Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību Vairāk
KAKAO.lv
Autors: Kārlis

Tests: Lexus GS300

Testi, Auto

It's good to be king, if just for a while – tā pa radio dzied Toms Petijs, mēs mašīnā braucošie saskatāmies un ar apmierinātības pilnu smaidu piekrītam – jā, ir labi būt karalim kaut vai tikai uz brīdi. Ir labi braukt ar Lexus GS, kaut vai tikai pāris dienas. Ir labi baudīt saulaino laiku, no ziemas miega mostošās Latvijas āres, un, protams, pašu auto. Kāds tad ir šis „karaļa auto”? Pieminot Lexus vārdu daudziem sāk straujāk sisties sirds. Pieminot GS modeli, daudzi sāk skaudīgi griezt zobus. Sapņu auto? To tad arī mēģinājām noskaidrot.

Kas tad ir kas? 2006. modeļu gada (ražots 2005. gadā) Lexus GS300, V6 3.0 litru dzinējs ar 250 zirgspēkiem, 6 pakāpju automātisko ātrumkārbu, un aprīkojums, kura saraksts ir garāks par Amerikas neatkarības deklarāciju. Neskatoties uz palielo masu (1620 kg) zirgu pulks ir gana liels, lai ļautu auto ieskrieties līdz simtam nieka 7.4 sekundēs (pārbaudījām. Patiesi līdz milisekundei) un sasniegt maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā (nepārbaudījām. Tas būtu absurdi).


Ar vieglu satraukumu sirdī (ne katru dienu nākas braukt ar premium klasi) dodos pie melnā un elegantā auto. Sajutis manu klātbūtni – kaut kur bikšu kabatas dzīlēs paslēpto tālvadības ne-atslēgu – auto atslēdz savas masīvās durvis un ļauj ierausties savā bēšās ādas salonā. Visapkārt viss ir tik elegants un smalks, ka pat sāku justies neērti, ka neesmu uzģērbis ancuku ar šlipsi. Smalkais salons gan pirmajā brīdī sagādā arī nepatīkamu pārsteigumu – tas ir šaurs. Vietas, protams, pietiek lai ērti justos arī raženais latvietis, taču tas arī viss. Nekādas brīvības apkārt. Viduskonsole ir vienkārši milzīga, elkoņu balsts ir ļoti augsts, griestu līnija virs durvīm ir zema… tas viss mazliet nomāc, jo tomēr pierasts, ka auto salonā var justies brīvi.



Dzinēja iedarbināšana notiek kā jau pieņemts augstākajās aprindās – ar podziņu „Start”. To nospiežot ne tikai iedarbojas dzinējs, pakāpeniski izgaismojas mērinstrumentu panelis, bet arī nolokās un tuvāk piebrauc stūre. Dzinēju izslēdzot tā atkal savācas maksimāli prom, lai atvieglotu izkāpšanu un iekāpšanu.



Pēc maza brīža spidometra info lodziņā iedegas sarkanas lampiņas un parādās uzraksts „Check System”. Kas tad nu? Vai tiešām smalkā elektronika jau sagājusi sviestā? Izrādās nē. Pie vainas ir tikko nomainītie riteņu diski, kuros nav spiediena mērītāju. Tātad, ja viss būtu ok, auto mums rādītu arī spiedienu riepās. Smalki. Diemžēl ar šo uzrakstu mazajā ekrāniņā nākas sadzīvot visu auto lietošanas laiku, jo Lexusam šķiet ārkārtīgi būtiski, lai viss būtu perfekti.



Ar mazo info displeju spidometrā gan nekas vēl nebeidzas. Paneļa vidū atrodas 8 collu liels skārienjūtīgs ekrāns. Darbošanās ar to nav tikai izklaides nolūkos – ar to tiek vadītas visas galvenās funkcijas – klimata kontrole, audio/video, telefons, navigācija un vēl citi sīkumi. Rīkoties ar to gan nav vienkārši. Vispirms jau ir jāsaprot, ka galvenie režīmi tiek pārslēgti ar pogām uz paneļa, un tikai tad varam sākt bakstīt ar pirkstu ekrānā.



Protams, arī šim auto ir automātiskā klimata kontrole, kas pati jau ir izdomājusi, ka man uz kājām ir jāpūš auksts gaiss. Jau iepriekš esmu sūkstījies cik ļoti es neciešu automātiskās klimata sistēmas un, protams, pirmais darbs man ir to atslēgt. Kur un kā? Ā! Jāizvēlas Climate režīms un jāsāk bakstīt ekrānā attiecīgās pogas. Stāvot tas vēl ir ok, taču braucot pamatīgi novērš uzmanību.

Ekrāna labajā pusē atrodas podziņas kas atbild par navigāciju. Protams, būtu absurdi domāt, ka tā darbojas Latvijā. Viss, līdz ar Vācijas robežu ir viens vienīgs tuksnesis. Pie tam – ar ārkārtīgi neprecīzām kontūrām. Tātad, par navigāciju aizmirstam.

Jebšu tomēr nē. Vismaz auto šķiet, ka mums navigācija (tuksnesī) ļoti interesē un tas laiku pa laikam pats pārslēdz ekrānu navigācijas režīmā. Kāpēc – nav īsti skaidrs. Pat izložņājot pa neskaitāmajiem sistēmas parametriem un atceļot navigācijas automātisko ieslēgšanos, tā vienalga reizēm parādās. Turklāt, pirms parādīt karti (tuksnesi), vispirms ir jāapstiprina ar „I agree” pogu, ka es neparko un nekad neizmantošu šo ekrānu braucot, jo tas var novērst manu uzmanību, es varu ciest avārijā un iesūdzēt Lexusu tiesā. Nu labi, tā tur nav rakstīts, bet tāda tā doma ir. Lexus acīmredzot ir mācījies no Microsoft, kurš katru darbību liek apstiprināt. Kaitinoši bez gala. Kur ir sasodītā OFF poga?!



Lai brauciens būtu patīkamāks, esmu apbruņojies ar mp3 disku vācelīti. Panelī atrodas 6 disku mainītājs – to tad arī pamazām pielādēju pilnu. Uz displeja parādās disku izvēle – man lūdzu šo te! Kaut kas notiek, bet nekas neskan. Kas tad nu? Phe, izrādās šis smalkais auto nesaprot mp3 failus. Fuj, nu pilnīgs fuj! Vai tiešām Lexus domā, ka tas pusmūža priekšnieciņš, kurš izvēlas šo auto nepratīs ierakstīt mp3 mūziku? Acīmredzot.

Tik daudz negatīvu iespaidu jau pirmajos mirkļos? Diemžēl. Lai vēl vairāk nebojātu iespaidu krāmējoties ar pogām, jāsāk beidzot braukt. Pārslēdzu ātrumkārbu D pozīcijā un auto viegli, maigi, klusi, bet pārliecinoši spēcīgi uzsāk savu vienmērīgo gaitu. Tad lūk kur slēpjas galvenais komforts – braukšanā. Auto gaita ir līgana un diezgan mīksta. Tas nešūpojas kā „amerikāņi”, bet nav arī ciets kā „vācieši”. Kaut kas pa vidu, zelta vidusceļš? Ne gluži. Nepatīk stūre. Pareizāk sakot tās darbība. Tā ir pārāk viegla un pārāk „mīksta” ar, ja tā var teikt – mazliet novēlotu reakciju. Nezkāpēc gribējās tomēr mazliet sportiskāku gaitu.



Ātrumu gan nejūt. Rodas sajūta, ka spidometrs melo vismaz par 30 km/h. Braucot ar 100 km/h sajūta saka priekšā, ka nav vairāk par 70. Braucot ar 70 šķiet, ka ir 50, savukārt uz 50 burtiski nav iespējams pabraukt, jo ir sajūta, ka auto knapi kustas. Tas viss, protams, liecina par vienu – maksimāli komfortablu braukšanu.

Pēc brīža vairs nešķiet, ka salons būtu par šauru, stūre per „mīkstu” un pazūd arī visas citas nebūšanas. Izbraucot uz šosejas uzstādu kruīza kontroli uz 100 km/h un ļaujamies pilnīgai labsajūtai. Aiz loga slīd Vidzemes ainavas, spīd saulīte, dibenu (khem) vēdina sēdekļa ventilācijas kondicionētais gaiss, un pa radio Toms Petijs mums atgādina, ka ir labi būt karalim. O, jā! Tagad es saprotu GS būtību. Tas ir ceļojumu un garu pārbraucienu auto. Kruīzers. Viegli, klusi, mīksti… pat pārāk maigi, jo pēc divām ceļā pavadītām stundām sākam žāvāties. Tātad auto ir perfekti izpildījis savu uzdevumu – ļāvis mums maksimāli relaksējoši un komfortabli pievarēt lielu ceļa gabalu.

Braucot laiku pa laikam uzmetu acis info displejam, kurš rāda nobraukumu, atlikušos kilometrus ar pašreizējo degvielas devu un pašu degvielas patēriņu. Un tas mani šokē nesagatavotu. Šoreiz labā nozīmē. Vienmērīgi braucot (kruīza kontrole – pastāvīgi 100 km/h) lielais, jaudīgais dzinējs nav ēdis vairāk kā 6.3 litrus uz 100 kilometriem! Apbrīnojami maz. Vēlāk noskaidrojam, ka pilsētas režīmā tie ir 12 litri, savukārt „demo režīmā” (jūs jau saprotiet par ko ir runa) patēriņš nepārsniedza 13 litrus. Vai dators melo? Šie cipari ir pat mazāki kā specifikācijā. Tomēr nē, uzpilde benzīntankā apliecina, ka tieši tik arī ir iztērēts.



Vienmērīgi braucot sešpakāpju ātrumkārbas darbība praktiski nav jūtama. Protams, ar „pedāli grīdā” pārslēgšanās ir labi jūtamas, tomēr tām sekot nav laika, jo katra smadzeņu šūniņa spiedz vieglā sajūsmā izbaudot spēcīgo paātrinājumu. Diemžēl sajūsmas mirklis ir īss, jo kā jau teicu – no nulles līdz pieciem soda punktiem auto ieskrienas nieka 7.4 sekundēs.

Strauji uzsākot braukšanu uz mazu mirklīti izbuksē velkošie riteņi, līdz pieslēdzas saķeres kontrole (TRC) un pieskata, lai paātrinājums būtu maksimāli ātrs un drošs. Taču ne vienmēr mēs gribam uzsākt braukšanu ātri un droši. Reizēm mēs to gribam izdarīt skaisti un trokšņaini. Šeit mums palīdzēs mazmazītiņa zem elkoņu balsta paslēpusies podziņa – TRC OFF. Ou, jā, OFF ir tas, kas mums patīk! OFF ir tas, kas liek straujāk sisties sirdij. OFF ir tas, kas apkārtējiem liek atskatīties un zem deguna nomurmināt… idiots! Absolūti huligānisku uzvedību gan tas nepieļaus. TRC OFF atslēdz tikai saķeres kontroli – ļauj riteņiem izbuksēt pēc sirds patikas, tomēr stabilitātes sistēmu neatslēdz. Tātad par „-idiots!” cienīgām sānslīdēm varam aizmirst. Bet tas ir labi. Galu galā, šis nav huligānu sporta auto. Šis ir luksus kruīzers, kura galvenais uzdevums ir ērti, droši un ātri pārvietot elegantu kungu labākajos gados.

Es nezinu kāpec mēs turpinam izveikt šo testu. Ja nu vienīgi tāpēc, ka tas ir jautri


Kungam gan nav jābūt ierūsējušam grāmatvedim. Viņš var būt aktīvs cilvēks, kurš nedēļas nogali grib pavadīt ar slēpēm uz kalna. Braukšanu pa sniegu atvieglos ātrumkārbas „Snow” režīms, savukārt slēpes – vismaz divus pārus – var ērti paslēpt auto dzīlēs. Aizmugures sēdeklī ir lūka, kas savieno salonu ar bagāžnieku. Atveram to un izbāžam cauri slēpes. Visu pārējo atribūtiku var sakraut milzīgajā bagāžniekā. Tam gan piemīt viena nelāga īpašība – atvere ir ļoti šaura un palielāku kasti (čemodānu) tajā neiestūķēt.



Fantastiski ērta šķiet iebūvētā handsfree sistēma un mobilā telefona vadība centrālajā displejā. Auto ar telefonu savienojas izmantojos Bluetooth savienojumu, turklāt izdara to ātri un vienkārši. Iespējams ne tikai saņemt zvanus un uzgriezt numurus, bet arī pilnībā nosinhronizēt adrešu grāmatiņu. Pēc tam zvanus var veikt turpat ekrānā izvēloties attiecīgo kontaktu. Protams, zvana laikā audio sistēma tiek automātiski apklusināta. Kopumā – ļoti ērta lieta un varam tikai cerēt, ka tāda drīz būs arī citos auto.

Patīkams sīkums ir atpakaļskata veideokamera, kura ieslēdzas braucot atpakaļgaitā. Bildi redzam uz ekrāna viduskonsolē. Uz tās ir atzīmētas galvenās gabarītu līnijas un potenciālās trajektorijas. Daudzu gadu pieradums gan ņem virsroku un man vieglāk ir parkoties skatoties spoguļos un pār plecu. Bet vispār šāda kamera ir ļoti laba lieta.



Tikpat laba lieta ir arī DVD pleijeris, ar kuru ir aprīkots konkrētais auto. Komplektā ar vienkārši fantastisko (skaņas ziņā) audio sistēmu pat daudz reižu redzētā filma Piektais Elements spēj piesaistīt pasažieru uzmanību tik ļoti, ka ceļš no Valmieras līdz Rīgai paiet nemanot.

Zaļš pogu izgaismojums - nostaļģija pēc 83. gada Ford Sierra?


Pa kreisi no stūres ir paslēpies mazs izvelkams panelītis ar papildus pogām. Šis ir labs risinājums kā atbrīvot paneli no pogu mudžekļa. Diemžēl to nākas virināt biežāk kā gribētos, ja tajā ir paslēptas arī bagāžnieka un degvielas tvertnes atvēršanas pogas. Tās jau nu gan varēja atstāt uz paneļa brīvi pieejamas. Vēl tur atrodas spoguļu regulēšanas pogas, aizmugures aizkara pacelšanas poga, odometra režīmi, un paneļa izgaismojuma poga, kurai ir septiņi (!!) dažādi režīmi.

Lai auto novērtējums būtu objektīvāks, to būtu jāsalīdzina ar galveno konkurentu – piektās sērijas BMW. Tā arī nolēmu izdarīt. Diemžēl šobrīd pieejams bija tikai 525i modelis, tātad ar nedaudz vājāko 2.5l dzinēju (218 Zs pret 249 Zs). Arī BMW ir aprīkots ar sešpakāpju automātisko ātrumkārbu, kura darbojas vismaz tikpat gludi, ja ne pat labāk. Kā jau bija gaidāms, jaudas iztrūkums ir manāms, bet to šoreiz vērtēt nevar – jāsagaida 530. modelis. Savukārt gaitu un piekares uzvedību gan var salīdzināt. Un BMW tā ir stingrāka. Ne cietāka, bet stingrāka. Auto mazāk sasveras pagriezienos, bet arī „nesit cauri” ceļa nelīdzenumus. Arī stūre ir krietni precīzāka, diemžēl smagāka – tātad mājiens uz vairāk sportisku nekā komfortablu braukšanu. Saķeres un stabilitātes sistēmas nostrādā jūtami ātrāk kā Lexusam, un nepieļauj nekādas huligāniskas izdarības. Salīdzināt abu auto aprīkojumu praktiski nav iespējams, jo ja Lexus burtiski visu piedāvā standartā (par krietni augstāku sākumcenu), tad BMW ir kā Lego – katrs pats var komplektēt visus sīkumus ko un kā vien vēlas. Tiesa, paskaitot pēc specifikācijas Lexus līmenī aprīkota BMW cena būs lielāka. BMW gan nav atpakaļskata kameras, taču tam ir vienkārši ideāli sensori, kas kontrolē gan auto priekšu gan aizmuguri un ļauj noparkoties ar 15 centimetru precizitāti. Absolūti nekādu kritiku gan neiztur iDrive datora vadības sistēma. Man jau likās, ka Lexusa dators ir sarežģīts, bet šis brīnums ir vienkārši prātam neaptverams absurds. Ko tas vācietis bija saēdies kad izgudroja tik idiotisku sistēmu… nav skaidrs. Lai mainītu ventilācijas/klimata sistēmas parametrus ir jāieklīst divās apakšizvēlnēs. Tas pats lai pārslēgtu radiostaciju… Man trūkst pieklājīgu vārdu, lai izteiktos par iDrive. Bet nu labi, par BMW sīkāk citreiz. Galveno esam noskaidrojuši – stūres mehānisms un piekare tam ir labāka kā Lexusam.



Kāds tad ir mans spriedums par Lexus GS300 pēc vairāk kā septiņsimt kopā pavadītajiem kilometriem? Labs, protams. Ļoti labs un kārdinošs auto. Bet atgriežoties pie sākumā uzdotā jautājuma – vai tas ir sapņu auto? Diemžēl nē. Pārāk traucē tie ergonomikas sīkumi, lai auto atzītu par ideālu. Idejas virziens ir pareizais, bet pie risinājuma vēl ir jāpiestrādā. Tāpat gribētos stingrāku piekari un precīzāku stūri. Ja Lexusu uzsēdinātu uz BMW piekares – tas jau būtu ļoti tuvu ideālajam sapņu auto.

Četras zvaigznes no manis. Ļoti labi, bet ne izcili.

Lexus GS300. Šībrīža aptuvenā cena 30000Ls (testētā auto cena - 36500Ls) . Sīkāku informāciju meklējiet Lexus mājaslapā.



+ aprīkojums
+ komforts
+ Bluetooth telefona savienojums
+ audio/video sistēmas skaņa

- nepārliecinoša ergonomika
- šaura bagāžnieka atvere
- „pamīksta” piekare

Paldies Lexus, Amserv Motors.

Šeit vēl bildes

  
 
 Iepriekšējais →


.


Sludinājumi →Pievieno savu →
Pārdod
MagSafe 85W

45.00 EUR
Pārdod
iMac 21

195.00 EUR
Pārdod
Asus VivoBook 14 X420UA

395.00 EUR
Pārdod
PS4 Pro 1TB

300.00 EUR
Pārdod
MacBook Pro

145.00 EUR
Pārdod
Blackberry Key2

220.00 EUR
Pārdod
PS3 Slim 160GB

125.00 EUR
Pārdod
Apple Remote

15.00 EUR
Pārdod
MacBook Air 11-inch 2011

280.00 EUR
Pārdod
PS Vita Games

15.00 EUR
Pārdod
PS4 Games

25.00 EUR
Pārdod
PS3 Games_Accesories

5.00 EUR
Pārdod
Nintendo Switch_Mario Case

30.00 EUR
Pārdod
DDR2 2GB x 2 gab

30.00 EUR
↑ uz augšu          Copyright © Tup un Turies SIA | reklama@kakao.lv | info@kakao.lv

Realizācija Tup un Turies