Autors: Kārlis
Tehnika |
 Gribi bakstīt ekrānā ar pirkstu? Baksti! Ā, bet gribi lai dators uz to reaģē? Tad tev vajag skārienjūtīgo ekrānu (tačskrīnu). Tie gan velli parasti maksā diezgan dārgi un galvenokārt ir pieejami planšetdatoriem (Tablet PC). Bet izrādās jebkuru monitoru var pārvērst par skārienjūtīgu. Atliek vien uzlikt USB Touchscreen rāmīti. Kā jau nosaukums saka priekšā - pieslēdzams tas ir ar USB, tātad gaužām vienkārši. Pie monitora tas stiprinās ar velkro stiprinājumiem. Bakstīt ekrānā var gan ar pirkstu, gan ar komplektā esošo stylus irbulīti. Ja vēl tam būtu daudzpunktu interfeiss... | | | |
|
|
| |
TupunTuries.lv saprātīgi IT risinājumi - vieta mājaslapām un e-pastiem →
|
Autors: Kārlis
Auto |
 Vairāk kā astoņi simti. Nav gan ne jausmas, ko viņi visi tur dara, bet visiem ir jāstrādā saskaņoti, lai tie divi piloti varētu veiksmīgi startēt - un vēlams arī finišēt - katrās sacīkstēs. | | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Idejas |
 The Sheep Martket ir interesants eksperiments/ mākslas projekts, kurā tūkstošiem Amazon Mechanical Turk projektā iesaistītajiem tika dots vienkāršs uzdevums - uzzīmēt aitu, kas skatās pa kreisi. Par katru uzzīmēto aitu zīmētājs saņēma 2 centus.
Rezultātā tika iegūti 10 tūkstoši aitu zīmējumi. Tie tika sadrukāti uz īpašam markām, kā arī ir apskatāmi weblapā - The Sheep Market, kur var arī apskatīties pašu zīmēšanas procesu, jebkurai no 10 tūkstoš aitām. | | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Dažādi |
 Tobim, tam kurš saka vau vau, ir nelāgs niķis dikti ātri pierīties. Bet tas viņam nepavisam nenāk par labu. Ātri, ātri piebāžot kuņģi ar barību, tur notiek nelāgas lietas, kuru rezultātā Tobītis var nobeigties. Bet to mums nepavisam negribas. Tāpēc jāiemāca Tobītim ēst lēnām.
Diemžēl Tobītis nav pats gudrākais radījums pasaulē, un mūsu "ēd lēnām!" viņš neņem nopietni. Varam protams stāvēt blakus un barot Tobīti no rokas ar mazām devām barības, bet šajā gadījumā abiem iesaistītajiem vajag ļoti stiprus nervus. Daudz vienkāršāk ir izmantot Brake Fast bļodiņu. Tā ir parasta plastmasas suņu bļodiņa (plastmasas ir bļodiņa, nevis suņi), kurai vidū ir trīs ragi - šķēršļi, kas liedz Tobītim rīt barību pilnām mutēm. Rezultātā Tobītis kļūst mazliet nervozāks, jo nevar paēst tik ātri cik grib, bet vismaz nesabeidz kuņģi un paliek dzīvs.
Izgudrotāji šo bļodiņu piedāvā par piecpadsmit dolāriem. Gaidām ķīniešu variantu par diviem. | | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Dažādi, Idejas |
 Tātad suņu soma. Būtībā visu jau izsaka bilde, un nekādi vārdi nespēs to labāk noraksturot. Var tik vēl piebilst, ka nākamais attīstības posms būtu plecu lentas pievienošana, lai "suņa somu" varētu ērtāk nēsāt uz pleca. | | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Idejas |
 Un man likās, ka esmu redzējis dīvainas idejas... Bet šī pārspēj visus pēdējā laikā redzētos "izgudrojumus".
Kādu itāļu mākslinieku apsēdusi ideja, ka tuvā nākotnē lielu popularitāti gūs ksenotransplantācija (dzīvnieku orgānu transplantācija cilvēkiem). Viņaprāt katram jaundzimušajam tiks piešķirta sava cūciņa ar piemērotu DNS. Ja dzīves laikā radīsies vajadzība pēc orgāniem, tad, nu, cūciņai vakars klāt. Šņik, šņak, un pārliekam attiecīgo orgānu no cūciņas cilvēkam. Bet šis vēl ir tikai sākums un tā teikt normālākā daļa. Kas vairs nav gluži saprotami, ir mākslinieka radītie priekšmeti, kas palīdzētu cilvēkam sadzīvot ar savu donorcūciņu.
Pašreiz ir konceptuāli izstrādāti vairāki priekšmeti. Viens no tiem ir smēķēšanas filtrs, kas mazliet atgādina cūkas degunu. Tas būtu jālieto smēķējot, lai cūciņa "justos saprasta" un neciestu no dūmiem. Tālāk seko cūciņas rotaļlieta. Tāda kā bumbiņa ar ragiem. Acīmredzot cūciņai dikti patiks ar to spēlēties. Bet tas vēl nav viss. Šajā bumbiņa ir ierīkots mikrofons un raidītājs, savukārt cilvēkam ir uztvērējs, kurā viņš var klausīties cūciņas apmierinātajā rukšķēšanā spēlējoties ar šo rotaļlietu.
Vēl domājot par cūciņas izklaidi, tiek piedāvāts zemas izšķirtspējas televizors. Cūciņām acīmredzot patīk skatīties televizoru. Turklāt tas reaģē uz kustībām, tādejādi ruksis pats var ieslēgt/izslēgt savu televizoru.
Vai ir pietiekoši jocīgas idejas? Būs vēl viena. Saturieties. Ir pienācis tas brīdis, kad ir vajadzīgs orgāns. Tātad cūciņai beigas. Šņik, šņak, un orgāns ir pārceļojis. Cūciņa pagalam. Bet, lai cilvēks varētu vieglāk sadzīvot ar domu, ka viņā tagad mīt cūkas orgāns, viņam tiek piedāvāts uz kociņa uzsprausts donorcūkas šņukurs. Šo šņukuru cilvēkam ir jāpieliek pie sava deguna un jāskatās spogulī. Tas viņu nomierināšot...
Tā lūk. Mīliet un izklaidējiet savas cūkas! | | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Dažādi, Tehnika |
 Pēdējās dienās pa visu pasauli iet vaļā milzu jezga sakarā ar jauno filmu Da Vinci Code. Viedokļi par filmu ir dažādi, nervozi katoļi satraucās, filmas mārketinga speciālisti berzē rokas. Bet mums neinteresē ne Bībeli apšaubošs scenārijs, ne filma pati par sevi. Mums interesē ziepes.
Viltīgi cilvēki ievērojuši kā ziepes pilnībā laupa ticamības momentu filmai, pieņemot, ka sākotnēji tāds vispār ir. Lieta tāda, ka filmā kāda cilvēka izsekošanai tiek izmantots GPS uztvērējs. Ideja jau būtu laba, ja vien uztvērējs nebūtu pulksteņa baterijas lielumā. Tie, kas ir redzējuši GPS uztvērējus, zinās, ka tie ir vismaz nelielu šķiltavu izmēros. Turklāt šim uztvērējam jābūt arī ar raidītāju, lai GPS datus pārsūtītu kam nu tas vajadzīgs. Spiegu lietas ir labi, bet 2001. gadā (kad apmēram risinās filmas darbība) divas šīs ierīces kopā apvienotas nevar būt pulksteņa baterijas lielumā (mazumā).
Kur tad ziepes? Lūk kur! Filmas gaitā Luvras muzejā šis mazais uztvērējs tiek iespiests ziepju gabaliņā un izmests pa logu, kur tas uzkrīt garām braucošai automašīnai. Bet ar ziepēm ir tādas ziepes, ka Luvras tualetēs nav ziepju gabaliņi, tur ir šķidrās ziepes. Turklāt īpaši acīgie pamanījuši, ka tajā Luvras daļā kur risinājās šī darbība, tualetēm nemaz nav logu.
Tātad īsumā šo ainu varētu raksturot tā, ka neiespējama radioelektroniska ierīce tiek iespiesta neesošās ziepēs un izmesta pa neeksistējošu logu. Ja vien dzīvē viss būtu tik vienkārši, kā to iedomājas filmu veidotāji...
P.S. Cilvēki ar humora izjūtu jau paspējuši uzņemt nelielu parodiju par šo filmu The Albino Code. | | | |
|
|
| | |
Autors: Kārlis
Auto |
 Laikam ķīnieši ir sapratuši, ka paši savu auto vēl tā īsti uzbūvēt neprot. Tāpēc viņi ražo mazliet modificētus citu marku auto. Piemēram, viņiem joprojām lielā cieņā ir pašu ražotā VW Santana, kuru mēs atceramies no astoņdesmitajiem gadiem. Lūk vēl viens auto, kuru ķīnieši adaptējuši savām vajadzībām.
Sauc to par Hongqi Benteng (nemaz nemēģiniet izrunāt) un tas ir veidots nedaudz pārbūvējot Mazda6. Būtībā viss ko ķīnieši ir izdarījuši ir kardināli izmainījuši automašīnas priekšpuses un aizmugures dizainu. Laikam jau parastais Mazdas deguntiņš viņiem likās pārāk maigs, tāpēc tik radīts krietni robustāks un dusmīgāks ģīmis, kas ķīniešprāt izskatās cienīgāk.
Benteng darbina divlitru motors ar 163 zirgspēkiem. Nav pārāk daudz, bet tur Ķīnā tāpat nav kur ieskrieties, visi ceļi pilni ar velosipēdiem. | | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Testi, Auto |
 Mūsu mazajās tuklajās roķēlēs atkal ir nonācis jauns izmēģinājumu trusītis. Šoreiz tas ir itāļu punktiņš Fiat Punto. Atšķirībā no Lexus testiem, šajā neuzradās piemērota tituldziesma, tāpēc ķersimies pie lietas bez gara ievada par mūziku.
Kas tad ir kas: 2006. gada Fiat Grande Punto ar 1.3 litru MultiJet 75 Zs dīzeļdzinēju, piecām durvīm, labā komplektācijā un metāliskā olīvu krāsā (metāliska ir krāsa, nevis olīves). Mazā punktiņa gaitām esam sekojuši līdz jau labi pasen. Tiesa, laikam nebūtu korekti lietot vārdu mazais jo pat nosaukumā ir ielavījies vārdiņš grande (liels). Protams, Punto nav liels pierastajās | | | | |
|
| | |
Autors: Kārlis
Dažādi |
 Visi taču ir redzejuši filmu Trūmena šovs? Kurš vēl nav - marš noskatīties! Bet nu vismaz ideja par ko tur ir, visiem ir skaidra. Televīzijā, tiešraidē tiek vērota kāda cilvēka dzīve. No dzimšanas, līdz pat... filmas beigām, tā teikt. Pēc filmas noskatīšanās mēs visi sev neviļus uzdodam divus jautājumus - vai tikai arī mūsu dzīve netiek novērota un translēta kaut kur, kaut kādā televīzijā, un - vai, pareizāk sakot - kad šādu Trūmena šovu tiešām kāds sarīkos dzīvē. Jūs jau jūtiet uz ko velk šis ievads, vai ne? Pareizi - ir klāt tā diena, kad tiek dzīvē realizēts "Trūmena šovs".
Tiesa, viss nav tik dramatiski kā filmā - šo šovu neviens netranslēs televīzijā un tas nebūs publiski apskatāms visām dzīves garlaikotām mājsaimniecēm. Šis būs mazais, tā sauktais - Baby Truman Show. Un uzsvars šeit ir tieši uz vārdu "baby", jo filmēta tiks maza bērneļa dzīve.
Masečūsetas zinātnieki nolēmuši filmēt kāda mazuļa attīstību dienu no dienas. Mazulis, kurš šobrīd ir deviņus mēnešus vecs, tiks filmēts 14 stundas dienā līdz pat trīs gadu vecumam. Viņa gaitas pieskatīs vienpadsmit kameras un mikrofoni.
Šis eksperiments tiek veikts nevis savdabīgas izklaides, bet gan zinātniska pētījuma vārdā. Zinātnieki cer šādi izpētīt kā veidojas bērna valoda un kā tas iemācās runāt. Ja eksperiments būs veiksmīgs, zinātniekiem iespējams izdosies saprast kā bērni apgūst valodu. Tas savukārt ļaus pareizi mācīt runāt bērniem, kam ar to ir problēmas, un - protams, kā gan bez tā, ir taču 21. gadsimts - iespējams attīstīt robotus, kuri paši spēj apgūt valodas.
Mazuli - jebšu tā teikt izmēģinājuma trusīti - eksperimentam atvēlējis viens no eksperimentā iesaistītajiem zinātniekiem. Viņam šķiet, ka šāda nepārtraukta filmēšana neiespaidos bērna dzīvi negatīvi, gluži pretēji - viņam [bērnam] lielam izaugušam būs pilnībā saglabājušās bērnības atmiņas (video ierakstā). | | | |
|
|
| | | |
... |
