mersedess. No tā laika man atmiņā palika vairākas lietas, kas man asociējas ar Mersedesu - plats un ļoti mīksts sēdeklis, līgana un mīksta gaita, un viens vienīgs pārslēgs pie stūres, kurā apvienoti visi slēdži. Ak jā, un elektriskie logi, kas toreiz bija tikai Mersedesu cienīga ekstra.

Kopš tā laika daudz kas ir mainījies gan auto gan vispār pasaulē, un Mersedess vairs nav tikai izredzēto auto. Mūsdienās arī "mirstīgie" var skatīties Mersedesu virzienā. Ja mēs atmetam komerciālās neveiksmes vārdā A un B klase, tad mēs nonākam līdz C klasei, kas ir vidēja izmēra sedans, kā radīts praktiskajam latvietim. Tas nav pārāk dārgs, un tomēr ļauj īpašniekam ar lepnumu teikt, ka viņš brauc ar Mersedesu. Tad nu kā jau ierasts turpmākajās rindkopās mēģināsim noskaidrot cik šis lepnums ir pamatots, un kas tad īsti ir jaunā C klase.

Līdz šim C klasei bija mazliet apdalīta. Tas bija klasiskais Mersedess, tikai mazāks. Tagad tas ir ieguvis jaunu seju un kļuvis tīri iekārojams auto. Tā īpašniekam vairs nebūs jāsaka, ka C klasi izvēlējies tāpēc vien, ka nevar atļauties E klasi. Jaunā C-klase ir auto pēc kura var tiekties.

Salīdzinot ar iepriekšējo paaudzi auto ir paaudzies visās dimensijās, tomēr no ārpuses to īsti nevar manīt. Pat otrādi, vizuāli nelielais bagāžnieks liek domāt, ka auto ir krietni mazāks. Motora pārsegs gan par to neliecina, jo īstā Mersedesa stilā tas ir milzīgs.

Izmēru pieaugums jūtams arī salonā. Tas kļuvis plašāks un vadītājs tajā var justies brīvi. Ne tik ļoti brīvi varēs justies aizmugurē braucošie, bet tā jau mūsdienās tāda norma, ka aizmugures sēdekļi ir paredzēti maza auguma pasažieriem. Jāpiebilst gan, ka šeit ne tuvu nav tik traki kā Lexus IS, kura aizmugurē ierāpties var tikai šķērsām guļus.

Sēdekļi kā jau Mersedesam ir komfortabli, bet atšķirībā no mana pirmā Mersedesa - stingri. Regulēšanas iespējas ir klasiskās - šeit nav ne smakas no bezgalīgajām iespējām kādas ir BMW Comfort sēdekļiem - taču pārsteidza paši regulatori. Atzveltni un slīpumu var pieregulēt ar mazām podziņām sānos, bet bīdīšanai uz priekšu-atpakaļ jāizmanto vecā labā mehāniskā svira pie grīdas. Taupam elektromotorus? Mulsinošs kompromiss no Mersedess puses.

Stūre regulējas visos vajadzīgajos virzienos un ērti iekārtoties izdodas ātri. Uz stūres kā jau ierasts atrodam dažādas podziņas, diemžēl Mersedess pamanījies šo ideju sačakarēt, skaļuma regulēšanas pogas novietojot stūres labajā pusē. Ikdienā mēs braucam turot stūri tikai ar vienu - kreiso roku, tāpēc, ja reiz man ir nepieciešams kustināt labo roku lai regulētu radio, man ērtāk būs lietot pogas uz paneļa nevis stūres. Interesanti kāda ir ražotāja motivācija šai izvēlei, bet jāsaka, ka šajās lamatās pamanās iekrist daudzi auto.

Kad jau pieminu negatīvo, tad pastāstīšu vēl par pāris lietiņām, kas uzreiz atstāja sliktu iespaidu. Viena no tām ir automātiskās pārnesumu kārbas svira. Tā ir paslēpta ādas apvalkā, bet lai to pārslēgtu, teiksim no P uz D, tā jākustina pa neredzamu līkloču celiņu, gluži kā tam pašam vecajam Mersim ar kuru tikos pērnajā gadsimtā. Pierasts tomēr, ka mūsdienu auto tā svira bīdās taisnā līnijā. Bet tas viss ir nieks salīdzinot ar otru atavismu, kas evolūcijas laikā ir aizķēries no tā paša pērnā gadsimta. Tā ir apvienotā slēdžu svira pie stūres.

Parasti pie stūres ir divas sviras - viena labajā, viena kreisajā pusē. Mersedes jau izsenis bija nolēmis apvienot tas abas vienā un novietot kreisajā pusē. Ak vai cik tas ir absurds un neērts risinājums. It īpaši tad ja steidzami vajag ieslēgt logu tīrītāju un tu vairs neatceries vai tā svira bija jāloka uz priekšu vai atpakaļ, jāgroza uz vienu vai otru pusi vai jāpiespiež poga galā. Rezultātā tu ieslēdz pagriezienu un tālās gaismas. Fantastiski neloģisks risinājums, kuru mūsdienu Mersedesā es nebiju gaidījis.

Bet nu par kaut ko labu. Piemēram, par dzinēju. Šim auto tas ir 2.2 litru dīzelis, kura jauda sasniedz 170 zirgspēkus. Neizklausās pārāk daudz, taču ņemot vērā dīzeļa nikno griezes momentu - šeit 400Nm jau pie 2000 apgriezieniem - auto paātrinās apskaužami spēcīgi un pārliecinoši. Atslēdzot pretbuksēšanas sistēmu varēsiet pat izveikt kūpošas piruetes.

Kopumā auto virsbūve ir ļoti stingra un dzelžaini stabila. Arī piekare ir gana stingra un sportiska, tai nav dažkārt Mersedesiem piemītošais želejveida ļodzīgums, tomēr tā nodrošina patiesi komfortablu gaitu. Turklāt neatkarīgi no ceļa seguma - jūsu dibens necietīs ne uz bruģa ne lauku ceļa. Protams visam ir savas robežas, tāpēc forsēt gulošos policistus nesamazinot ātrumu būtu maigi sakot muļķīgi.

Vislabāk C-klase jūtas līkumotos ceļos. Tad varam izjust korpusa stingrību un piekares stabilitāti. Apvienojumā ar precīzo stūri tas viss ļaus garos kilometrus pavadīt aizraujošā un patīkamā braucienā.

Kas mūs brauciena laikā izklaidēs? Vai nu parasts radio ar CD/MP3 atskaņotāju, vai nopietnāka ierīce ar navigāciju - ja saņemsimies papildaprīkojumā iztērēt vēl pārdesmit minimālas mēnešalgas. Standartā esošais radio ir aprīkots ar krāsainu displeju kurš paslēpts zem vāciņa. Vāciņam nekādas lielas nozīmes nav, tas vien mums mūžīgi atgādinās, ka bijām pārāk skopi un neizvēlējāmies navigācijas iekārtu. Ja neskaita Bluetooth telefona savienojumu tad nekādas īpašās iespējas mēs nevarēsim uzstādīt. Telefona savienojums gan ir ērts un vienkāršs, it īpaši salīdzinot ar Hondas absurdo balss vadības brīnumu.

Mazliet mani samulsināja auto kvalitāte. Izstrādājot jauno C-klasi Mersedess speciālisti esot īpašu uzmanību pievērsuši tieši kvalitātei. Testa automobiļi esot pat nobraukuši gandrīz 15 miljonus kilometru, kas ir šaušalīgi daudz pat pēc Mersedesa standartiem. Taču ikreiz regulējot temperatūru mani pārņēma sajūta, ka kaut kur tomēr būs ietaupījuši. Grozāmie temperatūras slēdži šķiet radīti steigā un absolūti nepārliecina. Salona apdare, protams, ir sastiķēta ar juviliera precizitāti, tomēr izvēlētie materiāli vismaz šajā aprīkojumā ne par kripatu neatšķiras no Opel Astra salonā sastopajamiem. Tiem pietrūkst Mersedesa elegances un tie absolūti nerada sajūtu, ka mans izvēlētais auto ir īpašs.

Gribiet vēl vienu darvas pilienu? Jā, jā, es atkal par glāžu turētājiem. Šim auto tie gan ir trīs, taču priekšā ir pieejams tikai viens. Sitiet mani ar saldētu foreli zaļi palikdami, bet es joprojām turos pie savas pārliecības, ka mūsdienu auto IR jābūt kārtīgiem glāžu turētājiem. Vai tā ir rīta kafija, vai ūdens pudelīte tālākā braucienā - šajā auto viens paliks bešā.

Paskatīsimies vēlreiz uz šo auto no malas. Jā, tas viennozīmīgi ir jaunās paaudzes auto ar modernu un pievilcīgu dizainu. Jā, tas ir īsts Mersedess pēc kura var tiekties. Bet diemžēl tam joprojām ir aizķērušās pāris nelāgas īpašības no pērnā gadsimta, turklāt tā īsti izbaudīt mēs to varam tikai tad, ja esam gatavi iztērēt gandrīz pusi no auto cenas papildaprīkojumā. Un nokomplektējuši to tiešām Mersedesa cienīgā līmenī mēs sākam aizdomāties, vai tik par to naudu labāk nemeklēt ko citu. Kāpēc samierināties ar C klasi, ja par to pašu naudu mēs varam tikt pie lielāka un lepnāka auto. Visi tiešie C-klases konkurenti - Audi A4, BMW 3, Lexus IS - piedāvā krietni labāku aprīkojumu par to pašu cenu. Vai ar vārdu Mercedes vien mums šodien pietiek, lai pārmaksātu?

Kas mums patika? Auto gaita un uzvedība uz ceļa. Vadāmība un Mersedesam raksturīgā manevrētspēja. Komforts salonā, dzinēja jauda un tā apetīte. Kas mums nepatika? Ergonomikas problēmas (slēdzis pie stūres, pogas uz stūres, u.c.), salīdzinoši demokrātiskais aprīkojums, dažu mūsdienīgu tehnoloģiju trūkums (tādas lietas kā adaptīvā kruīza kontrole ar radaru, aktīvā stūre u.c. C klasē vispār nav pieejamas).

Patiesībā, ja neskaita dizainu - kurš, piekritīsiet, ir tiešām izdevies - šis auto tā īsti ne ar ko īpašu atmiņā nepaliek. Jā, Mersedess, jā, jaudīgs, ja, ērts, bet tas arī viss. Pirms raksta gatavošanas es pajautāju mūsu fotogrāfam - ar ko viņam Mersedess palika atmiņā. Vienīgais, ko viņš nosauca ir jumta bagāžnieks, kurš bojā auto izskatu bildēs...

Ja C-klase jums iepatikās - un auto var iepatikties; neļaujiet manai burkšķēšanai pārāk ietekmēt jūsu viedokli - tad esiet gatavi iztērēt vairāk naudas kā sākotnēji plānojāt. Īsi sakot Mersedess nav Mersedess bez ekstrām, bet ekstras maksā dārgi.

Šis auto pārsteidz, bet tā īsti nesajūsmina.

Mercedes-Benz C220CDI - šībrīža cena no 34 400 eiro.

+ dizains
+ auto stingrība un stabilitāte
+ komfortabla gaita

- ergonomikas problēmas
- vājš aprīkojums
- neviennozīmīga kvalitāte

Paldies Domenikss.