Ak, saliekamais velosipēds! Lūk, iztrūkstošais posms pilsētas satiksmē, līdzeklis, kas ļauj ātri pārvarēt attālumu starp darbu un sabiedrisko transportu vai autostāvvietu. Tomēr, ja palūkojamies kioskā, veikala plauktā vai uz tirgus (vai ielās), izrādās, ka saliekamie riteņi nebūt nav tik populāri. Iespējams, tam par iemeslu ir biedru atmiņās neizdzēšamas pēdas atstājušais teorētiski saliekamais padomju laika Аист (“Stārķis”), bet varbūt proletāriešu vēlme tikt pie saliekamā velosipēda nav tik liela, lai pārvarētu cenas barjeru.
Jā, saliekamais velosipēds ir dārgs prieks. Okei, riteņu veikalos vai pat pārtikas bodē reiz redzēju tādu vellapēdu ar samērīgu skaitli cenas birkā, taču vai tāds attaisnos savu eksistenci ekspluatācijā? Saliekamais velosipēds tomēr ir kaut kas mazliet vairāk nekā parasts divritenis, jo saliekamā braucamā konstrukcijā ietilpst vismaz divas eņģes stratēģiski svarīgās vietās (rāmja vidū un uz stūres statņa), kuru padošanās var beigties ar nepatīkamu kritienu un, jā, arī tiesu darbiem pret ražotāju.
Latvijā jau kādus gadus pieejami Dahon saliekamie velosipēdi. Dahon ir pasaulē labi pazīstams tieši saliekamo velosipēdu ražotājs, kurš plaši praktizē tehniskas inovācijas un dažādas smalkas tehnoloģijas, kas Dahon divriteņus padarīja ne tikai lieliskus, bet arī taupīgajam latvietim nesaprotami dārgus. Tomēr - kā gadījās, kā ne - Dahon nosaukums vēl nebija paguvis dziļi iesakņoties daudzu vietējo velobraucēju apziņā un dzīvē, kad gadījās trakums - nevarot vienoties ar tēvu par tehnoloģiskām un praktiskām niansēm, uzņēmumu pameta tā dibinātāja dēls. Pameta kopā ar patentu koferīti un uzņēmuma spožākajiem prātiem. Pameta tādēļ, lai radītu labāku divriteni.
Protams, tas bija skandāls, sekoja tiesu darbi un tā tālāk, tomēr rezultātā tika dibināts jauns saliekamo riteņu ražotājs Tern.
Mēs bijām izmēģinājuši Dahon saliekamos velosipēdus. Gan vasarā, gan ziemā. Mums patika. Taču Tern dibinātājs Džošua Hons saka, ka var vēl labāk. Kā tieši? Iespēja mēģināt atrast atbildi uz šo jautājumu mums radās nesen, kad bijušais Dahon un jaunizceptais Tern pārstāvis piedāvāja mums izmēģināt Tern Link D8.
Tern, līdzīgi kā Dahon, piedāvā vairākas saliekamo divriteņu sērijas. Link ir, tā sacīt, demokrātiskais gals - šajā ar 20 collu riteņiem aprīkotajā braucamajā gan izmantotas kvalitatīvas detaļas, tomēr rāmī un mezglos var iztrūkt pašas aktuālākās un atbilstoši dārgākās tehnoloģijas. Link modifikācijas, savukārt, atšķiras galvenokārt ar piedziņu un aprīkojumu: piemēram, Link D8 aprīkots ar astoņu pārnesumu klasisku ātrumpārslēgu. D8 Plus, ar kādu vizinājāmies, papildus apkarināts ar diviem bagažniekiem un foršu priekšējo lampiņu, savienotu ar rumbā iebūvētu strāvas ģeneratoru.
Ja salīdzinām Link D8 ar iepriekš izmēģinātajiem Dahon, tehnoloģiskais atrāviens nav uzkrītošs. Pārstāvis apgalvo, ka rāmī vien izmantotas vismaz astoņas jaunas patentētas tehnoloģijas - tam var ticēt, tomēr jūs droši vien pamanīsiet tikai N-fold - jauno rāmja salocīšanas paņēmienu, kura ietvaros stūre tiek apgriezta par 180 grādiem, tādējādi samazinot salikta divriteņa aizņemto vietu un atvieglojot stūres nolaišanu.
Izmaiņas piedzīvojuši arī eņģu klipši - tie ir resnāki un platāki, aprīkoti ar jauniem drošības knibuļiem. Eņģe saliekamajā divritenī ir ārkārtīgi būtisks mezgls: tā nedrīkst būt pārlieku cieša, bet tajā pašā laikā tai jābūt simtprocentīgi drošai un ideālā gadījumā jānodrošina ekvivalenta izturība viengabalainai metāla caurulei. Mums gan šķita, ka arī Dahon eņģes bija labas, bet, ja Tern apgalvo, ka viņējās ir vēl labākas - lai tā būtu.
Tiesa, ražotāja rūpes par tehnikas augstvērtīgumu ļauj attaisnot visai augstu cenu. Tā apskatītais Tern Link D8 Plus šī apskata tapšanas laikā maksā 479 latus, kas varbūt ir saprātīga cena kaut kur bagātajā Eiropas daļā, bet taupīgam letiņam tāda summa var likt saraukt pieri - sak, par tādu naudu jau aunu var nopirkt. Šajā ziņā Dahon, tas ir, Tern var salīdzināt ar Apple - tā ir augsti tehnoloģiska, droša un skaista produkcija maksātspējīgiem tehnikas gardēžiem.
Bet braukt ar Tern ir labi. Sēdēt ir ērti un tas ripo lieliski, kam par iemeslu var būt gan Schwalbe Citizen pilsētas riepas, gan arī pārstāvja slavētā uzlabotā rāmja konstrukcija, kura caur paaugstinātu stingrību sekmē pedāļošanas efektivitāti. Divi bagažnieki gan šķiet pārspīlēts daudzums pilsētas ritenim - sev mēs laikam ņemtu tikai priekšējo bagažnieku, kurš, lai arī traucē riteņa salikšanu, toties ļauj vedamajai mantībai būt acu priekšā. Pārnesumi gan liek pakavēties pozitīvās atmiņās pie iepriekš izmēģinātā Dahon Vitesse D7HG, kurš bija aprīkots ar aizmugurējā rumbā iebūvētu septiņu pārnesumu ātrumkārbu. Tiesa, tāda modifikācija ir arī Tern - saucas Link P7i. SlēdziensTern Link D8 parāda, ka Tern ir cienīgi pārņēmis Dahon uzsākto kvalitatīvu, uzticamu saliekamo velosipēdu ražošanu. Lai arī tehniskie uzlabojumi nav gluži uzkrītoši, Link D8 atstāj labu kvalitatīva, moderna saliekamā velosipēda iespaidu. Tas labi ripo un ir gana ērts. Ātrumkārbas lomu gan mēs labāk atvēlētu pakaļējā rumbā iebūvētajai Nexus - lai arī tā ir smaga, pilsētas ritenim tāda ir kā kulaks uz acs - ērta un efektīva.Paldies Tern!
