Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību Vairāk
KAKAO.lv
Autors: Kārlis

Tests: Honda FR-V

Testi, Auto

Atceros pirms daudz gadiem BēBē brokastu Ufo atstāstot auto izstādē redzēto pieminēja kaut kādu Fiat brīnumu, kuram trūkstot tikai propellers uz jumta. Toreiz runa bija par Fiat Multipla. Pirmo mūsdienu sešvietīgo auto, kuram sēdekļi bija izvietoti pa trim. Trīs priekšā, trīs aizmugurē. Sen senos laikos, apmēram pagājušā gadsimta vidū vai gandrīz katra amerikāņu automobiļa priekšējā sēdeklī varēja sasēst pa trim. Bet mūsdienās vieglajiem auto šis risinājums vairs netika pielietots. Līdz kamēr vienā jaukā dienā Fiat nāca klajā ar pieminēto Multipla. Diemžel Fiat savdabīgo sēdekļu risinājumu pavadīja ar ļoti avangardisku un ne tuvu katra gaumei piemērotu dizainu. Tā rezultātā "Multiplas eksperiments" neizdevās, jo to pirka tikpat ekscentriski cilvēki, un tādu tomēr nav daudz. Sapratuši šo kļūdu Fiat pārstrādāja savu jancīgo auto un... maigi sakot salaida dēlī to pavisam. Eksterjera dizains ir kļuvis absolūti garlaicīgs, savukārt interjers ir palicis vecais. Rezultātā tas nepatīk vairs pat avangardistiem.

Pa tam lāgam japāņi, kuri vienmēr bijuši slaveni ar labu ideju aizņemšanos, izmantojot Multiplas ideju uzveidoja savu versiju par to, kādam ir jābūt 3x2 automobilim. Un nevar viņiem nepiekrist, jo lai arī tam ir tikai viens tiešais konkurents, grūti iedomāties vēl prātīgāku risinājumu. Pārdomāts dizains, kas iekļaujas firmas tēlā, perfekta funkcionalitāte un neapstrīdama uzticamība. Tāds tad nu viņš ir, šis Honda FR-V.


Kas tad ir kas: Pieejami ir modeļi ar diviem dzinējiem - 1.7l un 2.0l. Mums tika tas pēdējais, saukts par Executive. Tas ir aprīkots ar burtiski visu ko vien ikdienā var vajadzēt un varbūt pat šo to, kas nebūtu vajadzīgs. Klimatkontrole, kruīza kontrole, stabilitātes sistēma, un pāris sešinieki - iebūvētais 6 disku mainītājs, sešu pārnesumu ātrumkārba un, protams, seši sēdekļi.

Ar ko gan lai sāk... Sākšu ar slikto, lai tad ātri var ķerties pie labā. Pirmais, ko ievēros visi garie braucēji ir tas, ka vadītāja sēdekli nevar atbīdīt tik tālu cik gribētos. Sēdekļa augstums ir regulējams, stūre ir regulējama, bet vienalga, mazliet tomēr par tuvu panelim atrodas braucēja ceļi. Tas, protams, pie nosacījuma, ka braucējs ir ap 190cm. Visiem pārējiem (tiem, kas mazāki) pretenziju nebūs. Diezgan pārsteidzoši kāpēc vadītāja sēdeklis ir tik ierobežots, jo turpat blakus esošo vidējo sēdekli var aizbīdīt līdz pat salona otram galam.



Kas vēl man nepatīk? Nepatīk audiosistēma. Tās skaņu vēl salielīšu vēlāk, bet runa ir par tiem sešiem diskiem. Tie ir audio diski un MP3 šis auto nesaprot. Sauciet mani par izlepušu, bet arī tie seši diski ātri apnīk un jāsāk tos drīz mainīt pret citiem. To visu varētu atrisināt ar vienkāršu MP3 atskaņošanas iespēju. Jācer, ka šī "kaite" tiks novērsta modeļa nākošajā versijā.



Tāpat man nepatika arī "otrs sešinieks" - ātrumkārba. Es saprotu, ka seši ātrumi ir jaunā mode un tas palīdz samazināt degvielas patēriņu, bet kaut kādā brīdī šiem pārnesumiem zūd jēga. Pirmkārt jau pilsētas režīmā ir jāpārslēdzas biežāk, kā ar ierastajiem pieciem pārnesumiem. Pirmais, otrais, trešais, ceturtais, piektais, sarkanā gaisma luksoforā, un sākam visu no gala. Pārāk bieži sanāk "štepselēties". Dzinējs gan ir pietiekoši elastīgs un pilsētas režīmā varam mierīgi braukt tikai trešajā pārnesumā, bet tad tas vairs nebūs diezko ekonomiski. Savukārt ārpus pilsētas - uz šosejas, protams, braucam sestajā pārnesumā. Bet tad kāds ir jāapdzen, un piektais ātrums nenodrošina pietiekošu dinamiku, tāpēc pārslēdzamies par diviem uz leju - uz ceturto. Apdzenam, un uzreiz atpakaļ sestajā. Tādejādi piektais ātrums zaudē savu jēgu.



Nu labi, pietiks gausties par slikto. Jāpasaka beidzot arī kas labs par FR-V. Patiesība laba ir daudz. Būtībā viss pārējais arī ir tas labais. Sākšu ar raksturīgāko - sešiem sēdekļiem. Visiem protams interesē kā tad tur priekšā tie trīs var sasēsties viens otram blakus, vai tik tur nav pārak šauri un burtiski neiespējami sēdēt? Nē, nav viss. Vietas ir gana. Vidējo sēdekli var pabīdīt atpakaļ - mazliet vai ļoti - tādejādi vidējais pasažieris sēž "pusotrajā rindā". Un tur sēdēdams viņš nevienam netraucē. Ne šoferim, ne blakussēdētājam, pat ne aizmugurē sēdošajam, jo - arī tas ar visu savu sēdekli ir pabraucis atpakaļ.



Teiksiet - nu labi, bet vienalga tur normāli sēdēt var tikai bērns. Nekā. Mēs vairāk reiz pārbaudījām - tur mierīgi var sēdēt raženais latvietis ar visiem saviem 190cm, pat, ja tieši tādi paši tipiņi sēž blakus abās pusēs. Vienīgais ar ko vidējais sēdētājs ir apdalīts ir vieta kur izstiept kājas. Sēdēt var normāli, nav jākabina ceļi aiz ausīm, tomēr garākā ceļā gribēsies pa laiciņam iestiept kājas. Tad nu atliek vien tās slīpi izstiept blakussēdētāja (vēlams ne šofera) pusē.

Tas pats attiecas uz aizmugurē sēdošoajiem - nekādu problēmu, pat ja visi ir gandrīzbasketbolisti. Pat ja šofera sēdeklis ir atbīdīts līdz galam, aizmugurē kājām paliek vietas vairāk kā Die Bahn vilcienā pirmajā klasē. Tas mums protams rada bažas par bagāžnieka lietderīgumu, jo pieredze rāda, ka šādos daudzvietīgajos minivenos bagāžnieki ir smieklīgi mazi. Bet šis nebūs tas gadījums. Neteikšu, ka bagāžnieks būtu lielākais kādu esmu redzējis, bet vietas tur būs gana. Pat ja visiem sešiem pasažieriem būs līdz saprātīga izmēra čemodāns - vietas pietiks. Protams, bagāžnieka tilpums mazliet cieš, ja vidējais sēdeklis ir atbīdīts. Bet skāde nav liela. Tas neaizņem vairāk vietas kā viena mugursoma.



Būsiet jau droši vien ievērojuši, ka man kā bieži ceļojošam cilvēkam ļoti uztrauc glāžu turētāju jautājums. Protams arī šim kā jau ģimeniskam auto ir glāžu turētāji... paga, bet kur tad tie ir? Vienu brīdi jau sāku pamatīgi uztraukties, jo to šeit nav! Nu nekur. Ne durvīs, ne uz paneļa, ne zem paneļa... nav. Bet kaut kas man nelika mieru raustīt katru plastmasas gabalu salonā cerībā ka kaut kur tomēr ir paslēpts kaut kas labs. Kaut ko atveramu atradu tieši pa vidu pie kājām. Sākotnēji gan nav skaidrs kas tas ir, bet tad, kad to parauj vairāk... atklājas veseli trīs glāžu turētāji, kuri nesmādē arī puslitra pudeles! Tiesa, to izvietojums nav tik ērts kā piemēram Yaris salonā - uz paneļa tieši blakus stūrei, bet nekādas problēmas nesagādā ne sulas pudelīte ne Statoil kafijas glāzīte. Vienīgais jautājums kurš šajā brīdī sāk mākties virsū, ir - tieši aiz kurām ausīm bāž savas kājas vidējais sēdētājs, jo to vietu nu ir aizņēmis šis glāžturmonstrs! Tas, protams, ir jāpārbauda praksē. Sasēžamies priekša trijatā, izvelkam glāžturi, un... un nekas. Sāk jau mazliet kaitināt tas, cik japāņi - origami tauta, ir šo visu izplānojuši, jo ja vien sēdētajam nav absurdi kleinas kājas, tad glāžturis tam neparko netraucēs.

Ne tik skaista situācija ir aizmugurē. Tur glāžu turētāji ir tikai sānu durvīs - kabatiņās, un ja pudelītes tur jutīsies labi, tad iemīļotā Statoil kafija (nē, man neviens nemaksā par Statoil vārda pieminēšanu. Statoil. Statoil. Statoil...) tur neparko negribēs līst iekšā.



Laikā, kad priekšā vidus sēdeklī neviens nesēž, to varam izmantot divējādi. Pirmkārt kā kolosāli ērtu elkoņbalstu. Atliek vien paraut mazu striķīti, un vidējā krēsla atzveltne nokrīt uz priekšu un veido mīkstu un patīkamu elkoņbalstu gan šoferim, gan blakussēdētājam, turklāt pa vidu vēl atliek vieta mazam plauktiņam, kur nolikt telefonu, fotokameru, vai sviestmaizes. Otrs veids kā izmantot šo sēdekli ir atstāt atzveltni paceltu, un atlocīt uz āru pašu sēdekli. Tas smuki dalās divās pusēs, kur viena pārtop par mazu galdiņu, bet otra par "atvilkni/dārgumu lādīti". Ak šie origami locītāji japāņi! Ak jā, zem paša sēdekļa ir vēl viena atvilkne kurā var paslēpt sviestmaizes visai ģimenei.



Ar citiem mantu nodalījumiem gan ir pašvaki. Panelī ir divi plauktiņi, kuri gan ir pārāk mazi lai tajos normāli turētos pat mobilais telefons. Vienīgi handsfree austiņa tajos jūtas ērti. Cimdu nodalījums pasažiera pusē arī ir smieklīgi mazs, neskatoties uz it kā milzīgo paneli, kas sniedzas tālu uz priekšu.



Runājot par mantu vizināšanu - bagāžnieku var ļoti ērti pārvērst par milzīgu kravas telpu, kurā vietas pietiks pat divām veļasmašīnām. Visus trīs aizmugurējos sēdekļus var nolocīt uz priekšu - tas protams izdarāms ar vienu roku - un iegūstam gludu grīdu kravas vajadzībām. Arī aizmugurējais bagāžnieka vāks ir lietotāja draudzīgs, jo to var gan ērti atvērt, gan ērti aizvērt - nav jāsametas četros līkumos lai to lielo vāku novilktu līdz lejai - bet tas arī atvērtā stāvoklī atrodas tik augstu, ka ne mirkli nav jābaidās tajā ieskriet ar galvu.



Nu gan pietiks par praktisko pusi, jāparunā mazliet par to, kā auto brauc. Vispirms jau jāatceras, ka šis nav nekāds "karstais hečbeks" bet diezgan pasmags ģimenes auto. Un tā tas arī brauc - līgani, komfortabli, mīksti, bet ne gāzelējoties. Protams, straujos līkumos tas sasveras, bet ne tik ļoti lai radītu kādu diskomfortu.



Stūre klausa ļoti labi, varbūt ne tik precīzi un smalki kā Mazda Premacy, bet arī ne tik nenosakāmi ķīseļaini kā Toyota Yaris. Divu litru dzinējs savu darbu veic godam. Dinamika ir absolūti apmierinoša - 10.5 sekundes līdz 100 km/h - jaudas pietiek, pat ja mašīnā sēž visi seši pasažieri, turklāt tas ir pietiekoši ekonomisks. Mūsu 700 kilometru jaukto ceļu (pilsētas/šoseja) laikā tas neapēda vairāk kā 7.9 litrus uz 100 km.



Vēl runājot par braukšanu ir jāsaka vislabākie vārdi par kruīza kontroli. Tā darbojas kā jau visiem auto - uztur vienmērīgu ātrumu, bet galvenais pluss, ko nevar nepamanīt ir tās vadība. Lielākajam vairumam automobiļu, kruīza kontroles podziņas ir izvietotas uz atsevišķa kloķīša zem stūres. Savukārt šeit tās ir podziņas uz pašas stūres, tieši zem īkšķa. Stūres kreisajā pusē atrodas audio sistēmas vadības pogas, labajā puse kruīza vadība. Set,+,-, cancel. Viss pa rokai, ērti spiežams. Perfekti.



Sākumā es solīju teikt labus vārdus par audiosistēmu. Ja neskaita to vienīgo mīnusu MP3 nespēlēšanu, tad arī šeit tā īsti nav kur piesieties. Skaņa ir ļoti laba, dzidra, tīra un ar spēcīgiem basiem. Protams, šī nav tādas sajūsmas vērta kā tā kuru baudījām Lexus GS salonā, bet nav arī tik plakani tukša kā 159. Alfā. Oi, vai es tikko izpļāpājos, ka esam jau izbaudījuši 159. Alfu? Ak, vai... Viens mazs mīnusiņš, pareizāk sakot - viena neliela plusiņa neesamība - ir tas, ka ar podziņām uz stūres nevar pārslēgt citu disku no disku mainītāja. Nākas vien pastiept rociņu un nospiest pogu uz paneļa.

FR-V salonā atradīsim vēl divas savdabīgas lietas - pārnesumu pārslēgu un rokas bremzi. Abi atrodas gandrīz blakus uz paneļa. Sākotnēji ir mazliet jāpiešaujas lai brīvi pārslēgtu ātrumu ar tādu "džoistiku", bet tas grūtības nesagādā. Tāpat jāpiešaujas ir pie rokas bremzes - tā ir "jāizvelk" no paneļa dzīlēm. Divreiz patrenējamies un tas jau šķiet normāli un ikdienišķi.



Kāda tad ir Honda FR-V (starp citu, Japānā saukta EDIX) savelkot visus plusus un mīnusus? Būsiet jau ievērojuši, ka mums patīk praktiski un saprātīgi auto, tāpēc spriežot pēc iepriekš teiktā, vērtējums noteikti būs labs. Un kā gan lai citādi novērtē ērtu un praktisku ģimenes auto, kuram nebūt nav jābūt kā otrajam auto tālajiem braucieniem - kā tas bieži ir ar parastiem miniveniem - tas pavisam mierīgi var būt kā vienīgais ikdienas auto. Arī no šķietami lielajiem izmēriem nav jābaidās. Ja vien jums nav cieši Toyota Aygo izmēriem pielāgota garāža tad nekādu problēmu ikdienas situācijās ar FR-V nebūs. Tas, protams ir mazliet platāk kā auto vulgaris, bet ne tik ļoti, lai būtu jābaidās uzskriet kādam virsū (to var labi redzēt mūsu "ratiņu novietnes" testā). Arī garumā nav nekādu problēmu - FR-V ir standarta kompaktklases auto garumā, tātad arī lai noparkotos nebūs jāmeklē īpaši lielas stāvvietas. Turklāt aizmugurējais logs ir gana liels, lai neradītu problēmas braucot atpakaļgaitā.



Vienīgais, kas šim auto pietrūkst pilnai komforta baudīšanai ir automātiskā ātrumkārba. Ak jā, un kā jau parasti - arī cena liksies mazlietiņ par lielu. Šādi aprīkots FR-V ar 2 litru dzinēju maksā 15 tūkstošus latu. Pieejams gan ir arī 1.7l modelis par 13 tūkstošiem. Tiesa, mazliet par dārgu tas liekas, ja salīdzinām to ar kompaktklases auto. Savukārt ja salīdzinām ar līdzīgiem - to pašu Fiat Multipla, līdzīga komplektācija 13 tūkstoši, vai Mitsubishi Grandis (minivens ar 2+2+2 sēdvietām) 19 tūkstošiem - tad saprotam, ka FR-V ir zelta vidusceļš.

Astoņas (turpmāk vērtēsim auto 10 baļļu sistēmā) zvaigznītes no manis. Vēl ir pāris sīkumi kas jānovērš, pāris "stūri, kas jāpievīlē". Jācer, ka nākamajā FR-V versijā viss jau būs "apvīlēts".



Honda FR-V 2.0l Executive. Šībrīža cena 14940Ls

+ praktiskums
+ ērtums (visās sešās sēdvietās arī augumā lieliem cilvēkiem)
+ lietošanas un braukšanas komforts
+ vienkārši transformējami sēdekļi

- vadītāja sēdeklis varētu atbīdīties tālāk
- pietrūkst ērtu plauktiņu uz paneļa
- audiosistēma nesaprot MP3 failus

Paldies Honda, Bensons Auto.

Šeit vēl bildes

  
 
 Iepriekšējais →


.


Sludinājumi →Pievieno savu →
Pārdod
Samsung Galaxy S10e black

209.00 EUR
Pārdod
Google Pixel 3a

135.00 EUR
Pārdod
Samsung Galaxy S23 5G

425.00 EUR
Pārdod
Pilsētas velo Gazelle Orange

235.00 EUR
Pārdod
Google Pixel 7a

395.00 EUR
Pārdod
Google Pixel 7 Pro

499.00 EUR
Pārdod
Sieviešu velo, 3 ātrumi

265.00 EUR
Pārdod
Klasisks velo, 28

255.00 EUR
↑ uz augšu          Copyright © Tup un Turies SIA | reklama@kakao.lv | info@kakao.lv
Mastodon
Realizācija Tup un Turies