Autors: KÄrlis
Divas dienas LatgalÄ“. OtrÄ daļaPasaule  Fawlty Travel Nr. 7 otrÄ daļa (pirmo daļu lasiet Å¡eit)
LabrÄ«t! Esam pamoduÅ¡ies un velk uz brokastÄ«m. KÄpjam lejÄ, kur saimniece mÅ«s jau gaida ar uzklÄtu galdu. PaÄ“dam (labi) un kravÄjamies maÅ¡Ä«nÄ. Turpat blakus iekravÄjas arÄ« trÄ«s dÄmas baltÄ SanijÄ. Nospriežam, ka Å¡Ä«s ar laikam ekskursÄ“ un aizmirstam par viņÄm. LÄ«dz vakaram...
TÄ kÄ KrÄslavu esam apskatÄ«juÅ¡i jau pirms diviem gadiem, un laiks mums ierobežots, tad piestÄjam tik pie veikaliņa, lai nopirktu fotoaparÄtam baterijas un dodamies ceļÄ. IesÄkumÄ uz Aglonu, bet ar pÄris pieturÄm pirms tam.
Latgale ir slavena ne tikai kÄ zilo ezeru zeme, bet arÄ« ar saviem kalniem. TÄpÄ“c apskatÄ«juÅ¡i, ka viens mums ir pa ceļam, mÄ“Ä£inÄm atrast Sauleskalnu. Padomju laikos tur esot bijusi slavena atpÅ«tas bÄze, tÄdēļ ceram, ka varbÅ«t tur vÄ“l sastopama kÄda civilizÄcija. KartÄ“ iezÄ«mÄ“ts pat asfaltÄ“ts ceļš. Turpat blakus Latvija dziļÄkais ezers DrÄ«dzis. Un daudzi citi visapkÄrt kalnam. Noskaņojamies uz skaistiem skatiem. Bet kad nu Kombuļos nogriežamies pa labi, tad asfalts Äetrus kilometrus vÄ“l tÄ kÄ ir, taÄu, pagriežoties pa labi uz sauleskalnu, izrÄdÄs, ka asfalts palicis vairs tikai kartÄ“. NÄ“ nu ir jau daži asfaltÄ“ti pleÄ·Ä«Å¡i protamsÂ… Kad ceļš sÄk vest lejup, saprotam, ka esam garÄm Ä«stajai vietai un griežamies riņķī. Mazu gabaliņu atpakaļ manÄ«jÄm vienu celiņu, tÄpÄ“c nolemjam, ka tas varÄ“tu bÅ«t Ä«stais. PÄ“c pÄrsimts metriem ir skaidrs, ka tÄlÄk nekur nevar aizbraukt, tÄdēļ maÅ¡Ä«nu atstÄjam un pa ceļu (ar džipu vai traktoru jÅ«s tur varÄ“tu tikt) kÄpjam augÅ¡Ä. Kalnam augÅ¡pusÄ“ ir paliela pļava, kur rÄ«kot tusiņus (vismaz spriežot pÄ“c pudelÄ“m utml.), taÄu bÄ“da tÄ, ka visapkÄrt aizaudzis ar krÅ«miem un kokiem, tÄdēļ nekÄda diÅ¾Ä skata neredzam. MazmazÄ«tiņu pleÄ·Ä«ti no DrÄ«dža un tas arÄ« viss. Nospriežam tik, ka te jau nu gan bÅ«tu Ä«stÄ vieta skatu tornim, skati iespaidÄ«gÄki kÄ no Gaiziņa.
NÄkamÄ pietura ir pie Velnezera. Re, atkal velns. Par Å¡o ezeriņu klÄ«st visÄdi nostÄsti, vietÄ“jiem pat esot bail bieži garÄm staigÄt. PeldÄ“t nevarot, kaut kas velkot uz leju. ŪdenszÄles tikpat kÄ neaug, dažs apgalvo, ka zivis ar nedzÄ«vojot. Bet ilgÄku laiku pasēžot pie ezeriņa varot redzÄ“t, kÄ viņš maina krÄsu – uz zilu, zaļu, violetu un citÄm. Tik nosÄ“dÄ“t ilgi nevarot, kaut kas liekot tÄ«ties prom. MÄ“s gan divreiz tur pabÅ«dami esam redzÄ“juÅ¡i tikai zaļu. Kas, arÄ« pats par sevi, Zilo ezeru zemei ir neparasti. Bet ezeriņš smuks – apaļš un ļoti dzidrs. KÄ skaidrojis viens ukrainis, tad tas esot parasts meteorÄ«tu krÄteris, kÄdi pie viņiem esot daudz. Kas lai zina?
TÄlÄk uz Aglonu. TÄ ir vieta, kas vienmÄ“r pievelk. Noliekam maÅ¡Ä«nu stÄvvietÄ pie paÅ¡iem vÄrtiem un ejam apstaigÄt. PaÅ¡Ä baznÄ«cÄ notiek adorÄcija, tÄ rakstÄ«ts uz durvÄ«m. TÄdēļ nolemjam baznÄ«ckungus netraucÄ“t un apstaigÄt tikai ÄrpusÄ“ pa teritoriju. Bet teritorija milzÄ«ga, starp diviem ezeriem. Turpat blakus (tÄ i nesapratu, vai baznÄ«cas teritorijÄ, vai pie tÄs) atrodas svÄ“tavots. Tad nu rodas jautÄjums, kÄ Å¡Ä«s lietas tik labi sadzÄ«vo blakus, jo, ja nemaldos, tad svÄ“tavoti ir tÄdas pagÄniskas izklaides. Bet jÄpadzeras ir, ko tur liegties.
TÄlÄk dodamies uz RÄ“zekni. Pa ceļam, protams, meklÄ“jot vÄ“l kÄdu izklaidi. KartÄ“ atrodam, ka netÄlu pirms RÄ“zeknes, pÄris kilometrus pa labi iekÅ¡Ä ir LÅ«znava. Bet LÅ«znavÄ ir muiža un Madonna. JÄbrauc apskatÄ«t. PiestÄjot pie muižas, secinÄm, ka tÄ patiesi ir glÄ«ta, taÄu tur iekÅ¡Ä atrodas skola. Nu, vispÄr jau nav slikti, es ar labprÄt padzÄ«votos kÄdÄ muižÄ. Un tad vÄ“l jÄatrisina tas jautÄjums par Madonnu. Ejam pa vienÄ«go ceļu gar muižu un te jau tÄ ir. NeiedomÄjami glÄ«ta bronzas skulptÅ«ra. TÄda sajÅ«ta, kÄ salmu kaudzÄ“ dÄrgakmeni atrodot. Esot veidojis kÄds itÄļu mÄkslinieks vai arÄ« poļu tÄ“lniece. Te nu atkal ir atrodama pretrunÄ«ga informÄcija. Nu, protams, padomju gados skulptÅ«ra sabojÄta un noslÄ«cinÄta turpat dÄ«Ä·Ä«tÄ«, tÄ, ka tÄ, ko redzam tagad ir 1991. gadÄ veidota. Bet vienalga skaisti, varbÅ«t tieÅ¡i tÄpÄ“c, ka atrodas tÄdÄ nomaÄ¼Ä nostÅ«rÄ«, kur neviens to negaida.
RÄ“zekne. Izmetam riņķi caur centru, gar baznÄ«cÄm un piestÄjam veikalÄ. Tur tualetÄ“, kÄ izrÄdÄs, jÄmet 10 santÄ«mi, lai tiktu iekÅ¡Ä. Uff, laimÄ«gi, ka mums tie ir. PÄ“c tam iepÄ“rkam dažas bulkas un dzeramo un ar kÄjÄm dodamies uz RÄ“zeknes pilskalnu. TÄ izrÄdÄs tÄda jauka vietiņa. SÄ“di pie pilsdrupÄm, Ä“d pÄ«rÄgus un skaties lejÄ uz pilsÄ“tu. Smuki. Turpat pÄri ielai ir tÄda kÄ smalka privÄtmÄja, kuras pagalmÄ ir RÄ“zeknes pils makets. VÄ“lÄk noskaidrojam, ka tur apmetusies Å«dens un kanalizÄcijas pÄrvalde (vai kas tamlÄ«dzÄ«gs), tÄdēļ ieejam pa vÄrtiņiem un apskatÄm maketu. LÄ«dzÄ«gs kÄ Dinaburgas pilskalnÄ. Un nekÄdi neizdodas atrast, kurÄ vietÄ tad ir tas logs, kas joprojÄm no pils saglabÄjies.
RÄ“zeknÄ“ vairÄk nekavÄ“jamies, jo gribas vÄ“l paspÄ“t lÄ«dz Ludzai. Pa ceļam ieraugÄm interesantu ceļa norÄdi – Maskava 648. Tik tuvu Maskavai vÄ“l nav bÅ«ts.
Ei, vai zinÄjÄt, ka Ludza ir tik skaista pilsÄ“ta? BurvÄ«gas vecas krÄsainas koka mÄjiņas, ezeri, baznÄ«ca kalnÄ un pilsdrupas. PilskalnÄ, protams. AtstÄjam maÅ¡Ä«nu centrÄ un noskatÄm kÄdu loku ap pilskalnu apmetÄ«sim. IzrÄdÄs, ka pilsÄ“ta ir lielÄka nekÄ domÄjÄm, un mÅ«su it kÄ mazais loks pÄrvÄ“rÅ¡as par kÄrtÄ«gu pastaigu. Vispirms pa ielu, tad pa Å¡auru ieliņu, tad gar ezeru. Un tikai tad, beidzot, atrodam taciņu pa kuru var uzkÄpt kalnÄ. Pie milzÄ«gÄ mÅ«ra katoļu baznÄ«cas (Ä«paÅ¡nieku) plÄksnÄ«te ar brÄ«dinÄjumu, ka atraÅ¡anÄm mÅ«ru tuvumÄ esot bÄ«stama. Nu, ko lai dara, gribas taÄu tur pastaigÄt. Bet vispÄr bÄ“dÄ«gi, jo tas nozÄ«mÄ“, ka vienÄ jaukÄ dienÄ tur var palikt pÄri tikai akmeņu Äupiņa. Blakus pilskalnam ir grava, kurai otrÄ pusÄ“ ir baznÄ«ckalns. Skaista, mazliet Aglonas bazilikai lÄ«dzÄ«ga baznÄ«ca. Un blakus mÄcÄ«tÄja mÄja ar skatu uz lielo Ludzas ezeru.
No baznÄ«cas lejup uz pilsÄ“tu ved bruģēts ceļš, kam gar vienu malu izliktas ainiņas iz BÄ«beles, bet otrÄ kÄpnes, kas ved pie Marijas. Apmetam vÄ“l loku pa centru un atrodam kafejnÄ«cu „KristÄ«ne”, kurÄ labi paÄ“dam pusdienas. Nu ko, jÄsÄk doties uz mÄjpusi. VÄ“l tÄls ceļš priekÅ¡Ä. Aizbraucam tik Ludzas Lielajam ezeram otrÄ pusÄ“, lai pa gabalu paskatÄ«tos uz pilsdrupÄm, bet viļamies. Tas izrÄdÄs patÄlu, ceļš draņķīgs, bet skats beigu beigÄs ne pÄrÄk, par daudz liels attÄlums.
Atpakaļ braucam caur ViļÄniem, VarakļÄniem un KÅ«kÄm. CeÄ¼Ä satiekam mÅ«su jau no rÄ«ta redzÄ“tÄs dÄmas baltajÄ sanijÄ, un pavisam nejauÅ¡i sanÄk braukt kopÄ lÄ«dz pat JÄ“kabpilij. Tur mÄ“s izvÄ“lamies mazliet citu ceļu, lai ielietu benzÄ«nu, kas JÄ“kabpils NestÄ“ izrÄdÄs lÄ“tÄks kÄ RÄ«gÄ.
MÄjÄs esam vÄ“lu. Un tomÄ“r – bija vÄ“rts to visu izbraukÄt un saņemt dopinga devu jaunajai darba nedēļai. Lai veicas!
P.S. Aizmirsu pieminÄ“t vienu patieÅ¡Äm interesantu apskates objektu turpceļÄ. NetÄlu aiz LÄ«vÄniem ir Jersika, kurÄ atrodas Jersikas pareizticÄ«go baznÄ«ca. Ceļa malÄ, mazÄ«tiņa, saliekama metÄla(!) baznÄ«ciņa, kuru PÄ“teris I esot vadÄjis sev lÄ«dzi, kamÄ“r atstÄjis JersikÄ.
InformÄcijai:
- KrÄslava – Aglona – LÅ«znava – RÄ“zekne – Ludza – KÅ«kas – RÄ«ga
- Brokastis ir iekļautas viesnÄ«cas cenÄ
- Ä»oti noder „JÄņasÄ“tas” Latvijas ceļvedis, kÄ arÄ« Latvijas autoceļu atlants
- Å eit brauciena karte
|
