Ziniet, kādu laiku atpakaļ man bija tā izdevība padzenāt pa māju radiovadāmu mašīnīti. Tādu - a la monster truck, mīkstu atsperojumu, lieliem riteņiem. Skrēja jau kā traka, bet cik ilgi dzīsies pakaļ kaķim? Sastutēju spilvenus un vēl šo to, bet no skata visurgājējīgais auto izrādījās diezgan nespējīgs dzīvojamās telpas šķēršļu pārvarēšanā. Toreiz auto nācās atdot atpakaļ ar dalītām jūtām sirdī. Toties prieks bija jo lielāks, kad mums piedāvāja izmēģināt radiovadāmu auto, kurš radīts īpaši bezceļu pārvarēšanai.
Protams, “bezceļi” šeit nav jāuztver burtiski. Auto nav ūdensizturīgs, tālab dubļos ar to braukt nevajadzētu un sniegā arī nē. Arī smiltis tam varētu kaitēt, bet akmeņu kaudzes, spilveni un citi sausi un neputekļaini šķēršļi ir tieši tas, kam šis aparāts radīts. Es speciāli nesaku “rotaļlieta”, jo – lai piedod kakao pirmklasnieku auditorija – uz kastes rakstīts, ka šī nav rotaļlieta un netiek ieteikta maziem cilvēciņiem vecumā zem 14 gadiem. Man, par laimi, ir mazliet vairāk.
Bezceļu nerotaļlieta radīta monstrmašīnas fasonā. Lieli riteņi, augsta šasija, augšā maza, dekoratīva karosērija. Šasijas redzamākās daļas veidotas no auksta metāla, tomēr, papētot tuvāk, izrādās, ka vitāli svarīgās komponentes tomēr ir plastmasā lietas. Tomēr gultņi esot īsti un, ja nu kas salūst, auto ir pilnībā izjaucams (instrukcijā ir katra mezgla shēma un detaļu uzskaitījums) un ikviena samaitātā detaļa ir nomaināma. Daļa komponenšu ir pat aizstājamas ar labākām un izturīgākām, ja būs vēlme tādas iegādāties. Smalki.
Arī tālvadības pults ir solīda. Tai ir pat ekrāns, kurā animēti attēlots iestatītais riteņu grozīšanās režīms. Stūrējamas, starp citu, ir abas asis un pieejami ir pavisam četri stūrēšanas režīmi. Ja nepieciešams, ar pults palīdzību var regulēt arī dažādus uzstādījumus - riteņu nulles pozīciju katrai asij, stūres jutību un tamlīdzīgi.
Okei, pie braukšanas. Pults jāuzpilda ar astoņām AA izmēra baterijām, bet pašam auto piestiprināts pamatīgs akumulators. Auto ieslēgšanas slēdzis ir visai neērtā vietā paslēpts zem karosērijas un tā aizsniegšanai nepieciešami gari pirksti. Vai arī jānoņem virsbūve. Bet tā laikam vajag.
Gaitā auto izrādās visnotaļ lēns - bet tā tam laikam arī jābūt, jo bezceļos ātrums nav galvenais. Pagriezienos motors pat aizelšas, šķiet - kā tāds kaut kur uzrāpsies?
Bet rāpjas kā traks. Mīkstie gumijas riteņi nespēj ieķerties tikai cietos priekšmetos (asāks protektors par skādi nenāktu) un auto ir gatavs rāpties pat vertikālā sienā, līdz apkrīt atmuguriski. Jā, tā ir viena no divām šī auto problēmām - augstais smaguma centrs. Improvizētos bezceļos nerotaļlietu apgāzt ir viegli, bet savā ziņā tas dod papildus azartu iemanīties izbraukt uzbūvētos šķēršļus bez kļūdām.
Otra problēma ir pārlieku mīkstais atsperojums. Okei, tas nodrošina lielisku piekares adaptēšanos nelīdzenumiem, tomēr stāvākā kāpumā aizmugurējā ass labprāt savērpjas un kreisās puses ritenis sāk strīķēties gar karosēriju. Grūti uzreiz pateikt, vai šeit vainīgs kardānu asimetriskais izvietojums vai piekares mīkstums, bet zināmas neērtības šis trūkums sagādā. Tiesa gan, arī šo problēmu var apiet, izvairoties no zināmām situācijām vai gluži vienkārši pārvarot šķēršļus atmuguriski - tad viss darbojas lieliski.
Rezumējot jāteic, ka bezceļu nerotaļlieta sagādā ievērojami vairāk prieka nekā vienkāršs radiovadāms auto, kurš prot braukt tikai pa līdzenu grīdu. Tu vari uzbūvēt no istabā atrodamajiem priekšmetiem veselu kalnu grēdu no televizora līdz kaķim, kurš atpūtas krēslā miegā rausta ķepiņas un nenojauš. Un pavadīt visu vakaru, mēģinot bez avārijām veikt maršrutu no Panorāmas diktoru viegli ieinteresētajām sejām līdz iepriekš pieminētā dzīvnieka migai. Lieliska izklaide lieliem puikām!
Ziniet, kādu laiku atpakaļ man bija tā izdevība padzenāt pa māju radiovadāmu mašīnīti. Tādu - a la monster truck, mīkstu atsperojumu, lieliem riteņiem. Skrēja jau kā traka, bet cik ilgi dzīsies pakaļ kaķim? Sastutēju spilvenus un vēl šo to, bet no skata visurgājējīgais auto izrādījās diezgan nespējīgs dzīvojamās telpas šķēršļu pārvarēšanā. Toreiz auto nācās atdot atpakaļ ar dalītām jūtām sirdī. Toties prieks bija jo lielāks, kad mums piedāvāja izmēģināt radiovadāmu auto, kurš radīts īpaši bezceļu pārvarēšanai.
