Bija vēls. Rudenīgs vējš aiz sestā stāva dzīvokļa loga neiejūtīgi pluinīja dzeltēt sākušo bērzu galotnes. Pirmā rudens vētra - tieši tā, kā sinoptiķi ar baudu bija biedējuši - bija klāt, vilkdama līdz pat kaulam plānāk mēteļotiem vēlīniem gājējiem un draudīgi krakšķinādama ielas malā augošo koku stumbrus. Taču istabā aiz sestā stāva dzīvokļa loga vēja iegrabināšanās skārda palodzē bija viena no romantiskākajām skaņām pasaulē, jo tā kontrastējot tikai pastiprināja telpā valdošo omulīgumu.
Liegi, ar rāmā ritmā akcentētu takti gaisu pildīja klusināta lounge stila mūzika, piešķirot īpašu noti arī Ritvara noskaņojumam, lai arī tas tāpat jau bija dēvējams par neprātīgu, klusu sajūsmu. Zodu atspiedis rokās, viņš ar apbrīnu vēroja meiteni, kuras atrašanās šeit joprojām šķita kā nereāls sapnis. Viņa - skaista, bet nogurusi - bija atspiedusi galvu uz bēša zīda spilvena, viņas nolaistās skropstas viegli ietrīsējās pēkšņa sapņa iespaidā, tomēr meitenes eleganto augumu sedzošais audums arvien vienmērīgi cilājās viņas mierīgo elpas vilcienu ritmā. Pat kamīns turpat viņiem līdzās bija mitējies uzplaiksnīgi kurties, vien tajā joprojām kvēlojošās ogles meta kaismīgu blāzmu uz Ritvara sapņu meitenes apveidiem.
Pats Ritvars, jau kaudamies ar rāmu, jutekļus piepildošu nogurumu, piepeši atcerējās kaut ko, par ko šodien bija lasījis Kakao - par radošu fotoeksperimentu, vienreizējas lietošanas fotoaplikāciju, kura ikvienam piedāvā uzņemt vienu vienīgu unikālu momentu. Tādu momentu, kurš spētu kļūt par vienīgo, pirmo un pēdējo, kuru tev ir iespēja iemūžināt, lai pievienotu citu unikālu foto galerijai no visas pasaules. Galerijai, kurā ir galīgs skaits vietu, tātad tā nekļūs par bezgalīgu attēlu jūru.
Telefons nebija tālu jāmeklē - cenzdamies neiztraucēt miegā ieslīgušo meiteni, Ritvars pasniedzās pēc aparāta. Aha, tepat jau tā jaunā ikona vīdēja - One Memento. Viņš uzmanīgi iekadrēja meitenes siluetu, protams, tā, lai viņas seju slēptu ēna, un nospieda slēdža pogu.
Foto izdevās neticami labs. Pat gandrīz labāks nekā īstenībā - aplikācija bija mazliet pastiprinājusi siltos toņus, ļaujot meitenes augumam izskatīties gaišas auras apņemtam, tomēr joprojām neticami, gandrīz smeldzīgi efektīgam. Te nu vairs nebija ko uzlabot, aplikācijas iebūvētie efekti bija lieki. Ritvars pietuvināja pirkstu ekrāna pogai “Share”, pār ierīces malu vēl uzmetot skatienu savai modelei. Un satrūkās, ieraugot viņas pavērtajās acīs dziestošā kamīna gaismas atblāzmu un, jā, arī vieglu neizpratni.
“Ko tu dari?!”
