Kā jums šķiet, vai drīz pienāks tā diena, kad auto vadīšanu varēs uzticēt autopilotam? Izrādās - tā diena jau ir pienākusi. Tiesa, autopilots vēl nav nopērkams veikalā un arī šogad ražotajos auto šīs ekstras vēl nebūs, taču itāļi pilnā nopietnībā ķērušies pie šī tehnoloģiskā roba aizpildīšanas: Parmas universitātes spečuki aprīkojuši ar autopilotu veselus četrus busiņus, kuri nu mēros ceļu no Milānas uz ... Šanhaju! Jā, tie nav pārdesmit kilometri pa autostrādi ...

Tiesa, pirms iztēlē ieraugat robežsarga izbolītās acis, redzot piebraucam busiņu bez vadītāja, jums der zināt, ka - ak, cik neinteresanti - šos busiņus ceļā pavadīs vesela tehniskā personāla svīta, kura sekos līdzi programmatūras darbībai un visādi citādi aprūpēs autonomos ceļotājus. Jā, arī rakstīs blogu, jo, redz, automašīnu vadīt autopilots var, bet blogu rakstīt - čuš, nekā.

Kādi arbūzi jums vislabāk patīk? Auksti vai silti? Man vislabāk patīk lēti. Viņdien biju piestājis pie arbūzu tantes ceļmalā pie Baložiem - 90 santīmi kilogramā! Ticu, ka viņi ir garšīgi, bet ...

Atgriežoties pie aukstiem vai siltiem - iedomājieties, cik tālu cilvēki var izvirst: Japānā var nopirkt īpašu arbūzu kondicionētāju, kurš arbūzu pēc vajadzības atdzesē vai uzsilda. Šī ierīce turklāt aprīkota ar rokturi un ritentiņiem, kas dod iespēju kārumu nogatavināt kādā neitrālā kaktiņā.

Maksā tāds daikts ap 130 latiem. Diezgan daudz arbūzu par tādu naudu var nopirkt. Pat ceļmalā.

Latvieši varbūt ir tāda ieturētāka tautiņa, bet karstākās zemēs gan ļaudis nekautrējas iet ielās, ja kaut kas neiepatīkas. Tad varas iestādes liek rindā policistus un cenšas atvēsināt pūli ar ūdens strūklām. Tomēr izskatās, ka nupat vairs nav tālu diena, kad atvēsināšanas vietā pūli vēl vairāk uzkarsēs. Burtiski. Kur gan citur, ja ne ASV radīts mikroviļņu raidītājs, kurš nekaitīgā, tomēr ārkārtīgi efektīvā veidā liek subjektam ņemt kājas pār pleciem, jo viņa āda pāris sekunžu laikā tiek uzkarsēta līdz neciešamai dedzināšanas sajūtai. Ierīces darbības principiem ir zināma līdzība ar mikroviļņu krāsni, tomēr izstarotie elektromagnētiskie viļņi neiekļūst nepaklausīgā pilsoņa rumpī dziļāk par ādu, turklāt sliktākais, ko šāds ierocis varot izdarīt, esot ādas apsārtums. Šāds verķis darbojas pat puskilometra attālumā un pēc ilgstošiem testiem beidzot atzīts par drošu un pieļaujamu lietošanai "karstajos" reģionos.

Vai tu zini, ar ko pēdējā laikā slavena Meksika? Ar nežēlīgu valsts iestāžu karu pret pasauli, kuras eksistences pamatā ir narkotikas.

Meksika atrodas starp bagāto ASV un narkotikas ražojošo Dienvidamerikas kontinentu, tāpēc Meksikā narkotiku tranzīts ir vesela industrija. Nelegāla, protams. Kādu laiku atpakaļ narkomafijas klani visai netraucēti uzkrāja spēkus, bet tad amatā stājās prezidents Felipe Kalderons, kurš moblizēja valsts spēkus cīņai pret mafiju.

Karam nav ne gala ne malas, tomēr lāgiem "labajiem" veicas un kāds narkobarons tiek izvilkts no alas, bet alu izstāda publiskai aplūkošanai. Ko var atrast narkobarona alā? Palūkojiet paši.

Sākšu ar to, ka palielīšos tiem, kas to vēl nezin - es esmu viens no laimīgajiem šī pasaulē labākā un skaistākā brāķa īpašniekiem. Viens no miljona, tā teikt. Tas ir, viens no 3 miljoniem, jo tieši tik iPhone 4 Apple ir pārdevuši 3 nedēļās. Kā es jūtos? Labi. Kā mani satrauc antenas problēmas? Nesatrauc. Bet par to mazliet vēlāk.

Pirmās emocijas

Uhh, spīdīgs. Un smags. Un spīdīgs. Un no stikla. Un spīdīgs. Un smags. Noteikti smagāks kā iPhone 3G. Nu tā man likās. Taču patiesībā abi telefoni sver praktiski vienādi, taču iPhone 4 ar savu metāla un stikla korpusu ir monolītāks, kas arī rada “smaguma” sajūtu. Šis viennozīmīgi ir krietni augstākas kvalitātes aparāts. Ja plastmasīgais 3G/S ir vienkārši telefons ar lielu ekrānu, tad iPhone 4 ir visai smalks instruments, kuru tā vien gribas aiztikt ar baltiem cimdiem un turēt uz samta drāniņas, nevis vienkārši iegrūst kabatā vai nomest uz dīvāna. Protams, nekur viņš nepaliks, tāpat dzīvos kabatās un mētāsies pa māju, taču atšķirība salīdzinot ar 3G ir dramatiska. Tāpat kā pēc parasta Samsung televizora plastmasas pults paņemot rokā Bang&Olufsen metāla “tālvadības instrumentu”. Funkcionāli tas pats, bet kvalitatīvu materiālu ir daudz patīkamāk turēt rokās. 

Dizaineri, starp mums runājot, ir cūkas. Tā vietā, lai raktu grāvjus, palīdzētu pensionāriem sanest malku vai kricelētu rakstiņus interneta portāliem, viņi ņem un izdomā visādas ģeķības. Nu, piemēram, šis te soliņš. Nedo' dies', ja šito ierauga mūsu gudrie - tak jau laikam vēl nebija līdz šim iedomājušies, ka varētu izīrēt parka soliņus privātuzņēmumiem, kuri aprīkotu sēžamos ar dibendurstītāju un kases automātu. Vai tam, kurš uz šāda soliņa aizsnaudīsies un nedzirdēs apmaksātās sēdēšanas beigas vēstošo signālu ...

Vai jūs zināt, kas ir celuloze? Tas ir izplatītākais organiskais materiāls uz Zemes, jo celuloze atrodama zaļo augu, aļģu un citas neradības šūnu sieniņās. Cilvēks celulozi plaši izmanto rūpniecībā, bet celulozi iegūst no ... nē, Dx, ne no aifoniem, bet gan pārsvarā no kokiem. Taču koki, kā mēs zinām, aug ilgus gadus, kas bieži ir par pamatu rūpnieku un dabas aizstāvju domstarpībām. Vai ir kaut kas, kas spēj dot celulozi ātrāk? Jā! Jau deviņpadsmitajā gadsimtā kāds atklāja, ka celulozi satur arī baktērijas, bet tikai mūsdienās visai sarežģīta procesa rezultātā cilvēks iemācījies iegūt baktēriju celulozi saskatāmos apjomos.

Baktēriju celulozei ir daudz labu īpašību un viens liels trūkums - ražošanas izmaksas, kas reizes 100 pārsniedz "vecās" celulozes pašizmaksu (kā jau vienmēr ar "zaļajām" lietām, vai ne). Bail pat iedomāties, cik maksātu šāds no baktēriju celulozes pašūts ancuks vai krekls. Tomēr aplūkojiet labi - nav izslēgts, ka pēc dažiem gadu desmitiem arī jūsu aifons grabēs šādas spocīgas klozītes kabatā ...