SÄ«kdatnes nodroÅ¡ina vietnes pienÄcÄ«gu darbÄ«bu VairÄk
KAKAO.lv
Autors: Kaspars

Brauciens uz Timbuktu, 3. daļa

Pasaule, Auto

Brauciens uz Timbuktu, 3. daïaLasiet arÄ« raksta pirmo un otro daļu.


MauritÄnija

MauritÄnija, zeme, kur visvairÄk tuksneÅ¡a, un kamieļu. ApdzÄ«vo to mauri, kas ir seni arÄbu pÄ“cteÄi. Melnie vÄ“l nesen bija tikai vergu lomÄ, bet, kopÅ¡ astoņdesmitajos gados verdzÄ«bu oficiÄli ir atcÄ“luÅ¡i, lÄ“Å¡, ka neskatoties uz to, vÄ“l ap 200000 vergu Å¡inÄ« valstÄ« ir.

Man nav skaidrs, ar ko iedzÄ«votÄji nodarbojas. Å Ä·iet, ka tirgojas visi, un visur. Tuksnesis, kas klÄj gandrÄ«z visu valsti, dažÄs vietÄs ir piemÄ“rots kamieļu audzÄ“Å¡anai, redz arÄ« lielus kazu ganÄmpulkus. ApmetnÄ“s, caur kurÄm braucÄm, ar lielu entuziasmu cenÅ¡as mums pÄrdot jebko, Å¡Ä·iet, ka naudas ienÄkumu avots mÄ“s esam vienÄ«gais. KÄdÄ trÄ«smÄju ciemÄ nopÄ“rkam izrakstÄ«tu vilnas jostu – Å¡eit naudu vÄ“l joprojÄm sauc par dirhamiem.


12.janvÄris
No rÄ«ta iepÄ“rkamies Neras tirgÅ«, un, nedaudz pameklÄ“jot pareizo virzienu uz Sokolo miestu, beidzot izkustamies. Ceļš ir daudzu un dažÄda izmÄ“ra ceļu mudžeklis, kas pÄ“c kÄda brīža sÄk vÄ«ties ap jaunbÅ«vÄ“jama ceļa trasi, te pa vienu, te pa otru pusi. PÄ“c kopÄ«gas benzÄ«na lieÅ¡anas Å¡ÄdÄ it kÄ krustojumÄ pazaudÄ“jamies viena maÅ¡Ä«na no otras. VairÄkas stundas gan viens gan otrs maldamies tÄlÄk, kÄ vÄ“lÄk izrÄdÄ«jÄs, katrs pa savu virzienu, lai beigÄs jau ap Äetriem satiktos pie tÄ paÅ¡a Sokolo. TÄ«rais brÄ«nums, ka tÄ, jo mÄ“s braucÄm pa citu ceļu, bet Maruta ar Vili – pa pavisam citu. Bet izmisums abpusÄ“ji jau bija sitis augstu vilni. TÄ«rÄs nejauÅ¡Ä«bas dēļ satikÄmies pie vienÄ«gÄ tiltiņa pÄri dambim, kad micubiÅ¡its bija pieņēmis lÄ“mumu doties atpakaļ mÅ«s meklÄ“t. PÄris minÅ«tes uz vienu vai otru pusi – un mÄ“s nesatiktos.



BraucÄm lÄ«dz seÅ¡iem gar biezi apdzÄ«votu kanÄlu, kur gar abÄm pusÄ“m bija daudz rÄ«sa lauku, un citu lauksaimniecÄ«bas atribÅ«tu. RedzÄ“jÄm arÄ« daudz sievieÅ¡u, kas kanÄlÄ mazgÄja drÄ“bes, traukus, un paÅ¡as sevi – lÄ«dz ar to pamanÄ«ju pirmo kailo sievietes krÅ«ti trÄ«s nedēļu laikÄ Â– krietni melnu gan.

13.janvÄris
TurpinÄm ceļu. Ceļš – tas nozÄ«mÄ“ virziens, jo pa izbÅ«vÄ“tÄ ceļa vietu parasti nav iespÄ“jams braukt, ceļš vijas abpus trasei, te pa vienu, te pa otru pusi, lÄ«dz Nampala miestam, kur nopÄ“rkam maizi. No Nampala lÄ«dz Lere, ap 140 km, ceļš izbÅ«vÄ“ts nav, sekojam tikai iebrauktajÄm sliedÄ“m. Lere mums iznÄk saÄ·erÅ¡anÄs ar varas pÄrstÄvjiem – tiem nepatÄ«k mÅ«su pasÄ“s iespiestie Nera policijas zÄ«mogi, un, pÄ“c garÄm diplomÄtiskÄm pÄrrunÄm, par 50 eiro mÅ«su pasÄ“s nonÄk ‘pareizieÂ’ Lere zÄ«mogi. Lere arÄ« iztÄ“rÄ“jam mÅ«su pÄ“dÄ“jos CFA frankus par maizi, un pievakarÄ“ ierodamies Niafunke pilsÄ“tÄ.
Pa ceļam daudz līdzenumu, arī izdeguši palmu meži.

VakarÄ izstaigÄjam pilsÄ“tiņu, iepÄ“rkam drusku pÄrtiku, un arÄ« desmit zivteles, ko, kopÄ ar alu un svaigu maizi ar kÄru muti notiesÄjam vietÄ“jÄs viesnÄ«celes luksusa istabÄ.

14.janvÄris
IeradÄmies Timbuktu. Beidzot kaut kas lÄ«dzÄ«gs cinivilizÄcijai. AtradÄm viesnÄ«celi, kur palikt pa 3 naktis uz jumta. ArÄ« internets beidzot ir atradies, tikai ir ļoti, ļoti lÄ“ns.



15.janvÄris
InternetÄ izlasÄ«jÄm, ka ParÄ«zes DakÄras rallijs tomÄ“r caur Timbuktu neies. IzmainÄ«ts marÅ¡ruts, vai kas, un arÄ« uz Timbuktu mÅ«zikas festivÄlu mÄ“s ieradÄmies dienu par vÄ“lu. TÄpÄ“c Å¡odien tikai apskatÄ«jÄm pÄris moÅ¡ejas, un devÄmies prom, pÄri NigÄ“ras upei ar mazu prÄmi. PrÄmis atiet vienkÄrÅ¡i no krasta, nekÄds speciÄls mols vai piestÄtne tam nav bÅ«vÄ“ta. Neticami, bet visi gribÄ“tÄji uz prÄmÄ«Å¡a satilpa, viena smagÄ maÅ¡Ä«na, un kÄdi deviņi džipi. NigÄ“rai pÄri braucÄm kÄdu pusstundu, vÄ“rojot vietÄ“jo zvejnieku vienkoces, un citu ostas kņadu, kur no lielÄm pirogÄm nesÄ“ji krÄva ÄrÄ maisus ar labÄ«bu.

PÄ“c tam 200 km pa ļoti sliktu ceļu – viena vienÄ«ga trepe – lÄ«dz Diogenza pilsÄ“tiņai. PÄ“c kartes izskatÄ«jÄs, ka ceÄ¼Ä jÄbÅ«t kÄdiem ezeriem, bet nekÄ Â– izžuvuÅ¡i, un lÄ«dz ar to nekÄda saimnieciskÄ darbÄ«ba visu ceļu redzama nebija, ja neskaita dažus govju un kazu barus ap nedaudzajÄm akÄm.

IzbraukuÅ¡i cauri Diogenza pa vietÄ“jo tirgus ielu, iegriezÄmies kalnos, kur sÄkas Dogon zeme – citÄda province. Ar ko tieÅ¡i citÄda, redzÄ“sim rÄ«t.

16. janvÄris
PalikuÅ¡i pa nakti netÄlu no vietÄ“jiem kapiem, no rÄ«ta abi ar UÄ£i izdomÄjÄm pakÄpties pa kalniem, pie kuriem gulÄ“jÄm. UÄ£is, lÅ«rot pa telts ieeju, lÄ“sa, ka uziet un noiet varot pa dienu. Es domÄju, ka mazÄk. Un tÄ gÄjÄm, tÄda sÄ«cene vien bija, varbÅ«t ap 300 metri pa vertikÄli, bet lieli klints bluÄ·i. PusceÄ¼Ä vienÄ aizÄ ieraudzÄ«jÄm vecas pamestas mÄjas – Å¡Ä·irbas klintÄ«. TajÄs esot dzÄ«vojuÅ¡i pirms 500 gadiem kÄdi citi ļautiņi, tagad mÄjas pamestas, un tagadÄ“jie Dogon zemes iedzÄ«votÄji domÄ, ka tiem ir bijuÅ¡i spÄrni, jo citÄdi pie Å¡iem mÄjokļiem netiek. VisÄdi izmÄ“Ä£inÄjÄmies piekļūt tuvÄk pie Å¡iem mÄjokļiem, bet nekÄ Â– vai nu 5 metri no augÅ¡as, vai 3 metri no lejas – tuvÄk nekÄdi. Tikai stundu vÄ“lÄk jau bijÄm atkal lejÄ, un braucÄm tÄlÄk. TÄlÄk nozÄ«mÄ“ja kÄdi pÄris kilometri pa smilÅ¡ainu ielejas ceļu, Ä“zeļu pajÅ«gu iebrauktu, tad ceļš aizvijÄs uz augÅ¡u, pa ļoti akmeņainÄm nogÄzÄ“m.




Beidzot tas vairs ceļš ir tikai nosaukuma pÄ“c, jo viss ceļa pildÄ«jums ir aizskalots, palikuÅ¡i tikai akmeņi. LÄ«dzenÄkÄs vietÄs ir redzams, ka pa Å¡o ceļu ceļojuÅ¡i tikai velosipÄ“disti un Ä“zelisti, bet bez pajÅ«giem. KÄdÄs pÄris vietÄs veicam nelielus ceļa pielÄ«dzinÄÅ¡anas darbus – piemetam lielÄkajÄs bedrÄ“s akmeņus, jo pat mÅ«su auto nespÄ“j kustÄ“ties uz priekÅ¡u.

Bet darbam ir arÄ« augļi – kad beidzot uzbraucam plakankalnÄ“, izbraucam cauri dažiem ciematiņiem, kur baltais cilvÄ“ks nav biežs viesis. Mazi bÄ“rni no auto trokšņa bÄ“g un bÄ«stas, lielie kautrÄ«gi mÄj ar rokÄm, un, uzrunÄti par virzienu, neko sakarÄ«gu paskaidrot nespÄ“j. Nodarbojas viņi Å¡eit ar kapļa lauksaimniecÄ«bu, audzÄ“ sÄ«polus un tabaku, redz arÄ« kÄdu kÄpostu un kartupeļu lauku. Visa apÅ«deņoÅ¡ana ir ar rokÄm, smeļ no akÄm, vai nes Å«deni no atklÄtÄm Å«denstilpnÄ“m ar Ä·irbja pudelÄ“m, bet redz jau arÄ« pa kÄdam plastmasas spainim, un vienÄ vietÄ arÄ« benzÄ«na Å«dens sÅ«kni. SÄ«polus kaltÄ“ uz lauka, ber maisos, un ar Ä“zeļu pajÅ«giem nogÄdÄ lielÄkÄ miestÄ uz tirgu. SÄ«pollokus arÄ« kaltÄ“, un spiež dÅ«res lieluma bumbÄs – laikam kÄ garÅ¡vielu? Kur sausÄks, tur redz tikai govju un kazu ganÄmpulkus.

Jau pÄ“cpusdienÄ izbraucam uz jaunbÅ«vÄ“jama vietÄ“jÄ ceļa trases – buldozeri izstumj stigu, ar tÄ«ri modernÄm kravas maÅ¡Ä«nÄm saved sarkanu, mÄlainu granti, ko ar buldozeriem izlÄ«dzina, un ar veltņiem blietÄ“. Granti iegÅ«st turpat blakus. BÄ«stamÄkÄs, stÄvÄkÄs, un izskaloÅ¡anas apdraudÄ“tÄs vietas bruģē ar akmeņiem, apmÄ“ram 2,5 – 3 metru platumÄ. Viss bruģēšanas un mÅ«rÄ“Å¡anas darbs ir ar rokÄm vien. Bija viens betonmaisÄ«tÄjs, citur javu maisa ar rokÄm. Kad izbraucam uz izbÅ«vÄ“tÄ ceļa, secinÄjÄm, ka labs, bet ja ceļu nekops, Ätri vien tas tiks izdangÄts un sagrauts.
PievakarÄ“ ieradÄmies Bandiagra pilsÄ“tiņÄ, apmetÄmies auberge uz jumta.

17. janvÄris
IzlÄ“muÅ¡i labÄk apskatÄ«t Dogon zemi, no rÄ«ta dodamies kalnu nogÄzes virzienÄ ar vienu maÅ¡Ä«nu. PÄ“c 40 km pa labi izskalotu ceļu – labi var redzÄ“t, kas no ceļa paliek pÄri, kad tas nav kopts, ierodamies pie Dourou ciema. Ceļvežos rakstÄ«ts, ka visos miestiņos par paviesoÅ¡anos jÄmaksÄ nauda. Tas bÅ«tu OK, bet pie Å¡Ä« ciema mums uzbrÅ«k tik aktÄ«vi gidi, ka ne atkauties. Laižamies prom, un atrodam ceļu, pa kuru var nobraukt no kraujas ielejÄ. KÄdi 5 kilometri pa smilÅ¡ainu ieleju, un piestÄjam pie viena ciemata. Uzreiz ir klÄt aktÄ«vÄkie ciematnieki, un no viņu vidus Ätri izvirzÄs mÅ«su vadonis.

Ir gan skaidrs, ka bez Å¡Ä« gida – DÄvids bija viņa vÄrds – nekas no apskates mums neiznÄktu. Ciems izvietojies uz nogÄzes akmeņu kaudzÄ“, un taciņas praktiski nav redzamas. Pie ciema piekļūt bez zinÄÅ¡anas, kur jÄiet, nemaz nav iespÄ“jams. DÄvids parÄda mums arÄ« katoļu baznÄ«cu, bet jau pirms tam skaidrs, ka Å¡eit nedzÄ«vo tikai musulmaņi – redzÄ“jÄm sivÄ“nus. VecÄ baznÄ«ca, ar svÄ“tÄ bildi pie sienas, praktiski ir sabrukusi, kopÅ¡ uzcelta jaunÄ Â– ielejÄ, un ar skÄrda jumtu. Ciematnieki – to esot ap 250 – dzÄ«vo mÄla kleÄ·a bÅ«dÄs, un apstrÄdÄ zemÄ«ti, cik nu viņiem tÄs ir. No kalniem tek strautiņš, kas beidzas nelielÄ dÄ«Ä·Ä«tÄ«, kur mÄ«t zivis un vismaz 2 nelieli krokodili, kas ir svÄ“ti. Tikai par krokodilu fotografÄ“Å¡anu mums jÄizlÅ«dzas ciema vadoņa labvÄ“lÄ«ba, dodot tam pÄris kola riekstus. To mums nav, bet tiek pieņemti arÄ« 2000 CFA franki.



IzvadÄti pa miestu, nonÄkam mÅ«su gida ‘viesnÄ«cÄÂ’, kur nolemjam paÄ“st. PrincipÄ paÄ“Å¡ana notiek viņa mÄjas pagalmÄ, kur, kamÄ“r taisa Ä“st, sarodas vietÄ“jie daiļamata meistari ar savu produkciju. Tirgojamies, un nopÄ“rkam kÄdus suvenÄ«rus. PusdienÄs spageti un vista, ko dzirdam nokaujam turpat aiz stÅ«ra. Vista cieta, bet tiek arÄ« mÄ«ksti kumosi – aknas un sirds.

VakarÄ atgriežamies Bandiagara.

18. janvÄris
No rÄ«ta aÅ¡i veicam nieka 70 km lÄ«dz Mopti pilsÄ“tai, kas atrodas pie NigÄ“ras un Bani upes satekas. Uzreiz no rÄ«ta pie paÅ¡as upes ostas nokļūstam vietÄ“jo ‘giduÂ’ nagos, un noÄ«rÄ“jam pirogu 3 stundu izbraucienam pa upi. Piroga ap 8 metri gara, ar plakanu dibenu, tiek stumta ar kÄrti, vai airÄ“ta ar vienu airi. Laivinieks mÅ«s izved gar ostu kur pirogÄs krauj kravas, un notiek visa dzÄ«ve, lÄ«dz dažiem zvejnieku miestiem kur pieturÄ mÅ«s, protams, ieved kÄrtÄ“jÄ suvenÄ«ru tirgotuvÄ“. VÄ“lÄk, kad staigÄjam pa pilsÄ“tu, suvenÄ«ru tirgotÄji mÅ«s vajÄ pilnÄ«gi visur. PilsÄ“tÄ vispÄr nekas cits nenotiek, kÄ tikai tirgoÅ¡anÄs, tirgo visu un visur. InteresantÄkÄ vieta bija vietÄ“jÄ dzertuve, kur dzÄ“ra paÅ¡brÅ«vÄ“to alu, un spietoja muÅ¡as. Alus, vÄ“l silts un duļķains, garÅ¡o pÄ“c brÄgas, un maksÄ ap 50 santÄ«mi litrÄ.

Ä€tri vien aizlaidÄmies no tÄ burkÅ¡Ä·a prom, un apmeklÄ“jÄm pirogu bÅ«vÄ“tavu. Pirogas – dažÄda izmÄ“ra – taisa no sarkankoka, kas tiek importÄ“ts no Ziloņkaula krasta, un ir ļoti dÄrgs. Dēļus sastiprina kopÄ ar turpat uz vietas kaltÄm naglÄm. IzskatÄs, ka process ir ļoti ilgs, un nav brÄ«nums, ka liela kravas piroga maksÄ lÄ«dz pat 10000 eiro.

TikuÅ¡i vaÄ¼Ä no mÅ«su gida (7 lati par visu dienu) apmetamies katoļu misijas ‘dienesta viesnÄ«cÄÂ’, kas ir turpat pie upes.
Turpat aiz stūra atrodas arī šņabja bode...

19. janvÄris
PaÄ“dam katoļu brokastis, kas ir tieÅ¡i tÄdas paÅ¡as, kÄ visur – Å¡Ä·Ä«stoÅ¡Ä kafija, marmelÄde, sviests, un bagete.

Dodamies uz Djenne pilsÄ“tu, kas slavena ar savu veclaiciskumu, saglabÄjusies gandrÄ«z neskarta kopÅ¡ 15. – 16. gadu simteņa, kad bija pilsÄ“tas ziedu laiki, pilsÄ“ta bija uz svarÄ«ga SahÄru Å¡Ä·Ä“rsojoÅ¡a karavÄnu ceļa. Lai tiktu pilsÄ“tÄ, ir jÄpÄrceļas pÄr Bani upi ar arhaisku prÄmÄ«ti. Protams, klÄt jau ir arÄ« neiztrÅ«kstoÅ¡ie gidi un suvenÄ«ru pÄrdevÄ“ji, jaunums starp viņiem ir bÄ“rneļi, kas cenÅ¡as pÄrdot no konservu kÄrbÄm gatavotas rotaļlietas. Savu gidu nolÄ«gstam pilsÄ“tas centrÄ, pie moÅ¡ejas. Viņa vadÄ«bÄ izstaigÄjam pilsÄ“tu krustÄm Å¡Ä·Ä“rsÄm, bet moÅ¡ejÄ iekÅ¡Ä netiekam. PilsÄ“tÄ vecajÄm mÄjÄm pÄ“c tornÄ«Å¡u un frontonu skaita var noteikt saimnieka sievu un bÄ“rnu skaitu.



LielÄkais, ko redzÄ“jÄm, bija 4 sievas un kÄdi 15 bÄ“rni. Tagad tajÄ mÄjÄ bija bibliotÄ“ka. Djenne ir ļoti laiska un lÄ“na pilsÄ“ta, salÄ«dzinoÅ¡i ar Mopti. PÄ“c garÅ¡Ä«gÄm pusdienÄm ‘restorÄnÄÂ’ Le Fleuve dodamies prom pa maziem grants ceļiem. PÄ“c tam, kad 800 metru vienam auto no otra MitsubiÅ¡i saplÄ«st riepa, un reindžam beidzas benzÄ«ns, pie kam reindÅ¾Ä ir domkrats, bet micubiÅ¡i – benzÄ«na lejamÄ Å¡Ä¼auka, turpat ceļmalÄ dodamies gulÄ“t.

20. janvÄris
TurpinÄm ceļu. Micukam atkal mÄ«ksta riepa, bet 2 reiz dienÄ to piepumpÄ“jot, gaiss turas. Iebraucot nÄkoÅ¡ajÄ miestÄ, no rokas pumpja iepumpÄ“jam 20 litrus benzÄ«na, un saremontÄ“jam divas micuka riepas.

Izbraucot no miesta – ekstrÄ«ms! PÄ“kšņi priekÅ¡Ä izgriežas smagais auto, bet reindžam pazÅ«d bremzes! Kaut kÄ no smagÄ izvairÄmies, bet bremžu nav. PÄ“c Ä«sas inspekcijas tiek anulÄ“tas aizmugurÄ“jÄs bremzes vispÄr.

Pie Segou pilsÄ“tas mums konflikts ar varas pÄrstÄvi – piesienas pie fakta, ka mums nav apdroÅ¡inÄÅ¡anas. 10000 CFA franki.

PÄ“c Segou nogriežamies pa granteni, kam jÄiet gar NigÄ“ras upi. Tikai pÄ“c 60 km tiekam pie paÅ¡as upes, kur nopeldamies, un vÄram ravioli.

21. janvÄris
PalikuÅ¡i ap 200 km lÄ«dz mÅ«su ceļojuma beigÄm Bamako. Par Å¡iem 200 km micubiÅ¡i sabeidzas vÄ“l divas riepas! KopÄ Å¡im auto jau seÅ¡as reizes ir riepas defekts! VietÄ“jo riepu darbnÄ«cu jaukumus esam izbaudÄ«juÅ¡i pÄrpÄrÄ“m. Pat nopÄ“rkam vienu lietotu riepu, par 15000 CFA.



TÄ braucot, ap vieniem esam Bamako. PilsÄ“ta izmÄ“ros kÄ RÄ«ga, bet mums nav neviena pieturas punkta par dzÄ«voÅ¡anas iespÄ“ju. No ceÄ¼Ä satiktiem vÄcieÅ¡iem dabÅ«jÄm ieteikumu par auberge netÄlu no upes, un blakus futbola laukumam. PÄ“c tÄdiem vien norÄdÄ«jumiem neko neizdodas atrast.

Riņķojam pa centru, kamÄ“r atrodam labu (un dÄrgu) restorÄnu, kur paÄ“st pusdienu, un nosvinÄ“t atbraukÅ¡anu. Tad sazvanÄm lietuvieti Jonas, kas jau Å¡odien ir aizbraucis prom no Bamako. TomÄ“r viņš iesaka sameklÄ“t citu leiti, kas Å¡eit dzÄ«vo, un palikt pie viņas. Bet, kamÄ“r viņš sadzen rokÄ vajadzÄ«go telefona numuru, mÄ“s esam atraduÅ¡i jauku vietiņu, kas pieder francūžiem. PilnÄ«gi bez izkÄrtnÄ“m un citiem atribÅ«tiem, bet ļoti jauki iekÄrtots iestÄdÄ«jums, un pa ļoti pieņemamu cenu. TurklÄt izskatÄs, ka Å¡Ä« ir tÄ pati vieta, ko ieteica vÄcieÅ¡i.

NomazgÄjÄm maÅ¡Ä«nas, un tagad dzeram aukstu alutiņu.

21.-25. janvÄris
NÄ«kstam Bamako, mÄ“Ä£inÄdami pÄrdot maÅ¡Ä«nas. TÄ kÄ tÄs ir ar benzÄ«na motoru, ar automÄtisko kÄrbu, un ar stÅ«ri nepareizajÄ pusÄ“, tad Ä«paÅ¡i liela interese par Å¡iem dzelžiem nav. TomÄ“r beigu beigÄs izdodas tÄs pÄrdot salÄ«dzinoÅ¡i izdevÄ«gi.

Satiekam lietuvieti Viktoriju Džabara, kas jau no 1979. gada dzÄ«vo Bamako, precÄ“jusies ar malieti. Å is vÄ«rs – dzejnieks – 10 gadus mÄcÄ«jies MaskavÄ, un tulkojis Raiņa ‘LauztÄs priedesÂ’ bambara valodÄ! Tagad Viktorijai ir jau 65 gadi, bet vÄ“l jo projÄm viņa strÄdÄ vietÄ“jos teÄtros par režisori. Pavadot pÄris vakarus Å¡inÄ« Ä£imenÄ“, uzzinÄm daudz jauna par Mali vÄ“sturi, sadzÄ«vi, un to mazumiņu kultÅ«ras, kas viņiem tur ir.
24. janvÄrÄ« beidzot dabÅ«jam Mali vÄ«zas, un 26. janvÄrÄ« caur Kasablanku un Londonu lidojam mÄjÄs.

Bamako lidostÄ mÅ«su pases pÄrbauda 8 reizes!
PÄ“c Bamako Kasablanka Å¡kiet Ä«sta civilizÄcijas pÄ“rle (lai gan lepnÄs lidostas tualetÄ“ ir beigts prusaks), un Londona jau pavisam smalka, bet auksta gan.

Mali
Mali beidzot ir Ä«sta Ä€frika. MilzÄ«ga valsts, divreiz lielÄka kÄ VÄcija, ar 10 miljoniem iedzÄ«votÄju. Ziemeļu daļa, no Alžīrijas robežas lÄ«dz pat Timbuktu un NigÄ“ras upei ir SahÄras tuksnesis. Dienvidu daļa, lai gan arÄ« cieÅ¡ no sausuma, tomÄ“r ir pietiekami mitra, lai ļaudis varÄ“tu nodarboties ar lopkopÄ«bu un augkopÄ«bu. LÄ«dz ar to Å¡ajos apgabalos valda relatÄ«va pÄrticÄ«ba. VisauglÄ«gÄkie apgabali ir ap NigÄ“ras upi, kas reizi gadÄ pÄrpludina plaÅ¡u apgabalu, sauktu par NigÄ“ras iekÅ¡zemes deltu.

Mali galvenÄ saziņas valoda ir Bambara, bet vispÄr Å¡eit dzÄ«vo ap 30 dažÄdu tautÄ«bu. Bambara valoda lÄ“nÄm izspiež citas vietÄ“jÄs valodas, par ko minoritÄÅ¡u gaiÅ¡Äkie prÄti nemaz nav priecÄ«gi.




MalieÅ¡u galvenais satiksmes lÄ«dzeklis ir mopÄ“ds. Ir gan arÄ« maÅ¡Ä«nas, Bamako pat ļoti daudz lepnu auto, bet mopÄ“ds ir galvenais verÄ·is. Ja jaunam Äalim ir Ä«sts, japÄņu jamaha, nevis Ä·Ä«nieÅ¡u rojal, tad visas ciema meitenes skrien pakaļ viņam. TÄlÄk laukos transportam daudz izmanto Ä“zeļu pajÅ«gus, redz arÄ« vÄ“rÅ¡u divjÅ«gus. MazÄkus nesamos sievietes lielos apmÄ“ros nes uz galvas. Noiet ap 15 – 20 km uz tirgu, lai tur pÄrdotu bļodu salÄtu, un tad nÄktu atpakaļ daudzÄm Ä£imenÄ“m ir norma.

Mali ciema vidÅ« ir moÅ¡eja, netÄlu no tÄs – tirgus. IkdienÄ tas izskatÄs pustukÅ¡s, pilns ar rosÄ«bu tas ir tikai reizi nedēļÄ, kad ir lielais tirgus. Tad attiecÄ«gÄ ciema virzienÄ plÅ«st tirdzinieku straumes no plaÅ¡as apkÄrtnes.

TirgÅ« sievietes iepÄ“rk ikdienas maltÄ«tei vajadzÄ«go produktu daudzumu, par summu, ko atvÄ“lÄ“jis saimnieks, vÄ«rs, un pavÄ“lnieks. RÄdÄs, ka mÄjÄs nekÄ lieka nevienam nav, jo vairÄk kÄ pÄris zivis, rÄ«sa sauju, garÅ¡augu buntÄ«ti, parasti viņas nepÄ“rk. Ja vajadzÄ«gi milti maizei, vai putraimiem lÄ«dzÄ«gs izstrÄdÄjums putrÄm, tad vai nu to sagrūž piestÄs, vai, ja ciemÄ ir, dodas pie vÄ«ra, kam pieder nelielas dzirnavas, parasti darbinÄmas ar benzÄ«na motoru. Tur arÄ« tiek samalts ikdienai nepiecieÅ¡amais miltu daudzums.

Pa tirgiem klÄ«st puikas ar maziem spainÄ«Å¡iem rokÄs, un diedelÄ“. IzrÄdÄs, ka tie nav ubagi, bet zÄ“ni no islÄma skolÄm, kur, kÄdÄ no apmÄcÄ«bu pakÄpÄ“m, tiem jÄiziet sÅ«rÄ dzÄ«ves skola, un paÅ¡iem sev jÄsadiedelÄ“ pÄrtika. LielÄkÄs pilsÄ“tÄs, protams, ir daudz arÄ« vienkÄrÅ¡i dzÄ«ves pabÄ“rnu, kas cer uz bÄlģīmja devÄ«go roku.

Mali iedzÄ«votÄji vispÄr ir ļoti laipni, tiem, it Ä«paÅ¡i bÄ“rniem, ir liels prieks parunÄties ar balto, tÄda atrakcija bieži nenotiek.

  
 
 IepriekÅ¡Ä“jais →


.


↑ uz augÅ¡u          Copyright © Tup un Turies SIA | reklama@kakao.lv | info@kakao.lv
Mastodon
RealizÄcija Tup un Turies