Autors: KÄrlis
Nedēļas nogale GdaņskÄ  Jau atkal drosmÄ«gie Fawlty Travel ceļotÄji mÅ«s priecÄ“ ar kÄrtÄ“jo stÄstu.
Å odien braucam uz ÄrzemÄ“m. TuvÄ“jÄm ÄrzemÄ“m, tÄm, kuras daudziem no jums liek saraukt degunus – uz Poliju. Uz vienu no skaistÄkajÄm Polijas pilsÄ“tÄm – Gdaņsku.
No rÄ«ta ceļamies diezgan agri, kÄ nekÄ garÅ¡ ceļš priekÅ¡Ä. Ap astoņiem jau kravÄjamies maÅ¡Ä«nÄ un attopamies, ka ceļojuma apdroÅ¡inÄÅ¡ana arÄ« bÅ«tu vÄ“lama. Pa ceļam piestÄjam pÄ“c apdroÅ¡inÄÅ¡anas un jau drÄ«z esam ceļa jÅ«tÄ«s. Robežu Å¡Ä·Ä“rsojam bez kÄdÄm problÄ“mÄm un vienÄ stiepienÄ braucam cauri Lietuvai, ar Ä«su piestÄÅ¡anu benzÄ«ntankÄ. ArÄ« PolijÄ iebraucam bez problÄ“mÄm. LÄ«dz Augustovai nÄkas braukt pa jau ļoti labi zinÄmu ceļu, tÄdēļ slÄ“dzam derÄ«bas – vai dzeltenÄ mÄja Suvalkos aiz riņķa beidzot bÅ«s pabeigta, vai nÄ“. VinnÄ“jam abi, jo kopÅ¡ vien ir braukts pa Å¡o ceļu, mÄja tÄ arÄ« stÄv – no vienas puses skaisti dzeltena, no – otras ar lÄ«dz pusei aplÄ«mÄ“tu putuplastu.
AugustovÄ griežam pa labi, uz Gdaņskas pusi. Nu jau sÄkas nezinÄms ceļš, paliek interesanti – kÄ vienmÄ“r braucot pa nezinÄmÄm vietÄm. Attopamies, ka vispÄr jau vajadzÄ“tu arÄ« naudu, tÄpÄ“c pirmajÄ lielÄkajÄ pilsÄ“tÄ Â– ElkÄ Â– piestÄjam pie bankomÄta. No Elkas izbraucot, atkal piestÄjam benzÄ«ntankÄ, lai patÄ“rÄ“tu dabÅ«tos zlotus un iepirktu kÄdu pa ceļam uzgraužamu naÅ¡Ä·i. VienÄ«gi ar alu tÄ Å¡vakÄk – viens stÅ«rÄ“, bet otrs nedrÄ«kst kÄrdinÄt...
Tagad ceļš kļūst interesants – viena gara, ļoti Å¡aura aleja, kur koki gandrÄ«z kÄpj maÅ¡Ä«nÄ. Lai ceļu padarÄ«tu droÅ¡Äku, katram kokam apsiets atstarojoÅ¡s „Latvijas karodziņš”. Smejamies, ka mums par godu. Ieraugot pretim braucoÅ¡u maÅ¡Ä«nu, esam nesapraÅ¡anÄ, vai izdosies izmainÄ«ties vai nÄ“. Hm, un tÄ ir starppilsÄ“tu maÄ£istrÄleÂ… Bet man patÄ«k, pat ļoti. Nezinu gan vai patiktu, ja bÅ«tu tur katru dienu jÄbrauc uz darbu.
PÄrsteigti ieraugÄm, ka slavenie Mikolaiki, uz kurieni latvieÅ¡i brauc bariem vien baudÄ«t Å«denspriekus patiesÄ«bÄ ir mazs miestiņš, kuram nomalÄ“ ir iecelta milzÄ«gÄ viesnÄ«ca ar Å«dens atrakcijÄm. Un stÄvvieta pilna ar maÅ¡Ä«nÄm un autobusiem. Nez kÄ tie tur tikuÅ¡i, jo pa ceļam ik brÄ«di ir augstuma ierobežojumi.
Pusdienlaiks. SÄk gribÄ“ties Ä“st, tÄdēļ sÄkam skatÄ«ties apkÄrt pÄ“c kÄdas Ä“stuves, ar cerÄ«bu ieraudzÄ«t kÄdu KFC. Zinu, ka nav labi PolijÄ Ä“st amerikÄņu barÄ«bu, bet tÄ ir mana vÄjÄ«ba. Labi, ka RÄ«gÄ neviena nav, tas man nelabi beigtos J. Ha, mana intuÄ«cija nekļūdÄs, un OlÅ¡tinÄ trÄpÄm tieÅ¡i uz KFC. MmmÂ…, tÄdēļ vien bija vÄ“rts braukt.
SÄkumÄ ir doma meklÄ“t naktsmÄjas pie Elblagas, pÄ“c tam no rÄ«ta doties uz Gdaņsku. TaÄu vÄ“l ir agrs un Elblaga mums neiepatÄ«kas, tÄdēļ mainÄm plÄnus – braucam uz Malborku, apskatÄm pili, sameklÄ“jam naktsmÄjas, bet uz Gdaņsku brauksim no rÄ«ta. Pie Malborkas sÄkam ausÄ«ties pÄ“c kÄdas viesnÄ«ciņas. Jau uzreiz pie robežas reklÄma sola „noclegi U BÅ‚ażeja”. Nospriežam, ka jÄpiebrauc, jÄatstÄj mantas un tad var doties un pili. Bet norÄdes mÅ«s ieved dziļi privÄtmÄju/dÄrziņu rajonÄ, tÄdēļ nolemjam, ka gan jau bÅ«s vÄ“l kÄda cita vieta.
Iebraucot centrÄ, skatu piesaista liela norÄde HOTEL. Nolemjam sekot bultai, gan bez Ä«paÅ¡Äm cerÄ«bÄm, jo cena ir diezgan bÅ«tisks faktors. Un lielas reklÄmas parasti sola lielas cenas. CerÄ«bas vieÅ¡ vienÄ«gi mazs uzrakstiņš, ka turpat atrodams arÄ« kempings. Bultas mÅ«s ved tÄlÄk, tÄlÄk, lÄ«dz beidzot ieraugÄm iežogotu teritoriju, kur pilns zÄliens ar treileriem un treniņtÄ“rpos tÄ“rptiem vÄcieÅ¡iem. Mazliet dziļÄk atrodas balta mÄja ar gleznainu nosaukumu – Park hotel. Viena zvaigzne nesola pÄrÄk augstas cenas, tÄdēļ ejam iekÅ¡Ä. PÄrmaiņas pÄ“c Å¡eit runÄ angliski un piedÄvÄ izrÄdÄ«t istabu, tÄdēļ apskatÄ«juÅ¡i, ka istabiņai nav ne vainas (esam dzÄ«vojuÅ¡i arÄ« divÄs zvaigznÄ“s, kas atbilda vismaz mÄ«nus trim) un nolemjam tepat arÄ« palikt, kaut cena ir 120 zloti, bet bijÄm nolÄ“muÅ¡i, ka „nekÄdÄ gadÄ«jumÄ ne dÄrgÄk par 100”.
IekravÄjamies istabÄ un ejam meklÄ“t pili, kuru, braucot uz viesnÄ«cu, manÄ«jÄm caur krÅ«miem. Atrodam taciņu, kas ved mÅ«s gar upi pils virzienÄ. Pirmais parÄdÄs tornis, kuramÂ…cauri brauc vilciens. Kad pieejam tuvÄk, izrÄdÄs, ka gluži cauri ne, vienkÄrÅ¡i dzelzceļa tiltam par balstu ir izmantots mÅ«ris blakus tornÄ«tim. Vienalga dÄ«vaini. Aizejot lÄ«dz pilij saprotam, ka esam izdarÄ«juÅ¡i pareizo izvÄ“li – Malborka visskaistÄkÄ ir saulrietÄ, kad sarkanie mÅ«ri atstaro saules starus. VislabÄk Å¡o skatu var novÄ“rtÄ“t no Nogatas otra krasta.
ApstaigÄjam pilij visapkÄrt, secinÄm, ka iekÅ¡Ä var tikt tikai kopÄ ar gidu un tur jÄpavada vismaz 3 stundas. Bet ir jau vÄ“ls, visas ekskursijas beiguÅ¡Äs. TÄdēļ apstaigÄjam loku pa pilsÄ“tu, iepÄ“rkam veikalÄ vakariņas un nolemjam, ka tomÄ“r vajadzÄ“tu pasÄ“dÄ“t kÄdÄ upmalas krodziņÄ. Un ejot gar pili skatÄmies, ka iekÅ¡Ä tiek sadegtas gaismas, atvÄ“rti vÄrti un sÄkas kÄda rosÄ«ba. Hm?
KafejnÄ«ca uz kuģīša tiek vÄ“rta ciet, tÄdēļ pievienojamies zelta jaunatnei upmalÄ. Beidzot tiekam pie alus, kas poļiem padodas visnotaļ labs. UpÄ“, turpat blakus krodziņam ielikts murds, peld pÄ«les un pÄrņem pilnÄ«ga labsajÅ«ta. Atpakaļ uz viesnÄ«cu dodamies jau melnÄ tumsÄ. Gan neejam vairs pa taku, bet pa ielu, kas nozÄ«mÄ“, ka atkal jÄiet garÄm pilij. Un tad, ak, tu skÄde, izlasu lapeli uz vÄrtiem. IzrÄdÄs, ka pilÄ« ir paredzÄ“ti arÄ« nakts apmeklÄ“jumi, t.i., desmitos vakarÄ. Par vÄ“luÂ…
No rÄ«ta apmetam vÄ“l vienu loku ap pili un secinÄm, ka nav vairs tas, rÄ«ta gaismÄ tÄ izskatÄs parasta. Nu ko, mÄjam sveicienus un braucam uz Gdaņsku. Pa ceļam ielejam benzÄ«nu un, kÄ vÄ“lÄk izrÄdÄs, Nestes karte ar visu atlaidi darbojas arÄ« PolijÄ. Tuvojoties Gdaņskai kÄdÄ benzÄ«ntankÄ nopÄ“rkam Gdaņskas karti un drÄ«z jau esam klÄt. StÅ«rÄ“jam tieÅ¡i uz maksas stÄvvietu turpat pie vecpilsÄ“tas. Noparkojamies un dodamies iekarot pilsÄ“tu.
Nekad nebiju iedomÄjusies, ka Gdaņska varÄ“tu bÅ«t tik skaista. JÄ, vÄcu pilsÄ“ta, un tomÄ“r. Pat nezinu citu, kas varÄ“tu bÅ«t lÄ«dzÄ«ga. Ciku cakÄm izcakotas, apzeltÄ«tas un apgleznotas mÄjiņas. Gan no parÄdes puses, gan no pagalma.
IzstaigÄjuÅ¡i centrÄlÄs ielas, ieejam lielajÄ Marijas baznÄ«cÄ. ApmetuÅ¡i loku pa baznÄ«cu, ieraugÄm, ka sÄnos ir mazas durtiņas, kur sēž tante un iekasÄ“ 2 zlotus par uzkÄpÅ¡anu tornÄ«. Protams, mums vajag. SÄkums ir interesants – pa loti Å¡aurÄm vÄ«tņu kÄpnÄ“m tik riņķojam uz augÅ¡u, uz augÅ¡u, lÄ«dz sÄk griezties galva. Tad samanÄm gaisu. NekÄ, nav vis vÄ“l augÅ¡a. IzrÄdÄs, ka esam uzkÄpuÅ¡i virs griestiem. Pirmo reizi mÅ«Å¾Ä varu apskatÄ«t cakainas baznÄ«cas griestu velves no augÅ¡as. FascinÄ“joÅ¡i. Un tad seko jautrÄkais – ļoti plats, kvadrÄtisks tornis, kuram gar sienu ir pielipinÄtas parastas betona kÄpnes. KÄ daudzdzÄ«vokļu mÄjÄs. Bet pa vidu – milzu tukÅ¡ums, kur iekÄrti trÄ«s zvani – viens par otru lielÄki. Un skatoties uz augÅ¡u, cik vien var redzÄ“t, kÄ serpentÄ«ns vijas kÄpnes. PÄris stÄvus uzkÄpju, tieku lÄ«dz lielajam zvanam, kad, ak, Å¡ausmas, blakus baznÄ«cÄ sÄk zvanÄ«t veselu stundu. Ja iezvanÄ«sies arÄ« Å¡ie zvaniÂ… AugstÄk vairs nekÄpÅ¡u!
NÄ“, Å¡ie zvani klusÄ“. Bet no augÅ¡as lejÄ nÄk bariņš cilvÄ“ku. DzÄ«vi. Nu labi, saņemos un kÄpju ar. PaÅ¡Ä augÅ¡Ä ir mazas koka trepÄ«tes, kas izved uz jumta. JÄ, tornim uz jumta. Tur ir ierÄ«kota skatu platforma, kas norobežota ar sietu. Nu skaisti skati, vienkÄrÅ¡i burvÄ«gi. Starp citu, ja vÄ“laties, par dažiem zlotiem varat dabÅ«t arÄ« paskatÄ«ties ar binokli no tantuka, kas tur augÅ¡Ä dežurÄ“.
Tagad gribas Ä“st. Atrodam kafejnÄ«cu centrÄlajÄ laukumÄ, un esam ļoti apmierinÄti ar dzÄ«vi. JÄiet pameklÄ“t vÄ“l izklaides, tÄdēļ dodamies uz Vislas pusi. PareizÄk, Å¡eit to sauc par MiruÅ¡o Vislu, jo tÄ laikam ir Vislas vecÄ gultne. KrastmalÄ atkal ir interesanti skati, mÄjas, kuģīši. GribÄ“tos pabraukt ar kÄdu kuģītiÂ… Ejam un klausÄmies, kaut kas dÄ«vaini pukÅ¡Ä·. IeraugÄm mastus, uztÄ«tas buras un, visbeidzot, glÄ«tu, senlaicÄ«gu burinieku. IzskatÄs, ka uz tÄ var arÄ« uzkÄpt. IzrÄdÄs, ka ar to var arÄ« braukt, ka tas tÅ«liņ dosies ceÄ¼Ä un gaida tieÅ¡i mÅ«s. Neticami. Ieņemam vietu pie galdiņa un vÄ“rojam, ka Galeon Lew tiek attauvots. PaÅ¡Ä vidÅ« ir liels stÅ«res rats, pie kura tad nu Ä·eras stÅ«rmanis un dodamies ceļÄ. Jo ÄtrÄk braucam, jo skaļÄk pukÅ¡Ä·ina kuģītis. Masts amatu apvienoÅ¡anas kÄrtÄ«bÄ izrÄdÄs arÄ« skurstenis, tÄdēļ skaņa ir jo dÄ«vainÄka. LÄ«dz Vesterplatei un atpakaļ vizinÄmies pusotru stundu, tÄdēļ pasÅ«tÄm arÄ« dzÄ“rienus, ko žiperÄ«ga meitene mums tÅ«daļ atnes.
Nu ko, jÄsÄk taisÄ«ties uz mÄjpusi. Izejam vÄ“lreiz cauri vecpilsÄ“tai, atrodam maÅ¡Ä«nu un nolemjam iegriezties vietÄ“jÄ lielveikalÄ. Ä»oti liel-veikalÄ. VÄrdu sakot, iepÄ“rkam vakariņas. JÄ, un zemeņu kÅ«ku. Tas svinÄ«bÄm :)
Doma tÄda – braucam uz mÄjpusi, bet kad sÄks nÄkt miegs, meklÄ“sim viesnÄ«cu. PareizÄk moteli. TÄdu te ir ļoti daudz, spÄ“j tik izsekot reklÄmÄm. Raiti braucas, tÄdēļ attopamies jau pie OlÅ¡tinas, ka neesam vairs uz lielÄs maÄ£istrÄles un motelÄ«Å¡i vairs nerÄdÄs. Atrodam vienu lielu noplukuÅ¡u daudzzvaigžņu viesnÄ«cu, par kuru nepavisam nav vÄ“lÄ“Å¡anÄs maksÄt astronomisku summu. TÄpÄ“c braucam vien tÄlÄk, ÄrÄ no OlÅ¡tinas. Un tad, netÄlu aiz pilsÄ“tas robežas ieraugÄm ceļazÄ«mi, kas sola gultas un griežam iekÅ¡Ä. Ä»oti jauka meitene mums ierÄda istabu, piedÄvÄ arÄ« vakariņas blakus Ä“kÄ, kas esot restorÄns. No tÄm gan atsakÄmies, jo mums taÄu zemeņu kÅ«ka priekÅ¡Ä. Bet uz brokastÄ«m parakstÄmies. Å oreiz tie ir 100 zloti.
Un brokastis burvÄ«gas. Tante (pieļauju, ka meitenes vecmÄmiņa) mums nokrÄvusi galdu ar kaudzi, smaidÄ«dama salej kafiju un taktiski nozÅ«d virtuvÄ“. Pa brÄ«dim tik pienÄk un piedÄvÄ vÄ“l ko, vai tik nepietrÅ«kstot. Jauki, labprÄt apmetÄ«Å¡os Å¡ajÄ motelÄ«tÄ« arÄ« citreiz, ja gadÄ«sies bÅ«t tai pusÄ“.
Tagad uz mÄju. TÄ kÄ nekur nav jÄsteidzas, iebraucam atpakaļ OlÅ¡tinÄ un iepÄ“rkam kÄdu suvenÄ«ru vietÄ“jÄ lielveikalÄ. GarÄm braucot atkal pamÄjam viesnÄ«ciņai un stÅ«rÄ“jam uz Latvijas pusi. Pa ceļam tik iegriežam KauņÄ, lai saprastu, ka tur nu noteikti nav vÄ“rts vÄ“l kÄdreiz atgriezties.
Un tad esam mÄjÄs.
Å eit variet apskatÄ«t vairÄk bilžu.
InformÄcijai:
-Rīga – Malborka – Gdaņska – Rīga ap 1600 km.
-http://www.zamek.malbork.pl/en/
-http://www.gdansk.pl/en/article.php?category=454&article=937&history
-Å¡eit brauciena karte
|
