Autors: Kārlis
Mazais aplis pa KurzemiPasaule  Lūk vēl viens pārgalvīgo Fawlty Travel un KakaoBook ceļotāju piedzīvojums.
Kā jums gāja pa Munameģi? ;)
Nu ko, šoreiz braucam uz Kurzemi. Darbojošās personas tās pašas - 3 (+/-1) pieaugušie, viens bērns un transporta līdzeklis, kas atrodas kāda klātesošā pārvaldījumā (joprojām drīkst variēt).
Vispār jau Kurzeme mums tāda mīļa, un kad apnicis sēdēt mājās un gribas izvējot galvu, tad parasti laižam uz Kurzemi. Hm, nez varbūt kādas senas saknes
Bet nu šoreiz gribas kaut ko vairāk, kaut ko savādāk, tāpēc sākumam izvēlamies diezgan neparastu ceļu. Iesākumā, lai ceļš būtu smuks, braucam caur visiem jūrmalas ciemiem. Tālāk, lai ceļš būtu neredzēts, braucam uz Talsu pusi caur Dursupi un Laucieni.
Tā kā šajā reizē mums ir tālāki mērķi, tad Talsos neiebraucam, bet dodamies pa Talsu apvedceļu līdz pagriezienam uz Dundagu. Aptuveni pēc divdesmit km, pa kreisi, ir mazs nīkulīgs celiņš ar norādi uz Valpeni. Griežam iekšā, jo tieši tur ir paredzēta mūsu pirmā pietura Valpenes piramīda. Visnotaļ interesants apskates objekts no lieliem laukakmeņiem sakrauta (un sastiprināta) kaudze, uz kuras tā vien prasās uzrāpties. Akmeņos iekalti apkārtējo māju nosaukumi, kā arī debespuses. Stāsta, ka pēc Imanta Ziedoņa (kurš atceras Kurzemīte Dievzemīte?) ierosmes tas esot veidots veltījums Krišjānim Baronam.
Braucam tālāk. Garām Dundagai, uz Slīteri. Kādus 12 km aiz Dundagas asfalts beidzas un tad ir skaidrs, ka esat garām vajadzīgajam pagriezienam. Nu nav jau tik traki, ir jau norādes, ir. Tātad pirms asfalts beidzies griežam pa labi iekšā un pa kratekli pēc pāris kilometriem esam klāt pie Šlīteres bākas. Piestājam stāvvietā, kur stāv mašīnas ar dažādu kaimiņzemju numuriem. Pa aleju dodamies uz vārtiņiem, pie kuriem stāv un aizrautīgi sarunājas trīs cilvēki. Kā vēlāk izrādījās Slīteres gids ar diviem Krievijas tūristiem. Kad ejam pa vārtiņiem iekšā, viņi atvadās un gids piesitas mums. Kamēr tiekam līdz ieejai bākā, esam jau iepazīstināti ar kuģošanas vēsturi, Latvijas krastu veidošanos un vikingu nedienām. Ieejot bākā, tas viss tiek atraktīvi parādīts arī uz kartes un tad gids secina, ka laikam jūs gribat uzkāpt bākā. Gribam gan. Iepērkam biļetītes un kāpjam augšā. Žēl, dūmaka neļauj saskatīt Sāremu, varam tikai nojaust. Ar binoklīti mēģinām atrast arī mūsu nākamos pieturas punktus Miķeļbāku un Irbenes teleskopu. Lejā kāpjot apskatām arī vecās mazbānīšu fotogrāfijas pie sienām, ir daži visai iespaidīgi kadri.
Lai mazliet saīsinātu ceļu, pabraucam kilometru atpakaļ un nogriežam pa taisno uz Sīkragu. Ietaupām kādus 8 km, bet
Vēlāk, piestājot pie Miķeļbākas secinām, ka izpūtēja troksnis ir vismaz trīskāršojies. Nu jā, ik pa gabaliņam uz īsākā ceļa bija izmētāti palieli akmeņi un tagad izpūtēju rotā glīts mazs caurumiņus. Būtībā tas arī ir viss, ko darām pie Miķeļbākas, jo īstas skaidrības nav vai tur var kaut kur ieiet, uzkāpt vai tml. vismaz nekas uz to nenorāda.
Nākošā pietura Irbenes teleskops. Braucot caur pamesto armijas pilsētiņu sajūtas tādas dīvainas, viss te izdemolēts, izlaupīts. Tādā kā nekurienē. Pabraucam garām vārtiem, uz kuriem ir norāde par Ventspils augstskolas īpašumu, vai kaut ko tamlīdzīgu un apstājamies pēc maza gabaliņa pakalnā, kad ieraugam meklēto milzi. Pa smilšainu kāpu aizbrienam līdz dzeloņdrāšu žogam un ieraugām puspavērtus vārtiņus. Ieejot teritorijā nav īsti skaidrs vai kaut ko pārkāpjam vai nē, līdz beigās secinām, ka normāli cilvēki ir piebraukuši pie paša teleskopa un nolikuši mašīnas turpat stāvvietā, nevis briduši pus kilometru pa smiltīm kā mēs.
Kamēr apjūsmojam un fotografējam šo īpatni, pa durvīm iznāk grupiņa cilvēku un viens saka: Ja gribat redzēt iekšpusi, ejiet ātri - tūlīt sāks nākamā grupa. Paldies, protams, gribam. Ejam iekšā un mūs uzreiz nosēdina skatīties video par teleskopa darbību un vēsturi. Kad esam apskatījuši, visai atraktīva kundzīte naski jožot pa priekšu, ved mūs augšup. It kā jau nekā tur nav (parastam mirstīgajam), bet interesanti pēc suņa. Vienīgi neiesaku cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar augstumu dažviet pa mazām bleķa trepītēm jākāpj augšā pa ārpusi.
Reizi mēnesī šeit atbraucot zinātnieki no Rīgas un tad arī teleskops tiekot grozīts visos virzienos, t.i., tajos, kur viņiem nepieciešams. Gribētos redzēt.
Tagad uz Ventspili. Tur, protams, ir plaša programma. Vispirms aizbraucam līdz picērijai Diāna (tas laikam tur ir monopols, jo spļauj kur gribi visur Diāna, lai kas tas arī būtu). Ūķis ne pārāk, bet picas neticami labas. Nopērkam līdzņemšanai un braucam uz Ostas ielu. Noparkojamies netālu no Valdemāra un nolikvidējam picas. Garām pabrauc kuģītis Hercogs Jēkabs un izdomājam, ka mums ar vajadzētu pavizināties. Kioskiņā ar darba laikiem vismaz 5 valodās iepērkam biļetes un tiekam aizvesti gabalu pa Ventu uz augšu, bet pēc tam līdz jūras vārtiem. Pa ceļam ieraugam Ventspils Lielo govi. Tur pēcāk jāpiebrauc.
Tā arī darām. Tikuši no kuģīša nost vispirms sameklējam maksas tualeti, kur pirmo reizi mūžā par tualetes apmeklējumu saņemu biļeti. Un tad pie Lielās govs. Pēc tam uz molu, kur kārtējo reizi vienīgais braucošais kuģis ir bagarētājs Dzelme (man nav skaidrs kāpēc tas vēl nav nogrimis, jo vienmēr izskatās, ka tūliņ, tūliņ
). Pie apvāršņa pavīd vēl kāds kuģis un tad nu mums noteikti jāsagaida kā šis ienāk ostā. Iznāk labu laiciņu gaidīt, tāpēc mēģinām kaut kā izklaidēties. Vispirms ieraugu šnibīšus burvīgus mazus putneļus, kas turpat lejā tekalē pa betona bluķiem un mēģina atrast ko ieknābājamu. Kad šnibīši aizlaižas, izdomājam kā var uztaisīt analogi-digitālās bildes. Spoguļkameras skatu meklētājam pieliekam digitālo ziepjutrauku un sanāk digitālā bilde ar nopietnu zoomu. Vispār jau muļķība, bet smieklīgi. Kad lielais kuģis ienāk ostā, tad izrādās, ka tāds spička vien ir salīdzinājumā ar tur stāvošajiem milzeņiem. Un, mazliet vīlušies, dodamies mājup.
Pa ceļam apmetam loku pa pilsētu un atrodam, ka staba govs pārkāpusi citā stabā. Tad vēl aizbraucam līdz Ventspils augstskolai, kur tumsā burvīgi izskatās Lāsītes, bet tad gan uz Rīgu.
Informācijai:
Hercogs Jēkabs - 0,50 Ls
Septembrī kuģītis darba dienās kursēs 10.00; 11.00; 13.00; 14.00; 15.00; 17.00; 19.00, bet sestdienās, svētdienās - 10.00; 11.30; 13.00; 14.30; 16.00; 17.30; 19.00.
Ļoti noder Jāņasētas Latvijas ceļvedis, kā arī Latvijas autoceļu atlants
http://www.slitere.gov.lv/
http://www.ltg.lv/IRBENE.radioteleskops
http://www.ventspils.lv/LV/4Viesi/1Pilseta/labiekartosana+vel.htm
Brauciena karte. Kopējaus garums ap 430km.
|
