Autors: Kārlis
Tests: Toyota AygoTesti, Auto  Sen, sen, tālajā 2005. gadā, kad pirmoreiz parādījās informācija par tādu mazu un jauku automobilīti kā Toyota Aygo, es nosolījos, ka šis jau nu gan būs jāpārbauda praksē. Tik feins, jauks un saprātīgs auto nedrīkst palikt bez uzmanības. Un lūk arī pienākusi tā diena, kad mēs satikāmies.
Pirms es sāku stāstīt savus neticamos piedzīvojumus ar mazo draudziņu, laikam jāpastāsta kas tad ir kas. Tātad Aygo ir mazākais auto Toyota Eiropas klāstā, tam ir viena litra trīscilindru motoriņš ar 68 zirgspēciņiem, un tam ir identiskie dvīņu brālīši Peugeot 107 un Citroen C1. Turklāt Aygo ir viens no lētākajiem jaunajiem auto. Tas, ka auto ir lēts nav sakritība. Tāds tas ir speciāli veidots - bez liekām ekstrām un tehnoloģiskiem sarežģījumiem. Bāzes versijas Aygo ir minimālisma paraugstunda. Tam nav burtiski nekā, un tomēr ir viss nepieciešamais. Nav nošmaukts nekas no braukšanai un drošībai nepieciešamā. Taupīts ir uz komforta rēķina.
Tiesa, manās rokās nonākušais auto bija aprīkots līdz zobiem. Tam bija pat tādas izvirtības kā apsildāmie sēdekļi, elektriskie logu pacēlāji un satelītnavigācija. Bet aizmirsties visu šo buržuju labumu. Pirkt tik labi aprīkotu Aygo būtu zaimošana. Aygo, tāpat kā Fiati, ir jāpērk vislētākajā bāzes versijā. Tad tas pilnībā attaisno savu būtību.
Labi, pietiek muldēt, laiks sēsties pie stūres. Šī operācija no malas varētu izskatīties diezgan interesanti, jo es augumā esmu padevies diezgan ražens un kopā ar Aygo mēs izskatāmies diezgan amizanti. Tomēr uztraukumam nav pamata un es, ar visiem saviem aš 190 centimetriem bez problēmu ietilpstu pie mazā auto stūres. Pat sēdekli nav jāatbīda līdz galam. Vienīgi stūri nākas pacelt maksimāli uz augšu un klusiņām cerēt, ka tā varētu celties vēl mazliet augstāk. Paša sēdekļa augstums neregulējas, bet tas arī nav nepieciešams. Tas ir pietiekoši augsts, lai tajā labi justos arī maza auguma cilvēki, savukārt griesti ir pietiekoši augsti, lai pat es varētu sēdēt hūti nenoņemot.
Galvenie vadības koķi un kloķīši ir tādi, kādiem tiem jābūt ērti un saprotami. Nav jāgudro kā izdarīt šo vai to, viss ir loģiski un pa rokai. Vienīgā lieta, kas nav īsti pa rokai ir logu pacēlāju un sēdekļu apsildes pogas. Bet, kā jau teicu, tās ir lietas, kurām Aygo nemaz nebūtu jābūt.
Klāt pienācis slavenais mirklis - vienlitrīgā dzinēja iedarbināšana. Mīnus desmit grādu sals šim procesm nekādi nekaitē, un mazā sirsniņa ierūcas droši un
tarkšķoši! Kas tad tas, dīzelis vai? Nē, tas ir trīscilindru dzinēja raksturīgais troksnis.
Arī vēlāk šī skaņa mulsinās un uzjautrinās. Strauji uzsākot kustību motoriņš rūc gluži tāpat, kā Ford Transit dīzelis. Tomēr nevar teikt, ka auto būtu trokšņains. Jā, pie lieliem apgriezieniem motora troksnis ir neizbēgams, taču normālā ikdienas braukšanā tas neliks par sevi aizdomāties.
Vienīgais jautājums, kuru var uzdot dzinējam, ir kāpēc tam negaršo ielietais benzīns. Auto, šķiet, atsakās to ēst un izlieto tikai pašu mazumiņu ap 4.5 litriem uz 100 kilometriem. Testa laikā man tā arī neizdevās piespiest izkustēties degvielas līmeņa rādītajam.
Tiesa, šeit gan iespējams pie vainas ir cits iemesls pats degvielas rādītājs. Tāpat kā pats auto, arī mērinstrumentu panelis ir veidots absolūtā minimālisma stilā. Tas sastāv no viena vienīga spidometra, kura centrā paslēpušās pāris lampiņas un iepriekš pieminētais degvielas līmeņrādis. Tas ir mazs LCD ekrāniņš, kurā redzami vien tikai seši klucīši. Nekādas bultiņas. Kad visi klucīši izdzisuši, laiks doties uz benzīntanku.
Patīkams pārsteigums Aygo aprīkojumā ir radio ar CD atskaņotāju. Tā vadība nekādas problēmas nerada, turklāt tam var pieslēgt ārējo atskaņotāju (piem. MP3).
Braukšana ar Aygo ir viena vienīga izprieca. Stūrīte ir viegla un motoriņš atsaucīgs. Nav absolūti nekāda pamata uztraukties palikt kaunā steidzoties no viena luksofora uz nākamo. Protams, tas nav arī nekāds sporta auto.
Pilsētas režīmā ir grūti noturēties atļautajos 50 km/h, jo braucot nejūt ātrumu un tie, kas pēc sajūtas ir 50, patiesība ir 65 km/h.
Gaita ir stabila un pārsteidzoši līgana un klusa. Sākotnēji liekas, ka auto lēkās pa nelīdzenumiem kā kalnu kaza, tomēr nē, tas brauc ļoti gludi un pietiekoši komfortabli. Nevajadzētu gan aizrauties ar īpaši ātru un strauju līkumu izbraukšanu, jo auto diezgan pamatīgi sasveras uz sāniem.
Arī uz šosejas Aygo uzvedas gana droši un nebīstas pat no lielāka ātruma. Vienīgā problēma ir pārāk vieglā stūre, kuru jācenšas stingri noturēt taisnā stāvokli. Mazākās rokas svārstības maina mašīnas kursu. Novēršot skatu no ceļa, gandrīz vienmēr sanāk aizpeldēt bīstami tuvu joslas malai. Tātad apliecinās tas, kas jau sākotnēji ir skaidrs Aygo sūtība nav būt par ātrgaitas lielceļu auto. Braucot ar Latvijā atļauto ātrumu, tas nekādas problēmas nesagādās.
Protams, īstā Aygo dzīve ir pilsētas burzma. Mazais ņiprais motoriņš un vieglā stūrīte ļauj ātri un vienkārši (un bezkaunīgi) ložņāt no joslas joslā. Parkošanās vispār ir medusmaize visiem autobraucējiem. Pirmkārt jau braucot ar Aygo uzrodas daudz vairāk brīvu vietu kur apstāties. Gluži vienkārši auto ir tik mazs, ka ar to var ielīst vietās, uz kurām līdz šim nemaz neskatījāmies virsū. Otrkārt, mazais apgriešanās diametrs (9.4m) ļauj ie-un-izgrozīties kur un kā vien vajag.
Kad lielie un mazie ceļi ir izbraukti, laiks izpētīt visus parējos Aygo stūrīšus. Pirmais darbs, protams, ir iesēsties aizmugurē. Droši vien neticēsiet, bet tas izdodas diezgan ērti un bez īpašas piepūles. Aizmugurē var droši sasēsties pat divi tādi raženi tēviņi un kādu laiku nesūdzēties par ērtībām. Trešajam pasažierim aizmugurē vieta nav paredzēta. Ja vien tas nav izbadējies kāmītis.
Aygo nebīstas arī lielceļa
Ja jūs tomēr gribat barot savu kāmīti, tad to droši varēs iesēdināt Aygo bagāžniekā. Patiesībā, tur pat varētu salikt divus kāmīšus. Nu labi, jokus pie malas bagāžnieks ir smieklīgi mazs, tomēr vieta vienam koferim (un diviem kāmīšiem) tur atradīsies bez problēmām.
Vēl pāris kāmīšus var salikt salonā. Uz paneļa centrālās daļas vien ir trīs plauktiņi un divi glāžu turētāji. Abās pusēs gan uz paneļa gan durvīs ir milzīgas kabatas vēl veselam baram kāmīšu.
Laikam jāmēģina savilkt kaut kādu rezumē par mazo jauko autmobilīti. Pirmkārt jau jāsaprot, ka Aygo nevar un nedrīkst salīdzināt ar citas klases auto. Tas nav un nekad nebūs līdzvērtīgs ne Golfam ne Loganam. Tas ir pats par sevi. Mazauto cilvēkiem bez ambīcijām, cilvēkiem, kuri grib uzticamu ikdienas auto, netērējot milzu naudu. Aygo noteikti nesapratīs praktiskais latvietis kurš par auto neuzskata neko mazāku kā piektās sērijas BMW. Tomēr Aygo ir moderns auto modernam cilvēkam. Jaunās pasaules cilvēkiem, ar jaunās pasaules domāšanu. Aygo neizvēlas tāpēc, ka lielākam auto nepietiek naudas. Aygo izvēlas tāpēc, ka lielāks (dārgāks) auto vienkārši nav vajadzīgs.
Viennozīmīgi auto saņem visas piecas balles. Un vēlreiz atgādināšu, ka manuprāt šis ir īstais Gada Auto. Pamēģiniet arī jūs, varbūt iepatiksies sākt katru dienu ar smaidu:)
Toyota Aygo. Šībrīža aptuvenā cena 6950Ls. Sīkāku informāciju meklējiet Toyota mājaslapā.
+ ērts
+ dinamisks
+ vienkāršs
- mazs bagāžnieks
Paldies Toyota, Amserv Motors.
P.S. Arī mēs gribējām sarīkot Aygo futbola maču kā to izdarīja britu Top Gear, diemžēl mūsu budžets mazliet atšķiras no viņējā un tik lielu futbola bumbu nevarējām atļauties.
|
| .
|
|
